Gaļa un piens ir būtiski cilvēka organismam nepieciešamo polinepiesātināto tauku avoti, un jauni starptautiski pētījumi apliecina, ka bioloģiskajā gaļā un pienā tā dēvēto labo jeb polinepiesātināto tauku ir vairāk nekā industriāli ražotajā, portālam Rutks.lv pavēstīja kampaņas "BioLoģiski!" koordinatore Liene Brizga-Kalniņa.
Abi pētījumi februārī publicēti žurnālā "British Journal of Nutrition", un tos vadījuši Ņūkāstlas universitātes speciālisti.
Pētījums par bioloģiskā un nebioloģiskā piena uzturvērtības atšķirībām parāda, ka bioloģiski ražotais piens pēc sastāva nozīmīgi atšķiras no konvencionāli ražota piena – tas satur augstāku kopējo omega 3 taukskābju koncentrāciju, tai skaitā par 50 procentiem vairāk garo ķēžu omega 3 taukskābes, kas ir īpaši labvēlīgas organisma veselībai.
Pētnieki uzskata, ka bioloģiskā piena sastāvu ietekmē tā ražošanas veids, un galvenie faktori, kas rada atšķirības, ir barošanas režīms, kuru nosaka bioloģiskās lauksaimniecības principi – maksimāla barošanās ganībās un barošana ar sienu un skābsienu, kā arī minimāla koncentrētās barības (graudi, rapšu spraukumi, soja un sintētiskie mikroelementi) lietošana, kas ir pamata barības avots konvencionālajā lopkopībā.
Omega 3 taukskābes zinātniekus interesē tāpēc, ka pastāv zinātniski pierādījumi par to labvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, bet cilvēki tās neuzņem pietiekamā apjomā – Eiropas Pārtikas drošības iestāde (ESFA) iesaka ikdienā uzņemto omega 3 taukskābju apjomu palielināt līdz 250 miligramiem dienā.
Pētījums apliecina, ka, pārejot uz bioloģiski ražotu pārtiku, var palielināt uzņemto omega 3 taukskābju, atsevišķu taukos šķīstošo vitamīnu un dzelzs daudzumu, nepalielinot uzņemto kaloriju vai nevēlamo taukskābju apjomu. Pētnieki aprēķinājuši, ka, patērējot puslitru konvencionālā pilnpiena, var uzņemt 11 procentus no ieteicamās omega 3 taukskābju dienas devas, savukārt, patērējot bioloģisko pienu, 16 procentus no ieteicamās dienas devas.
Šis ir jaunākais līdz šim aptverošākais zinātniskais bioloģisko un nebioloģisko piena produktu salīdzinājums. Tajā apkopoti rezultāti no 196 dažādiem pētījumiem, kas veikti visā pasaulē, un analizēti, izmantojot svērto meta analīzi, kas sabalansē lielākās un mazākās izlasēs veikto pētījumu rezultātus.
Tāpat Ņūkāstlas universitātē veikts starptautisks pētījums par bioloģiskās gaļas un nebioloģiskās gaļas uzturvērtības atšķirībām. Tā ir pirmā apjomīgā bioloģiskās un nebioloģiskās gaļas uzturvērtības salīdzinošā analīze, kāda vispār veikta, un šī pētījuma rezultāti parādīja, ka bioloģiskā gaļa, īpaši liellops, ir ar augstāku uzturvērtību nekā nebioloģiskā gaļa.
Līdzīgi kā pētījumā par pienu, arī šeit pētnieki secināja, ka nozīmīgākais faktors, kas veido atšķirības, ir lopu barošana ganībās. Pētījums parāda, ka bioloģiskajā gaļā ir par 23 procentiem vairāk polinepiesātināto taukskābju un par 47 procentiem vairāk omega 3 taukskābju, bet mazāk piesātināto taukskābju – par 18 procentiem mazāk miristīnskābes un par 11 procentiem mazāk palmitīnskābes, kas saistītas ar palielinātu sirds asinsvadu slimību risku. Tāpat parādās tendences, ka bioloģiskajā gaļā ir augstāks dzelzs līmenis, bet mazāk vara un toksiskā metāla kadmija, bet šie apsvērumi vēl jāapstiprina nākotnes pētījumos.
Pētnieki uzskata, ka atšķirības galvenokārt rodas tāpēc, ka bioloģiskajās un nebioloģiskajās saimniecības ir dažāda lopu barošanas pieeja, un tieši barošana ganībās ir faktors, kas palielina omega 3 taukskābju daudzumu gaļā, īpaši liellopu un jēra gaļā. Bioloģiskajā lauksaimniecībā barošana un uzturēšanā ganībās lopiem ir obligāta prasība.
"Lielais jautājums – vai bioloģiskie produkti ir vērtīgāki, ar šiem nozīmīgajiem pētījumiem guvis jaunu apstiprinājumu – jā, ir. Bioloģiskie piena produkti ir Latvijā pati pieejamākā bioloģisko produktu kategorija, un tie nopērkami vai katrā veikalā, tāpēc iesakām visiem patērētājiem un uztura speciālistiem iepazīties ar jaunā pētījuma rezultātiem un ņemt tos vērā, izdarot savu izvēli," saka Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) vadītājs.