18. gadsimtā itāliešu zinātnieks Vinčenco Mengini (Vincenzo Menghini) pierādīja, ka cilvēka asinis satur metālu – izkaltētam asinīm tuvinot magnētu, tās pievilkās. Šoreiz aplūkosim dzelzs nozīmi organismā – kādas pazīmes izraisa šī būtiskā mikroelementa trūkums un kā to vislabāk uzņemt?
Lielāko daļu dzelzs (apmēram 70 procentus) organisms izmanto hemoglobīna sintēzei. Savukārt hemoglobīns ir galvenais sarkano asins ķermenīšu eritrocītu būvelements un, starp citu, tieši tas piešķir asinīm tumši sarkano krāsu. Eritrocīti piegādā ikvienai organisma šūnai skābekli. Tādēļ, ja uzņemam par maz dzelzs, šo mikroskopisko darboņu skaits asinīs sarūk un attīstās anēmija jeb tā dēvētā mazasinība. Hemoglobīna un eritrocītu trūkuma dēļ organisms netiek pienācīgi apgādāts ar tam tik svarīgo skābekli, tādēļ cilvēku moka bezspēks un nogurums.
Dzelzs arī nepieciešama vairāku fermentu sintēzei, kā arī normālai imūnsistēmas darbībai. Dzelzs ietilpst savienojumos, kuri piedalās aknu atindēšanas procesos, piemēram, pārmērīgas alkohola lietošanas vai saindēšanās gadījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
