Nepietiekami novērtētais burkāns – redzi gan neuzlabo, toties sargā no vēža

Ir zinātniski pierādīts, ka, iekļaujot uzturā daudz antioksidantiem bagātīgu augļu un dārzeņu, to skaitā burkānu, ievērojami mazinās vēža, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas slimību attīstības risks.

Alfa un bēta karotīniem, ko bagātīgi satur burkāni, piemīt antikancerogēna iedarbība, jo tie organismā darbojas kā antioksidanti, iznīcinot brīvos radikāļus.

Itālijā veiktā pētījumā atklāts, ka smēķētājiem, kuri neēd burkānus, ir trīs reizes lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi nekā tiem, kuri oranžās saknes ēd biežāk nekā reizi nedēļā.

Ir pierādīts, ka uzņemtais bēta karotīna daudzums un resnās zarnas vēža attīstības risks ir apgriezti proporcionāli lielumi, proti, jo vairāk bēta karotīna uzņem, jo mazāks risks saslimt ar resnās zarnas vēzi un otrādi.

2011. gadā veiktā pētījumā atklāts, ka burkānu sulā esošās bioloģiski aktīvās vielas spēj nonāvēt leikēmijas šūnas un kavēt to attīstību. Pētījuma secinājumos zinātnieki norādījuši, ka burkāni būtu lielisks vēža ārstēšanā izmantojamu bioloģiski aktīvu vielu avots.

Vīriešiem bēta karotīniem bagātīgs uzturs samazina prostatas vēža attīstības risku, secināts Hārvardas Sabiedriskās veselības skolā veiktā pētījumā.

Lūk, tas, ka, ēdot burkānus, iespējams uzlabot redzi gan ir vairāk mīts, nekā patiesība! A vitamīna trūkums organismā izraisa tīklenes fotoreceptoru bojājumus, kā ietekmē pasliktinās redze. Sākot lietot uzturā vairāk ar bēta karotīnu bagātīgu produktu, tai skaitā burkānu, un novēršot A vitamīna deficītu (bēta karotīns organismā tiek pārveidots par A vitamīnu), redze uzlabojas iepriekšējā līmenī.

Pētījumi ir pierādījuši, ka vairums cilvēku, uzturā iekļaujot vairāk burkānu, nemanīs būtisku redzes uzlabošanos, ja vien necieš no A vitamīna deficīta, kas biežāk raksturīgs jaunattīstības valstu iedzīvotājiem.

Bet, no kurienes tad radies tautā tik izplatītais uzskats, ka, ēdot daudz burkānu, iespējams būtiski uzlabot redzi? Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijas Karaliskie gaisa spēki izplatīja informāciju, ka viņu pilotu asās redzes noslēpums ir burkānu ēšana. Patiesībā iznīcinātāju pilotu augstās precizitātes iemesls bija jauna radaru sistēma, kuru briti vēlējās paturēt noslēpumā no vāciešiem.

Par burkānu ietekmi uz veselību veikts daudz pētījumu. Bez jau minētā tajos gūti pierādījumi, ka oranžajās saknēs esošie antioksidanti un fitoķīmiskās vielas var palīdzēt normalizēt cukura līmeni asinīs, aizkavēt novecošanos, kā arī uzlabot imunitāti.

Antioksidants bēta karotīns ir tas, kas burkāniem piešķir oranžo krāsu. Bēta karotīns organismā uzsūcas caur tievās zarnas sieniņām un tiek pārveidots par A vitamīnu. Burkāni mēdz būt ne tikai oranži, bet arī lillā, dzelteni un sarkani. Krāsa atkarīga no antioksidantiem, ko tie satur. Ja oranžie burkāni ir bagātīgi ar bēta karotīniem, tad lillā – ar anticianīniem, bet sarkanajos ir likopēni (tie ir arī tomātos).

Burkāni satur arī šķiedrvielas, K un E vitamīnu, kāliju, mangānu, magniju, folijskābi, fosforu un cinku.

Svaigi, stienīšos sagriezti burkāni ir veselīga un garda uzkoda kā bērniem, tā pieaugušajiem. Tos kopā ar citiem dārzeņiem daudzi iecienījuši mērcēt ar krējumā, kam pievienoti zaļumi, vai humusā.

No burkāniem bieži spiež sulu, jo tā ir gan garda, gan veselīga.

Vislielākā uzturvērtība ir svaigiem un tvaicētiem burkāniem. Vērtīgās vielas labi saglabājas arī saldētos burkānos.

Dienā nav ieteicama izdzert vairāk par puslitru burkānu sulas, citādi iespējama A vitamīna pārdozēšana, kuras ietekmē āda iegūst izteiksmīgi dzeltenīgu nokrāsu, kā arī var radīt galvassāpes un pat aknu bojājumus. Ēst burkānus gan droši var, cik daudz vien vēlas , jo apēst tik daudz, lai pārdozētu A vitamīnu, gluži vienkārši nav iespējams.

2. "Inverse associations between serum concentrations of zeaxanthin and other carotenoids and colorectal neoplasm in Japanese."Okuyama Y, Ozasa K, Oki K, Nishino H, Fujimoto S, Watanabe Y. Int J Clin Oncol. 5 Feb 2013; kopsavilkums šeit;

3. "Bioactive chemicals from carrot (Daucus carota) juice extracts for the treatment of leukemia." Zaini R, Clench MR, Le Maitre CL. J Med Food. 2011 Nov;14(11):1303-12; kopsavilkums šeit;

4. "Plasma and dietary carotenoids, and the risk of prostate cancer: a nested case-control study." Wu K, Erdman JW Jr, Schwartz SJ, Platz EA, Leitzmann M, Clinton SK, DeGroff V, Willett WC, Giovannucci. E. Cancer Epidemiol Biomarkers Prev. 2004 Feb;13(2):260-9; kopsavilkums šeit;

5. "Myth or Fact: Eating Carrots Improves Eyesight", DukeHealth.org.