Piecas kļūdas dzīvesveidā, kā iespaidā trūkst enerģijas

Mūsdienu steidzīgajā laikmetā cilvēki bieži apgalvo, ka nespēj atrast laiku fiziskajām aktivitātēm. Taču ekonomēt laiku uz izkustēšanās rēķina nav prāta darbs. Ja regulāri sporto, ir vairāk enerģijas un vairāk vari izdarīt. Savukārt, atmetot fiziskajām aktivitātēm ar roku, cilvēks kļūst gausāks un darbi vairs tik raiti nesokas. Pat 20 minūšu ilga pastaiga ņiprā solī var situāciju ievērojami uzlabot.

Lai no rīta varētu kaut brītiņu ilgāk pagulēt, daudzi ekonomē laiku arī uz brokastu rēķina. Ātri izmalko kafijas tasi un steidz uz darbu, sak, paēdīšu vēlāk! Taču ēdiens ķermenim ir kā degviela automašīnai. Arī pa nakti, kamēr esam miegā, organisms tērē enerģiju sirds un citu orgānu darbības nodrošināšanai, tādēļ no rīta nepieciešams atkal "uztankoties".

Ne velti saka – ūdens ir dzīvība. Pat neliels ūdens trūkums var pazemināt organisma enerģijas līmeni. Ikdienā pieaugušam cilvēkam jāizdzer vismaz pusotrs litrs ūdens. Ņem vērā, ka kafija un citi kofeīnu saturoši dzērieni neskaitās, jo tiem ir urīndzenošs efekts, tātad tie patiesībā tikai veicina ūdens trūkumu organismā.

Ne viens vien vakarā iemalko vīnu, alu vai citu alkoholisku dzērienu, lai būtu vieglāk aizmigt. Alkohols patiešām atslābina un atvieglo ieslīgšanu snaudā, taču miega kvalitāti, it īpaši, ja lietots, lielā devā, tas ievērojami pasliktina.

Kamēr alkohols atrodas asinsrites sistēmā, tas apgrūtina ieslīgšanu dziļajās miega fāzēs un nereti liek trūkties augšā nakts vidū. Dziļajās miega fāzēs smadzenes apstrādā un "saliek pa plauktiņiem" dienas gaitā iegūto informāciju, tādēļ nākamajā rītā pēc alkohola lietošanas cilvēks jūtas neizgulējies un saguris, galva ir "smaga" arī tad, ja miegā pavadītas vairāk nekā septiņas stundas.

Daudzi vakarā, apguļoties gultā, ķeras pie sava mobilā telefona vai planšetdatora un vēl pēdējo reizīti "izskrien cauri" sociālajiem tīkliem un jaunākajām vēstulēm e-pastā. Tomēr, kā nebeidz atgādināt miega speciālisti, gulta ir domāta gulēšanai un intīmai tuvībai, kas naktsmieru tikai uzlabo. Viss pārējais – ieskaitot grāmatu lasīšanu un televizora skatīšanos – var traucēt iemigt un pasliktināt miega kvalitāti, kā iespaidā cilvēks no rīta nejūtas izgulējies.

Ja gultā nenodarbojas ne ar ko lieku, ikreiz tajā apguļoties, ķermenis labi zina, ka pienācis laiks atpūtai, tādēļ miegs ilgi nav jāgaida. Savukārt, ja gultā arī sērfo pa internetu, ķermenis apjūk un, nākamreiz tajā apguļoties, var nevis noskaņoties miegam, bet gādāt par enerģijas pieplūdumu, lai vari pasirot internetā. Pārāk ilga aizkavēšanās globālajā tīmeklī bieži ir iemesls, kādēļ cilvēks pietiekami neizguļas un jūtas noguris.

Nevar nepieminēt, ka nespējai izgulēties var būt arī kāds medicīnisks iemesls, piemēram, obstruktīvā miega apnoja. Šīs slimības cēlonis ir kāda iemesla dēļ pārlieku sašaurināti elpceļi vai vieta tajos. Viens no biežākajiem elpceļu sašaurināšanās iemesliem ir liekais svars, jo cilvēks "briest" ne tikai uz āru, bet arī uz iekšu. Bet iemesls var būt arī iedzimtas anatomiskas īpatnības vai kas cits.

Miega apnojas skartajam iemiegot, ķermeņa muskulatūra atslābinās un elpošanas caurulīte sašaurinās vēl vairāk. Gaisa plūsma kļūst ātrāka un izraisa mīksto audu vibrāciju, kas izpaužas kā krākšana. Cilvēkam daudzas reizes nakts laikā elpceļu šaurākā vieta pilnīgi aizkrīt ciet un ilgāk nekā uz desmit sekundēm apstājas elpošana. Pauzes elpošanā var ilgt pat minūti un ilgāk, līdz miega apnojas skartais, skaļi gārdzot, daļēji vai pilnībā uztrūkstas augšā no miega.

Lai arī slimība neapdraud dzīvību, elpošanas pauzes un skābekļa trūkums naktsmiera laikā pasliktina miega kvalitāti, kā ietekmē cilvēks nākamajā dienā jūtas neizgulējies un noguris, lai arī it kā gulējis pietiekami ilgi. Īpaši bīstama miega apnoja ir tiem, kas brauc ar auto, jo slimības izraisītā noguruma dēļ daudziem diemžēl pie stūres sanāk iemigt. Otrs spilgts miega apnojas simptoms ir krākšana.