Sešas mazasinības pazīmes, ko bieži atstāj bez ievērības

Mazasinība ir stāvoklis, kad organismā ir samazināts hemoglobīna un eritrocītu jeb sarkano asinsķermenīšu daudzums. Eritrocīti ir tie, kas šūnām piegādā skābekli, un, ja šo mikroskopisko "darboņu" asinīs ir par maz, protams, organisms netiek pienācīgi apgādāts ar tam tik svarīgo skābekli. Tādēļ arī anēmijas mocītajam nav ne spēka, ne gribēšanas kaut ko darīt.

Hemoglobīns ir eritrocītu galvenā sastāvdaļa – olbaltumviela, kas piesaista un palīdz sarkanajiem asinsķermenīšiem transportēt skābekļa molekulas uz dažādām organisma vietām.

Anēmija parasti nav patstāvīga slimība, bet gan kādas citas slimības vai kādas eritrocītu un hemoglobīna ražošanai nepieciešamas vielas trūkums. Visbiežāk pie vainas ir dzelzs trūkums organismā. Mazasinību var izraisīt arī liels asins zudums traumas, spēcīgu menstruāciju vai kāda cita iemesla dēļ, atsevišķi vēža veidi, kā arī gremošanas traucējumi. Novēršot pamatcēloni, pāries arī anēmija.

Biežākie anēmijas simptomi ir nespēks, nogurums, miegainība un nespēja ilgstoši koncentrēties, kā arī galvassāpes, sirdsklauves un aizdusa fiziskas piepūles laikā. Taču var būt arī citi.

Mēles pietūkums un sāpes var apgrūtināt kā ēšanu, tā runāšanu.

Iemesli šādai rīcībai gan līdz galam nav skaidri. Ir uzskats, ka tā dara tie, kuriem anēmijas ietekmē ir pietūkusi mēle, tā instinktīvi cenšoties mazināt diskomfortu. Bet ir arī versija, ka tā cilvēks neapzināti cenšas papildināt dzelzs daudzumu organismā, jo tas parasti atrodas ūdenī.

Dzelzs deficīta ietekmē nagi kļūst trausli un izliecas karotītes formā, to vidum ieliecoties, bet maliņām paceļoties uz augšu. Ja tavi nagi ieguvuši karotei līdzīgu formu, noteikti jādodas veikt asinsanalīze, lai pārbaudītu dzelzs līmeni.

Protams, bālums tiešām var būt saulītes trūkuma sekas, taču, ja līdztekus tam ir arī nogurums, bezspēks, grūtības ilgstoši koncentrēties un citas mazasinībai raksturīgas sekas, vērts konsultēties ar ģimenes ārstu.