Ar sportošanu un diētu nesaistīti, bet efektīvi svara zaudēšanas triki  (1)

Mēs visai bieži vairāk ēdam tieši ar acīm, nevis vēderu, apgalvo Erina Palinski-Veida (Erin Palinski-Wade), grāmatas "2 Day Diabetes Diet and Walking Off The Weight For Dummies" autore. Tāpēc, ja uz liela šķīvja uzliksi mazu ēdiena porciju, tev šķitīs, ka paēdusi nemaz nejūties.

Savukārt, ja to pašu maltīti uzliksi uz mazāka šķīvja, tā acumirklī šķitīs lielāka, un ēdiens radīs vajadzīgo sāta sajūtu. To apstiprina arī, piemēram, izdevumā "Journal of Obesity" publicēts pētījums, kurā minēts, ka cilvēki, kuri ēd no krāsainiem šķīvjiem, sāta sajūtu piedzīvo krietni ātrāk. Tā iemesls ir pagalam vienkāršs – mums šķiet, ka ēdiena ir vairāk, porcijai it kā esot apjomīgākai, nekā tā ir patiesībā.

Ja tev patīk laiku pa laikam ieviest jaunas vēsmas ierastajā vidē ap sevi, tad šīs ir patiesi labas ziņas. Izrādās, mūsu apetīti veicina un vairāk apēst mudina ne tikai ierastie ēšanas paradumi un dažādi citi faktori, bet arī apkārtējā vide un pat telpu interjers. Piemēram, dzeltenie un sarkanie toņi, kā izrādās, veicina ne tikai apetīti, bet arī paātrina tempu, kādā ieturam maltīti, kas, kā zināms, negatīvi ietekmē mūsu vidukļa izskatu.

Kā apgalvo uztura speciāliste, ne velti šie toņi izmantoti arī lielā daļā ātrās ēdināšanas restorānu interjerā. Savukārt, piemēram, zilie un zaļie toņi rada mieru un palīdz atslābināties, kas savukārt attiecīgi ietekmē arī mūsu ēšanas paradumus.

Pētījumos atklāts, ka cilvēki ēd lēnāk tad, ja telpas apgaismojums ir pieklusināts un mājīgs, nevis spožs un uzkrītošs. Kornela Universitātes (Cornell University) veiktā pētījumā tas pierādīts, sadalot kāda eksperimenta dalībniekus divās grupās. Viena no tām maltīti ieturēja spilgti apgaismotā un trokšņainā vidē, bet otra – telpā ar pieklusinātu apgaismojumu un neuzkrītošu fona mūziku.

Rezultātā tika secināts, ka tā dalībnieku grupa, kura ēda otrajā telpā, uzņēma par 6 procentiem mazāk pārtikas, jūtot arī lielāku gandarījumu pēc maltītes. Turklāt tieši šie pētījuma dalībnieki izrādīja mazāku vēlmi pēc deserta, bet, ja arī to pasūtīja, tad izvēlējās figūrai draudzīgāku saldā ēdiena alternatīvu, kā arī, to baudot, apēda mazāku porciju, salīdzinot ar pētījuma pirmās grupas dalībniekiem.

Pētnieki no Freda Hačinsona vēža izpētes centra (Fred Hutchinson Cancer Research Center) atklājuši, ka sievietes, kuras ikdienā apēstos produktus un uzņemtās kalorijas piefiksē blociņā, apēd mazāk, izvēlas veselīgāku uzturu, kā arī lieko svaru zaudē ātrāk.

Konkrētā pētījuma dati, kas publicēti izdevumā "Journal of the Academy of Nutrition and Dietetics", atklāj, ka sievietes, kuras tajā piedalījās, ievērojot veselīgu uzturu, veicot regulāras fiziskās aktivitātes, kā arī rūpējoties par pilnvērtīgu atpūtu un papildus tam piefiksējot ikdienā uzņemto kaloriju skaitu, konkrētā laika periodā zaudēja par aptuveni četriem kilogramiem vairāk liekā svara, nekā dāmas, kuras ievēroja tos pašus nosacījumus, taču apēsto produktu uzturvērtību nepierakstīja.

Ikdienā visai bieži dzirdam ieteikumu doties pie miera laicīgi, turklāt vienā un tajā pašā laikā ik dienas. Izrādās, tas ir saistīts ne tikai ar organismam tik nepieciešamo pilnvērtīgu atpūtu, bet arī mūsu izsalkuma līmeni un apetīti nākamajā dienā.

Izdevumā "Canadian Medical Association Journal" publicētā pētījumā minēts, ka miega trūkums (Pasaules Veselības organizācija rekomendē ik nakti izbaudīt vismaz septiņas stundas ilgu miegu) dramatiski ietekmē mūsu apetīti un ēdienu izvēli. Ja miega būs pietrūcis, jutīsim nogurumu un nepārejošu vēlmi enerģiju vairot ar vienkāršajiem ogļhidrātiem bagātiem un neveselīgiem produktiem, kas sniegs vien īslaicīgu spēka pieplūdumu.

Jāpiebilst, ka nepietiekams un nekvalitatīvs naktsmiers ietekmē ne tikai mūsu ēšanas paradumus, bet arī motivāciju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, gatavot veselīgas maltītes, kā arī apdomīgi iepirkties, apgalvo eksperti. Tātad vēlreiz atgādinām – jo mazāk miega baudīsim, jo sliktāk jutīsimies un arī izskatīsimies!

Avots: Rd.com.