šķiedrvielas
Foto: Shutterstock

Lai arī šķiedrvielas gremošanas sistēmu šķērso, var teikt, nemainīgā veidā, proti, tās nesadalās un organismā neuzsūcas, tajā pašā laikā tās veic vairākas labai veselībai un pašsajūtai ļoti svarīgas funkcijas un to pietiekams daudzums uzturā ir viena no "atslēgām" uz veselīgu svaru. Diemžēl netrūkst cilvēku, kuri ar uzturu uzņem pārāk maz šķiedrvielu un cieš no nepatīkamām sekām, nemaz neapzinoties iemeslu, vēstī portāls "Zdorovie.com".

Bagātīgākie šķiedrvielu avoti ir klijas, pilngraudu produkti, rieksti, sēklas, pākšaugi, dārzeņi un augļi, kuru ļoti daudziem ēdienkartē ir par maz. Jā, gandrīz visi ēd graudaugu produktus – maizi, makaronus un putras, taču lielākoties nevis pilngraudu, bet no attīrītiem graudiem ražotus. Attīrīšanas procesā graudiem noņem ārējo apvalciņu, kas ir galvenais šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu avots. Pašā grauda kodolā, no kura ražo, piemēram, baltos miltus, ir gandrīz viena vienīga ciete. Līdz ar to ne ar baltmaizi, ne makaroniem, ne baltajiem rīsiem šķiedrvielas neuzņemam.

Arī vēlamo daudzumu – 400 gramus – dārzeņu un augļu (pie kuriem nepieskaita kartupeļus) dienā uzņem tikai retais.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!