Izdegšanas sindroms: kā mainīt savu ikdienu, lai izvairītos no mūsdienīgās slimības  (1)

Psihologs Džerolds Grinbergs sniedzis šādu definējumu: "Pārāk liels darba apjoms vai bieži uztraukumi darbā var (te es uzsveru – var, jo ne vienmēr tas notiek) novest pie fiziska un emocionāla iztukšotības stāvokļa. Profesionāla izdegšana – tā ir nelabvēlīga reakcija uz stresu darbā, kura ietver sevī psiholoģisku, psihofizioloģisku un uzvedības komponentes.

Turklāt izdegšana ir svarīgs faktors, kas veicina zemu profesionālo morāli, darba kavējumus, darba kvalitātes krišanos, fiziskas slimības un distresu, alkohola un narkotiku lietošanu, konfliktus ģimenē un dažnedažādas psiholoģiskas problēmas. Tātad – sekas vieglprātīgai attieksmei pret šo neveselīgo stāvokli ir plašas un variācijas dažādas."

Tos cilvēkus, kuri pamazām sāk jau pāriet uz pieaugušo dzīvi un vairs nav pieskaitāmi jauniešu grupai, šī mūsdienu slimība var ietekmēt daudz ātrāk. Vairāku grāmatu autore Kellija Katrone "Forbes" atklāj: "Viņi pat nenojauš, pēc kā viņi tik ļoti tiecas, kas padara arī diezgan grūtu kustēšanos uz priekšu."

Viņa skaidro, ka tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc jaunāka gada gājuma cilvēki vairāk izdeg – viņi vienkārši patērē ļoti daudz enerģijas. Otrs variants ir tad, kad tu zini, kas ir tās lietas, ko vēlies dzīvē sasniegt, bet nezini, kā nonāk līdz savam mērķim.

Ja tavs mērķis vēl joprojām ir tapšanas procesā, bet dziļi sirdī tu saproti, ka tas īsti nav domāts tev, jutīsies pārpūlējusies, jo tas būs kā pienākums, ne interese. Ieteikums – izvēlies lietas un nodarbošanās, kas tevi interesē.

Apsēstība ar sava talanta un tēla spodrināšanu arī dažkārt mēdz pielikt savu devumu ceļā uz izdegšanu. Ja runājam, piemēram, par studentiem, tad, kā secināts pētījumā, narcisi un izdegšanas sindroms ir divas diezgan saistītas lietas.

Gluži kā mitoloģiskajā nostāstā par Narcisu, kurš dzīves beigās nomiris nelaimīgs savās pārdomās, izrādās, ka arī šī ir viena no īpašībām vai "sliktajiem" ieradumiem, kas piemīt teju ikvienam narcisam. Viņiem uzbrūk tūkstošiem uzmācīgu domu, kas var ievest pavisam dziļās pārdomās un patiesi ietekmēt emocionālo stāvokli. Kā atbrīvoties no uzmācīgajām domām, kas nepamet prātu, lasi šeit.

Vēlme, lai viss būtu perfekti, dažkārt var būt tieši laikā, taču neveselīgs perfekcionisms var kļūt par apsēstību, kas noteikti nenāk par labu tev pašai. Bailes no kļūdām un nemitīga cenšanās iegūt citu atzinību noteikti palielina izdegšanas sindroma attīstību. Kamēr viss norit bez liekām aizķeršanām, tikmēr viss ir lieliski. Tomēr vistraģiskāk ir tad, ja viss nenotiek gluži tā, kā tu vēlētos.

Piemēram, ja darbā kaut kas nesokas tā, kā vēlētos, aizejot mājās, aizmirsti par to. Bet nākamajā dienā par vakardienu, kas jau ir pagātne, nedomā. Tiesa, tas gan ir viegli pasakāms, bet grūti izdarāms.

Un, protams, pēc garas darba dienas mēs vēlamies ērti iekārtoties dīvānā, ieslēgt iemīļoto seriālu un tā arī tur palikt – vienatnē baudīt mieru. Tomēr patiesībā tas var kļūt par visai bēdīgu ieradumu.

Tas nekādā gadījumā nepalīdzēs cīnīties ar izdegšanas sindromu. Labākais veids, kā ar to tik galā – iziet sabiedrībā un uzlādēties no apkārt esošajiem cilvēkiem. Protams, tas gan nenozīmē, ka jāizvirza nereāli mērķi pieņemt visus uzaicinājumus uz ballītēm, tomēr pabūt labā kompānijā ik pa laikam vajadzētu.

Ieteicamo rīcību izdegšanas sindroma gadījumā vari aplūkot šeit.

No visiem iepriekšminētajiem gadījumiem tieši pesimisms ir tas, kurš var gremdēt visdziļāk un ātrāk.

Kamēr pesimisms palielina stresa līmeni, tikmēr pozitīvisms daudz mazākā mērā asociējas ar izdegšanas sindromu un ārkārtīgu nogurumu. Tiesa, nav prātīgi teikt, ka pie izdegšanas sindroma vainīgas ir mūsu iedomas un to ir viegli mainīt, bet, iespējams, daži uzlabojumi nemaz nenāktu par ļaunu.

Raksta tapšana izmantota informācija no "Business Insider".