Parūpēties par pietiekamu magnija daudzumu īpaši svarīgi ir tiem, kuriem ikdiena ir saspringta un stresa pilna, jo šis vērtīgais elements ir nepieciešams līdzsvarotai nervu sistēmas darbībai. Aiz nervozitātes, vieglas uzbudināmības, noguruma un grūtībām koncentrēties nereti slēpjas magnija trūkums. Uzzini, kādas funkcijas organismā vēl veic šis elements un ar kādiem produktiem to vislabāk uzņemt.
Magnijs ir būtisks elements sirds un asinsvadu veselībai, jo vājina stresa hormona adrenalīna iedarbību, liekot pamazām norimt uztraukuma ietekmē auļojošajai sirdij un normalizēties asinsspiedienam. Ja organismā trūkst magnija, cilvēks stresa situācijās ātri "uzvelkas" un ilgi nevar nomierināties.
Lielākā daļa magnija – aptuveni 70 procentu – gan organismā atrodas kaulos un zobos. Tas, gluži tāpat kā kalcijs un fosfors, ir viens no skeleta būvelementiem.
Magnijs nepieciešams arī muskuļu darbībai, tādēļ no tā trūkuma bieži cieš cilvēki, kuri intensīvi sporto vai strādā smagu fizisku darbu. Fiziskās slodzes laikā organisms aktīvi tukšo savus magnija krājumus. Par magnija trūkumu var liecināt muskuļu krampji, visbiežāk pēdās. Bieži tie uzrauj no miega nakts laikā.
Magnijs atrodas vairāk nekā 300 organisma fermentu sastāvā, līdz ar to ir iesaistīts visās svarīgākajās vielmaiņas reakcijās – olbaltumvielu, ogļhidrātu un taukskābju sintēzē. Magnijs piedalās arī ATF jeb adenozīntrifosfāta sintēzē, kas ir katras šūnas enerģijas avots, tādēļ magnija trūkuma gadījumā parasti jūtams patstāvīgs nogurums.
Magnija trūkumu var izraisīt ilgstoša caureja, vemšana vai urīndzenoša preparāta lietošana, kā ietekmē šis elements lielā daudzumā tiek izvadīts no organisma.
Lai cik dīvaini tas nešķistu, magnija trūkumu nereti novēro lieliem gaļas cienītājiem, kuri bez tās neiztiek nevienā ēdienreizē. Gaļa skābina organismu, tādēļ magnija rezerves tiek intensīvi izmantotas, lai pH līmeni normalizētu.
Dienā pieaugušam cilvēkam jāuzņem 300–350 miligrami magnija.
Magnija trūkuma pazīmes:
- nervozitāte, viegla uzbudināmība,
- miega traucējumi,
- roku trīce,
- pastāvīgs nogurums,
- samazinātas darba spējas,
- apgrūtināta koncentrēšanās,
- slikta atmiņa,
- muskuļu sasprindzinājums, krampji vai trīcēšana,
- paātrināta sirdsdarbība,
- slikta apetīte,
- trokšņi ausīs.
Veselam cilvēkam magnija pārdozēšana nav iespējama, jo, uzņemot to par daudz, organisms gluži vienkārši lieko daudzumu izvada. Pārdozēšanas gadījumi konstatēti vien nieru slimniekiem, kuriem ir urīna izvadīšanas traucējumi, bet parasti tas ir gadījumos, kad magnijs lietots papildus preparāta veidā. Par magnija pārdozēšanu var vēstīt apātija, pazemināts asinsspiediens, miegainība un lēns pulss.
Visbagātīgākie magnija avoti:
- zaļie lapu dārzeņi (īpaši kāposti un spināti),
- zirņi,
- pupiņas,
- banāni,
- rupjmaize,
- zivis,
- saulespuķu sēkliņas,
- ķirbju sēklas,
- rieksti, īpaši mandeles, Indijas rieksti un zemesrieksti.
Svarīgi zināt!
- Lai magnijs uzsūktos organismā, nepieciešams B1 un B6 vitamīns. Bagātīgi to avoti ir cūkgaļa, liellopu aknas, rupjmaize un olas.
- Bieža alkohola lietošana apgrūtina magnija uzsūkšanos un veicina tā izvadīšanu no organisma (alkoholam ir urīndzenošs efekts).
Raksta tapšanā izmantota informācija no Health.cm, WebMd.com un Everydayhealth.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
