Lai arī dzelzs Zemes garozā ir ļoti izplatīts ķīmiskais elements, dzelzs nepietiekamība cilvēka organismā ir ļoti bieži sastopama. Zinātniekiem Latvijā, pievēršoties šīs problēmas padziļinātai izpētei, izdevies atklāt jaunu veidu, kā teju minūtes laikā, neņemot asins paraugu, konstatēt dzelzs trūkumu – izmeklējuma laikā ar zilu lāzera gaismu apgaismojot cilvēka apakšlūpu, šī svarīgā elementa nepietiekamības gadījumā tā sāk spīdēt fluorescējošā krāsā, skaidro Sandra Svētiņa, šajā zinātniskajā pētījumā iesaistītās kompānijas "Nestlé" pārstāve.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas publiski pieejamo informāciju no dzelzs nepietiekamības cieš vairāk cilvēku nekā no jebkuras citas veselības problēmas. Nenovēršot šo traucējumu, var rasties nopietns kaitējums gan psihiskajai, gan arī fiziskajai veselībai.
"Organisms regulāri ir jānodrošina ar dzelzi saturošiem pārtikas produktiem. Ja netiek uzņemts pietiekami daudz dzelzs vai tā tiek pastiprināti zaudēta, organisms vairs nespēj saražot pietiekami daudz hemoglobīna un veidojas dzelzs deficīta anēmija. Hemoglobīns ir daļa no sarkanajiem asinsķermenīšiem, kas apgādā organismu ar skābekli, kas ir būtiski svarīgs faktors, lai organismu nodrošinātu ar enerģiju," uzsver Jānis Leitis, uzturzinātnes maģistrs (Nebraskas Universitāte, ASV) un Londonas olimpisko spēļu dalībnieks.
Vairākums cilvēku, kuri cieš no dzelzs deficīta, nemaz to nezina. Ja ir samazināts dzelzs daudzums asinīs, cilvēks jūtas pārguris, izskatās bāls un tam trūkst spēka ikdienas darbiem. Ar laiku nagi kļūst trausli un lūst, āda un mati ir sausi, parādās reiboņi un citi simptomi. Šādu stāvokli dēvē par anēmiju jeb mazasinību, kuras pamatā ir dzelzs trūkums organismā.
Jaunākajā pētījumā par dzelzs nepietiekamību, kas publicēts izdevumā "Nature Communications", aprakstīts, kā teju minūtes laikā tiek veiktas nepieciešamās analīzes, nodrošinot tūlītējus rezultātus. Zinātniskais process norit šādi – ar tievu optisko šķiedru un zilu lāzera gaismu tiek apgaismota apakšlūpa. Ja organismā ir cinka protoporfirīns (ķīmiska viela, kas liecina, ka cilvēks cieš no dzelzs nepietiekamības), notiek reakcija un audu virsma sāk spīdēt fluorescējošā krāsā.
"Dzelzs nepietiekamības gadījumā uzturā papildus jāiekļauj dzelzi saturoši produkti, jo mūsdienu diētas bieži vien nenodrošina nepieciešamo dzelzs daudzumu. Ar dzelzi bagātīgi pārtikas produkti ir gaļa, olas, zaļo lakstu dārzeņi, graudaugi un maize," skaidro Leitis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
