muguras sāpes
Foto: Shutterstock

Hroniskas sāpes mūsdienu pasaulē ir viena no izplatītākajām problēmām, ar ko saskaras cilvēki. Tām var būt daudz dažādu iemeslu, tādēļ diemžēl nav iespējams nosaukt vienu vienīgo.

Ir ļoti daudzas slimības, kas izpaužas hronisku sāpju veidā, tai skaitā galvassāpes (migrēna, vaskulāru traucējumu sāpes u.c.), muguras lejasdaļas sāpes (išiass), neirogēnas sāpes (trīszaru nerva neiralģija u.c.), fibromialģijas sindroms un kunģa-zarnu trakta slimības (kairinātas zarnas sindroms, Krona slimība u.c.).

Hroniskas sāpes moka piektdaļu eiropiešu

Foto: PantherMedia/Scanpix
Hroniskas sāpes ir izplatīta un diemžēl nepietiekami novērtēta parādība. Pētījumā, kurā piedalījās 46 000 cilvēku no Eiropas valstīm, tika atklāts, ka piektdaļa pieaugušo eiropiešu cieš no hroniskām sāpēm. Ziņojumā par darba spējām Eiropas Savienībā tika konstatēts, ka 44 miljoniem cilvēku, tas ir, sestdaļai darbaspējas vecuma cilvēku, ir veselības problēmas vai traucējumi, kas ietekmē cilvēku spēju strādāt.

Vairāk nekā 2,9 miljoniem cilvēku Eiropā ir reimatoīdais artrīts, vairums no tiem ir darbspējīgā vecumā un trešdaļa no šiem cilvēkiem zaudē darbaspējas, bet 40 procenti kļūst par bezdarbniekiem savas slimības dēļ.

Eiropas valstu vidū muskuloskeletālas slimības ir izplatītākais ilgtermiņa sāpju un invaliditātes izraisītājs. Tās ir locītavu slimības, piemēram, reimatoīdais artrīts un osteoartrīts, kaulu slimības, piemēram, osteoporoze, spinālās slimības, kas ļoti bieži izraisa hroniskas muguras sāpes, un dažādu traumu rezultātā radušās komplikācijas.

Nosauktajām veselības problēmām ir vēl viena kopīga lieta – tās tiek dēvētas par "neredzamajām slimībām". Cilvēks ārēji var izskatīties pilnīgi vesels, bet patiesībā ciest no hroniskām sāpēm, kas būtiski mazina dzīves kvalitāti.

Iemesls var būt arī psiholoģiski un sociāli faktori

Foto: PantherMedia/Scanpix
Vēl nesen sāpes lielākoties mēģināja skaidrot, izmantojot biomedicīnas modeli. Saskaņā ar to, sāpes rodas bojājuma rezultātā un ir atkarīgas no izmaiņām organismā, kas saistītas ar šo bojājumu. Citiem vārdiem sakot – jo bojājums ir lielāks, jo lielākas ir sāpes. Bet mūsu dzīves pieredze liecina, ka ne vienmēr tā ir.

Pēdējo gadu sāpju pētījumos atklāta psiholoģisko un sociālo faktoru ietekme hronisko sāpju attīstībā un uzturēšanā – biopsihosociālais sāpju modelis. Lielākoties slimības un hronisko sāpju pieredze ir trīs veida – bioloģisko, psiholoģisko un sociālo, – faktoru savstarpējas mijiedarbības rezultāts. Ja notiek izmaiņas vienā faktorā, atsaucas arī citā.

Bioloģiskajiem faktoriem pieder tādi faktori kā cilvēka ģenētika, hormonu darbība u.c. Pie psiholoģiskajiem faktoriem – stresa līmenis ikdienas dzīvē un tā pārvaldīšanas spējas, cilvēka uzvedība, slimības simptomu uztvere, emocionālais stāvoklis u.c. Sociālie faktori sevī ietver cilvēka nodarbinātību, izglītību, līdzcilvēku atbalstu, kā ar;i citus.

Grūtības vai problēmas šajos trīs faktoros ne tikai var būt iemesls hroniskām sāpēm, bet pati slimība arī var radīt būtiskas sekas šajās, cilvēkam tik nozīmīgajās sfērās. Piemēram, ja cilvēks slimo ar artrītu, šī slimība izpaužas ar fiziskiem simptomiem – locītavu iekaisumu, sāpēm un nogurumu. Psiholoģiskās sekas šādā gadījumā varētu būt pazemināts garastāvoklis, trauksme, nomāktības sajūta un depresijas simptomi, kamēr sociālās sekas varētu būt raizes par darbu, lomu ģimenē un spēju iesaistīties sociālajās aktivitātēs.

Iespaido visas dzīves jomas

Foto: F64
Hroniskās sāpes iztukšo gan cilvēka enerģiju, gan resursus. Kā zināms, sāpju pārdzīvošanai ir divi komponenti: fiziskais un emocionālais. Papildus nepatīkamām fiziskām sajūtām sāpes izraisa virkni negatīvu emociju, kā dusmas, trauksme, bailes un nomāktība. Savukārt šīs emocijas saasina sāpju uztveri.

