Trīs mazāk zināmi iemesli, kāpēc darbā piemeklē izdegšana

Vai vari savai otrajai pusītei izkratīt sirdi par problēmām darbā? Žurnālā "Social Psychiatry and Psychiatric Epidemiology" publicēta pētījuma autori, zinātnieki no Kanādas, nonākuši pie secinājuma, ka izdegšanas sindroma profilaksei ļoti svarīgs ir gan atbalstošs priekšnieks, gan saprotošs partneris, kas uzklausa un pauž atbalstu, vēstī portāls "Health.com". Ne velti mēdz teikt, ka dalīta bēda ir pusbēda. Diemžēl ne visi mājās tiek uzklausīti un saņem sapratni. Bieži vien otrs ir pārāk iegrimis savās problēmās. Iespējams, pienācis laiks izrunāties, ka otra atbalsts tev ir ļoti nozīmīgs.

Uzreiz jāsaka – komunikācija "Facebook" neskaitās. Minētajā pētījumā konstatēts, ka cilvēki, kuri ārpus darba regulāri tiekas ar draugiem, retāk piedzīvo izdegšanas sindromu. Tāpēc atrodi laiku, lai satiktos un papļāpātu ar draugiem pie kafijas tases, kaut arī jūties noguris vai pēc grūtas dienas esi neomā. Ja visi tavi draugi ir tavi kolēģi, pievienojies kādai interešu grupai (pats izdomā, piemēram, makšķernieku vai motoklubam, dekupāžas pulciņam vai grāmatu klubiņam), kur satiksi citus cilvēkus, lai runas visu laiku negrozās tikai un vienīgi ap darbu.

Ja arī ko ieēd, nemaz nepiecelies no darbagalda? Toronto Universitātē veiktā pētījumā atklāts, ka cilvēki, kuri nedodas pusdienu pārtraukumā, ar laiku kļūst mazāk motivēti strādāt un mazāk produktīvi. Pētnieki pauž viedokli, ka tas ir slikts ieradums, kura dēļ ātrāk izsīkst enerģijas resursi, jo iztrūkst pusdienlaika, kas ir lieliska iespēja atpūsties un enerģijas resursus atjaunot.

Iespējams, tev šķiet, ka darba vietā tiec uzlūkots kā varonis, jo salātus vai sviestmaizi notiesā turpat, pie darba galda, taču patiesībā, izlaižot pusdienu pārtraukumu, tu pēc tam strādā gausāk un izdari mazāk, kas diemžēl nereti noved pie vajadzības strādāt vakaros vai pat naktīs.