Kas ir antioksidanti un ko labu tie dod organismam?  (1)

Antioksidanti nav nekas cits kā vitamīni, minerālvielas un fermenti, kas spēj iznīcināt brīvos radikāļus un novērst to radīto kaitējumu. Savukārt brīvie radikāļi ir nestabili skābekļa savienojumi, kas dabiski veidojas vielmaiņas procesā. Parasti organisms spēj ar tiem tikt galā, bet dažādu nelabvēlīgu faktoru iespaidā brīvie radikāļi var veidoties lielākā daudzumā, un, ja to līmenis ir pārāk augsts, šie savienojumi nodara šūnām kaitējumu.

Brīvo radikāļu daudzums palielinās apkārtējās vides piesārņojuma, neveselīga uztura, ultravioleto staru, jonizējošās radiācijas, cigarešu dūmu, fiziskās pārpūles, stresa un citu nelabvēlīgu faktoru ietekmē. Tie izraisa šūnu bojājumus, vājinot imūnsistēmu un veicinot infekciju, un dažādu slimību attīstīšanos. Zinātnieki uzskata, ka brīvo radikāļu radīts bojājums ir arī organisma novecošanās pamatā.

Pazīstamākie no antioksidantiem ir E vitamīns un C vitamīns, selēns, cinks, varš un magnijs, kā arī bēta karotīns un likopēns. Kā liecina pētījumi, tie ne tikai cīnās pret brīvajiem radikāļiem, bet arī uzlabo imunitāti, mazina vēža un dažādu infekciju attīstības risku.

Vērtīgos antioksidantus varam uzņemt ar pārtikas produktiem, visvairāk to ir augļos un dārzeņos.

E vitamīns: zaļie lapu dārzeņi, zaļie zirnīši un citi pākšaugi, dažādu šķirņu kāposti, rieksti (īpaši mandeles), avokado, paprika, mežrozīšu augļi un smiltsērkšķu ogas.

C vitamīns: upenes, dzērvenes, kāposti (arī skābēti, turklāt – vēl vairāk) paprika, smiltsērkšķi, pīlādži, āboli, citrusaugļi, kivi, granātābols, brokoļi, Briseles kāposti, mango un papaija.

Bēta karotīns: burkāni, ķirbji, greipfrūti, zivju eļļa, olas dzeltenums, aprikozes (īpaši žāvētās), kāposti, brokoļi, smiltsērkšķu ogas, kāposti, brokoļi, selerijas, skābenes, sīpolloki, salāti.

Selēns: cūkas, liellopa, jēra un putnu gaļa (sevišķi aknas), zivis (īpaši jūras – mencas, siļķes, sardīnes), piens, sīpoli, olas, visu veidu pupas, raugs un pilngraudu produkti.

Cinks: liellopa, cūkas, jēra un putnu gaļa, pākšaugi, magoņu un ķirbju sēklas, kakao, pilngraudu produkti, auzu pārslas, olas dzeltenums un austeres.

Varš: jūras zivis, liellopa, cūkas, jēra un putnu gaļa, nieres un aknas, rieksti, sēkliņas, žāvēti augļi (īpaši dateles un vīģes), sēnes, piens, siers, pupas, zirņi, pilngraudu produkti un kakao.

Magnijs: zaļie lapu dārzeņi (īpaši kāposti un spināti), zaļie zirnīši, pupas, avenes, banāni, rupjmaize, ķirbju un saulespuķu sēkliņas, rieksti ( īpaši mandeles).

Likopēns: tomāti, sarkanie burkāni un paprika.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Health.com, Fitday.com un Livescience.com.