Turklāt cilvēki ar hroniskām sāpēm cieš arī no sekundārām problēmām, kuras var kļūt nepārvārāmas un nomācošas. Nereti sāpes kļūst par iemeslu problēmām darbā, finansiālām grūtībām un sarežģījumiem attiecībās.

Tas viss pastiprina cilvēka bezpalīdzības un bezspēcības izjūtu, bailes par nākotni. Pieaugošā bezpalīdzības sajūta var izraisīt dusmas un pat agresiju. Bieži tā pastiprina cilvēku izvairīšanos no sociālām aktivitātēm un emocionāli tuvām attiecībām, cilvēki var izvairīties arī no rūpēm par sevi, piemēram, vingrošanas, neiesaistīties arī patīkamās aktivitātēs.

Lai uzlabotu savu dzīves kvalitāti un pārvarētu sāpes, cilvēkiem ir būtiski apgūt efektīvākas metodes un paņēmienus, kas palīdz pārvaldīt sāpes. Ir ļoti svarīga laba sadarbība ar ārstējošo ārstu un citiem speciālistiem, piemēram, fizioterapeitu, ergoterapeitu un psihologu.

Viens no risinājumiem – kognitīvi biheiviorālā psihoterapija

Foto: PantherMedia/Scanpix
Psiholoģiskā palīdzība (individuālās konsultācijas, grupu nodarbības) ir viens no efektīvākajiem veidiem, lai uzlabotu labsajūtu un veicinātu dzīves kvalitātes uzlabošanos cilvēkiem, kas cieš no hroniskām sāpēm. Būtiski ir palīdzēt cilvēkiem, kam ir hroniskas sāpes, sasniegt lielāku kontroli pār savu veselību un sāpēm. To ir iespējams izdarīt, cilvēkam apgūstot uz pierādījumiem balstītas zināšanas un iemaņas, kuras izmantojot, tiek veicināta sāpju pārvaldīšana.

Mūsdienās viena no plašāk izmantotajām un efektīvākām psiholoģiskām pieejām darbā ar hronisku sāpju pacientu grupām ir kognitīvi biheiviorālā psihoterapija (KBT). Šīs psihoterapijas mērķis ir aizstāt neadaptīvas jeb nepalīdzošas domas, uzvedību un emocijas ar adaptīvākiem un efektīvākiem uzvedības un domāšanas veidiem, kas palīdz veiksmīgāk pielāgoties situācijai un pārvaldīt sāpes. KBT ietvaros tiek izmantoti arī relaksācijas un apzinātības (Mindfulness) treniņi, kā arī dažādas problēmu risināšanas metodes.

Vai ir iespējama laimīga dzīve ar hroniskam sāpēm? Jā! Katram no mums ir sava laimes definīcija, bet kā saka: nav lielas laimes, ir tikai mazas laimītes. Lai sasniegtu savā dzīvē laimi jeb laimītes par spīti hroniskām sāpēm, ir būtiski ieguldīt savu laiku un enerģiju sāpju iepazīšanā un sadarboties ar speciālistiem, kas sniegs praktiskas zināšanas dzīves uzlabošanai un palielinās iespējas dzīvot pilnvērtīgi un ar baudu šo dzīvi.

Ja ikdienā ciešat no hroniskām sāpēm, un vēlaties iemācīties pārvaldīt sāpes: Psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas centra "Intellego" speciālisti organizē "Sāpju vadīšanas grupu". Tā ir laba iespēja sākt jauno gadu ar jaunām iemaņām pārvaldīt savas sāpes un kļūt laimīgākam. Grupas nodarbību sākums ir 2016. gada februārī. Grupas mērķis ir palīdzēt cilvēkiem ar hroniskām sāpēm pārvaldīt savas sāpes, apgūt efektīvas metodes dzīves kvalitātes uzlabošanai, dzīvojot ar sāpēm.

Grupas nodarbību ilgums ir astoņas nedēļas, tiekoties vienreiz nedēļā vakaros. Katra nodarbība iekļauj aktuālākās ar sāpēm saistītās tēmas un to risināšanas stratēģijas. Papildus, devītajā nodarbībā, atbalstu varēs saņemt arī līdzcilvēki, jo bieži vien atbalsts un dziļāka izpratne par problēmām, ko rada sāpes, ir nepieciešama arī viņiem. Tev būs iespēja saņemt psiholoģisko atbalstu no augsti kvalificētiem speciālistiem, un iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kuras varēsi praktiski izmantot savā ikdienā, pārvaldot hroniskas sāpes.

Pieteikšanās un vairāk informācijas: Intellego.lv un zvanot pa tālruni 29129215 vai 29178383.

Izmantotā literatūra:

  • Kazjonovs M. (2014). Agresijas un naidīguma iezīmju atšķirības reimatoīdā artrīta pacientiem un praktiski veseliem cilvēkiem. Bakalaura darbs. Rīgas Stradiņa universitāte.
  • National Rheumatoid Arthritis Society. (2010). European Fit for Work report.
  • Wiffen P., Mitchell M., & Snelling M. (2012). Oxford handbook of clinical pharmacy. New York: Oxford University Press.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!