Atzīmējot Pasaules miega dienu, informēs par miega apnoju. Kāpēc tās slimnieki nedrīkst vadīt auto?  (1)

Latvijā ārsti, kuri nodarbojas ar šīs slimības diagnostiku un ārstēšanu, ir apvienojušies un izveidojuši Latvijas Miega apnojas speciālistu asociāciju (LMASA). Tās mērķis ir veicināt obstruktīvās miega apnojas atpazīšanu, jo tā ir bieži sastopama slimība, kuras sekas nereti ir nopietnas sirds un asinsvadu sistēmas slimības, kā arī vielmaiņas un kognitīvie traucējumi.

5. janvārī Ministru kabinets ir apstiprinājis grozījumus noteikumos par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju (Nr. 940). Tas nozīme, ka no 2016. gada tie, kam ir diagnosticēta vidējas vai smagas formas miega apnoja, nedrīkst vadīt transporta līdzekļus, ja viņi neārstējas no šīs slimības.

LMASA ārsti sadarbībā ar Latvijas vadošām miega slimību klīnikām no 14. līdz 18. martam sniegs bezmaksas konsultācijas vairākās Latvijas pilsētās.

Obstruktīvā miega apnoja ir bieži sastopama slimība, kura joprojām bieži paliek nediagnosticēta, lai gan lēš, ka tā ir gandrīz tikpat izplatīta nekā cukura diabēts. Apnoja var skart cilvēku jebkurā vecumā, vēstī informācija Miega slimību centra mājaslapā.

Miega apnojas cēlonis ir pārlieku sašaurināti elpceļi vai vieta tajos. Cilvēkam iemiegot, ķermeņa muskulatūra atslābinās un elpceļi sašaurinās vēl vairāk. Gaisa plūsma kļūst ātrāka un izraisa mīksto audu vibrāciju, proti, krākšanu.

Miega apnojas skartajam daudzas reizes nakts laikā elpceļu šaurākā vieta pilnīgi aizkrīt ciet un ilgāk nekā uz desmit sekundēm apstājas elpošana. Trūkstot skābeklim, organismā rodas trauksme – paātrinās sirdsdarbība un paaugstinās asinsspiediens. Ieslēdzas organisma aizsargmehānismi, un gulētājs daļēji pamostas, proti, atgriežas seklāka miega fāzē. Palielinās muskulatūras tonuss, sašaurinātā vieta paveras, un elpošana, parasti ar skaļu gārdzienu, atjaunojas.

Elpošanas apstāšanās var ilgt, sākot no pāris sekundēm līdz pat divām minūtēm. Visbiežāk miega apnoja attīstās, izveidojoties ievērojamam liekajam svaram un tā ietekmē sašaurinoties elpceļiem, turklāt tā veicina vēl lielāku svara pieaugumu. Sanāk apburtais aplis. Izpētīts, ka miega traucējumu nomocītajiem ir paaugstināts ēstgribu rosinošā hormona grelīna un samazināts sāta sajūtu radošā hormona leptīna līmenis asinīs. Turklāt parasti apnojas skartais jūtas tik noguris, ka nav ne gribēšanas, ne varēšanas nodarboties ar sportiskām aktivitātēm.

Skābekļa trūkuma epizožu dēļ miega apnojas mocītais nevar normāli izgulēties, tādēļ dienas laikā jūtas noguris un miegains. Nereti aizsnaužas, sēžot sabiedriskajā transportā vai pie datora, taču tas var notikt arī pie automašīnas stūres. Ir grūtības koncentrēties, pieklibo atmiņa.

Apnojas slimniekiem sirds naktī nevis atpūšas, bet biežā skābekļa trūkuma dēļ darbojas paaugstinātas slodzes režīmā, gluži kā sportojot. Tas veicina dažādu sirds un asinsvadu sistēmas slimību attīstību. Miega apnojas skartie bieži cieš no sirdsdarbības traucējumiem, piedzīvo infarktu vai insultu. Gandrīz 80 procentos gadījumu, kad medikamentozā terapija pret hipertensiju (paaugstinātu asinsspiedienu) ir neefektīva, tās cēlonis izrādās obstruktīvā miega apnoja.