Sēdoša darba patiesā cena. Kaites, kas skar ne tikai biroja darbiniekus  (3)

Kakla daļas spondiloze, mugurkaula jostas daļas diska trūces, aizcietējumi, hemoroīdi – profesionālās kaites, ar ko saskaras teju ikviens sēdoša darba darītājs. Tomēr ir slimības, kas vairāk raksturīgas konkrētai profesiju grupai.

Nopietnākās problēmas rada vibrācija. Tā ir pamats vibrācijas slimībai, kas izpaužas vairākās ķermeņa daļās – plaukstās, kājās, locītavās, kaulos – un attīstās vairāku gadu garumā. Vibrācijas ietekmē visu organismu, radot izmaiņas asinsrites, nervu, balsta–kustību sistēmās un iekšējos orgānos. Mazo asinsvadu traucētas darbības sekas ir tas, ka nervu gali netiek normāli apasiņoti un tiek traucēta normāla barošana saitēm, locītavām un kauliem.

Rezultātā ar laiku nogulsnējas sāļi, kaulos veidojas cistas, pakāpeniski notiek starpskriemeļu disku un locītavu skrimšļu deģenerācija. Pirmās sūdzības, kas var parādīties, ir muguras un locītavu sāpes, var būt arī kustību traucējumi, tirpšana, kas ievērojami apgrūtina ikdienas darba veikšanu. Lielākā problēma – vairumā gadījumu vibrācijas slimība tiek atklāta novēloti.

Nereti, baidoties zaudēt darbu, problēma tiek noklusēta, bet atklāta vien tad, kad tā jau kaitējusi veselībai. Jo agrāk slimība tiek apzināta, jo ārstēšana ir veiksmīgāka. Ārstēšanā pielieto medikamentozu terapiju – preparātus, kas paplašina asinsvadus un uzlabo mikrocirkulāciju, kā arī nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.

Juvelieri, pulksteņmeistari... Šo profesiju pārstāvjiem vairāk nekā citiem sēdoša darba darītajiem novērots karpālā kanāla sindroms un plaukstas locītavu saišu iekaisums. Tiesa, aizvien biežāk šīs slimības skar arī tos, kam ir darbs ar datoru. Ja vairāku gadu garumā diendienā ir nodarbinātas plaukstas locītavas un pirksti, pēc laika plaukstas sāk sāpēt, tirpt, var palikt nejutīgas. Ja karpālā kanāla sindroms netiek ārstēts, var nākties ciest lielas sāpes, kas neļauj pat naktīs gulēt. Saslimšanu var ārstēt ar medikamentu blokādēm, nopietnākos gadījumos nepieciešama operācija.

Vēl viena saslimšana, kas raksturīga profesiju pārstāvjiem, kuriem darba instruments ir paša pirksti, ir stenozējošais ligamentīts jeb "ieklemmējušies pirksti". Saslimšana rada sāpes pirkstos, ir grūtības tos saliekt, jo pie cīpslām izveidojušies kustīgi sabiezējumi. Šo kaiti var ārstēt ar steroīdu injekcijām. Ja tas nelīdz, arī šajā gadījumā nepieciešama operācija.

Stundām ilgs sēdus stāvoklis pie datora ar noliektu galvu uz priekšu, rokas izpilda monotonas kustības. Garās stundas neizbēgami rada kakla daļas pārslodzi, kas izpaužas nepatīkamās sāpēs spranda apvidū, var būt galvas reiboņi, dzirdes izmaiņas, redzes pasliktināšanās.

Dažkārt šie simptomi nav vērojami ikdienā, bet var parādīties pēc palielinātas fiziskās slodzes. Ja moka izteiktas sāpes, nepieciešams komplekss ārstēšanās kurss, kurā ietilpst gan iekaisumu mazinošu medikamentu lietošana, gan fizikālās terapijas procedūras – ultraskaņas un elektroprocedūras, lāzera vai magnētu terapija, gan ārstnieciskā vingrošana.

Ļoti smagos gadījumos var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.

Klasiska profesionālā kaite cilvēkiem, kas strādā ar datoru, ir savilkta un sāpoša spranda. Tomēr vairāk nekā citiem, kas ikdienā darbojas ar datoru, šo profesiju pārstāvjiem nākas ciest no redzes problēmām. Darba specifika prasa ilgstoši sasprindzinātu redzes pozīciju.

Reizēm ciparu guru tik ļoti aizraujas ar skaitļošanu, ka ilgstoši aizmirst mirkšķināt acis un tās cieš no sausās acs sindroma. Nereti redzes sasprindzināšanai līdzās ir arī stress, kas neļauj normāli darboties acs muskuļiem. Rodas akomodācijas (acs spēja mainīt fokusu – optisko stiprumu) grūtības – pāriet no tuviem priekšmetiem uz tālākiem, un otrādi.

Apsargi, dežuranti... Ir darba vietas, kurās šīs profesijas pārstāvjiem visu dienu nākas teju nekustīgi sēdēt, un darbadiena dažkārt ir 24 stundas, ieskaitot arī nakts stundas. Ilgtermiņā šāds darba režīms nopietni iespaido veselību. Naktī ir jāguļ, bet organisms piespiedu kārtā tiek turēts nomodā, turklāt līdzās ir arī zināma deva stresa. Rezultātā var būt paaugstināts asinsspiediens.

Normāli naktī asinsspiediens pazeminās, sirdsdarbība kļūst lēnāka, organisms gādā par enerģijas atjaunošanos. Ja cilvēks paliek nomodā, notiek pretējais – organismam nav iespējas atslābināties, nogurums aug, un asinsspiediens bieži vien paaugstinās.

Nereti, lai varētu palikt nomodā, pārlieku daudz tiek lietoti kofeīnu saturoši uzmundrinoši dzērieni. Līdz ar miega režīma nestabilitāti tiek izjaukts arī hormonu līmenis, kas ir atbildīgs par apetīti un vielmaiņu. Tāpēc šī darba darītāji bieži iedzīvojas liekā svara problēmās.

Ar laiku tiek izjaukts miega ritms, rodas bezmiegs, nepieciešamība lietot miegazāles. Ja maiņa ilgst 24 stundas, šis darbs ir ļoti kaitīgs veselībai.

Tik netīkamā problēma Eiropā piemeklē katru otro sēdoša darba darītāju, tomēr statistiski šī problēma vairāk raksturīga vīriešiem. Hemoroīdi ir vēnu mezglveida paplašinājumi anālās atveres apvidū. Ja slimība tiek konstatēta novēloti (sākot ar otro stadiju), bez ķirurģiskas iejaukšanās to nav iespējams izārstēt.

Diskomforts vēdera lejasdaļā, nieze anālās atveres rajonā, nelieli asiņaini izdalījumi pēc defekācijas ir pirmās pazīmes, ko nedrīkst ignorēt. Slimības pirmajā stadijā problēmu var risināt ar saudzējošākām metodēm – medikamentiem.

Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā pirmos simptomus un doties uz konsultāciju pie proktologa.

Arī šī kaite, kas biežāk sastopama sievietēm, neiet secen sēdoša darba darītājiem vīriešiem. Turklāt nereti vīrieši šai problēmai sāk pievērst uzmanību novēloti, jo varikozo vēnu estētiskā puse, par ko satraucas sievietes, stiprā dzimuma pārstāvjus neuztrauc.

Kāju vēnu vārstuļu sistēmai ir svarīga loma asinsrites cirkulācijā. Ilgstoši sēžot vai stāvot, kad nenotiek muskuļu saraušanās un atslābināšanās, vēnu vārstuļu sistēma nedarbojas. Kāju vēnās uzkrājas pārāk daudz asiņu, kas rada vēnu paplašināšanos jeb varikozas vēnas. Šo problēmu izjūt kā smagumu un sāpes kājās, siltuma sajūtu vēnu vietās, kājās var rasties tūska, vēnas ir paplašinātas, bet nopietnos gadījumos, ja problēma netiek ārstēta, rodas atrofiskās čūlas.

Varikozu vēnu ārstēšanai izmanto medikamentozu terapiju vai kādu no ķirurģiskajām metodēm.

Ja rodas veselības problēmas, konsultējies ar ģimenes ārstu, kurš nepieciešamības gadījumā tevi nosūtīs pie citiem speciālistiem, kas palīdzēs cīnīties pret slimībām, ko esi ieguvis, pavadot darbā ilgas stundas. No darba brīvajā laikā centies būt kustībā – brauc ar divriteni, skrien, peldi, vingro vai izvēlies citu sev tīkamu fizisko aktivitāti. Ģimenes ārsti ir pārliecinājušies, ka fiziski aktīviem vīriešiem retāk nepieciešama mediķu palīdzība.

Konsultējusi "Veselības centra 4" ģimenes ārste Elita Adijane.

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu "Veselība". Lasi jaunāko numuru!