nogurums
Foto: PantherMedia/Scanpix
Pilnvērtīgs uzturs, kas ļauj uzņemt visas nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus, ir ļoti būtisks nosacījums labai veselībai. Tiesa, daudziem neizdodas organismu nodrošināt ar visu nepieciešamo un ir vairākas minerālvielas un vitamīni, kuru deficītu dažādiem cilvēkiem novēro salīdzinoši bieži. Kā saprast, vai arī tev kaut kā pietrūkst, un kā uzņemt visu nepieciešamo?

"Authority Nutrition" ir apkopojis informāciju par vairākiem vitamīniem un minerālvielām, kuru trūkumu mūsdienu cilvēkiem novēro visbiežāk. Nogurums, muskuļu vājums un palēnināta smadzeņu darbība var liecināt par dažādu organismam nepieciešamu vitamīnu un trūkumu. Par laimi, visu nepieciešamo ir iespējams atrast dažādos pārtikas produktos.

Par dzelzs trūkumu liecina fizisks un garīgs nespēks

Foto: Shutterstock
Dzelzs ir ļoti būtiska minerālviela – tā veido hemoglobīnu, kas nogādā skābekli uz organisma šūnām. Pastāv divu veidu dzelzs, no kurām viena cilvēka organismā uzsūcas labāk, bet otra – sliktāk. Minerālviela, ko organisms uzņem labāk, ir atrodama tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Īpaši daudz tās ir sarkanajā gaļā. Otra veida dzelzs ir atrodama gan dzīvnieku, gan augu valsts produktos.

No dzelzs deficīta cieš apmēram ceturtā daļa cilvēku. Biežāk to novēro bērniem un sievietēm (īpaši menstruāciju un grūtniecības laikā). Paaugstinātam dzelzs deficīta riskam ir pakļauti arī vegāni un veģetārieši. Dzelzs trūkums var izraisīt anēmiju. Par šīs minerālvielas nepietiekamību liecina nogurums, nespēks, pavājināta imūnsistēma un traucēta smadzeņu darbība.

Lai uzņemtu dzelzi, uzturā ir jālieto gaļa, zivis, jūras produkti, pupiņas, dažādas sēklas, piemēram, ķirbja vai sezama, brokoļi un spināti. Ja dzelzi saturošus produktus lietosi kopā ar C vitamīnu, tā uzsūksies krietni labāk. Atceries, ka pārāk daudz dzelzs kaitēs tavam organismam, tāpēc nelieto to saturošus uztura bagātinātājus bez ārsta rekomendācijas.

Vairāk par dzelzs nozīmi organismam un tās avotiem lasi šeit.

Jods nepieciešams vairogdziedzera darbībai

Foto: Shutterstock
Jods ir būtisks, lai nodrošinātu vairogdziedzera funkcijas un noteiktu hormonu veidošanos organismā. Šie hormoni piedalās augšanas, smadzeņu attīstības un kaulu veselības uzturēšanā. Tāpat tie ietekmē vielmaiņas procesus. No joda deficīta cieš teju trešā daļa pasaules iedzīvotāju, un par to liecina palielināts vairogdziedzeris, pieņemšanās svarā, elpas trūkums un paātrināta sirdsdarbība.

Jods ir atrodas jūraszālēs, zivīs, piena produktos un olās. Tomēr tas, cik daudz joda ir katrā no produktiem, atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, cik daudz joda ir ūdenī, kurā augusi jūraszāle. Jodu mēdz pievienot arī sālim. Jau rakstījām, ka jods atrodams arī ķiplokos un sīpolos. To iespējams uzņemt arī elpojot, un regulāras pastaigas gar jūras malu var palīdzēt izvairīties no joda deficīta.

D vitamīna trūkumam var nebūt īpašu pazīmju

Foto: Shutterstock
Uztura speciāliste Eva Kataja skaidro, ka D vitamīns, ko dēvē arī par saules vitamīnu, ir nepieciešams kalcija un fosfora vielu maiņai, lai nodrošinātu kaulu, zobu un muskuļu veselību. Neuzņemot pietiekami daudz šī vitamīna, var rasties nespēks, kā arī sāpes kaulos. Ilgstoša D vitamīna trūkuma dēļ var attīstīties dažādas kaulu slimības.

Ņemot vērā, ka D vitamīnu uzņem ar saules staru palīdzību, cilvēkiem, kas dzīvo tālu no ekvatora, tā trūkumu novēro salīdzinoši bieži, skaidro "Authority Nutrition". Tiesa šī vitamīna trūkumu cilvēks var arī nepamanīt, jo tam nav redzamu un uzreiz jūtamu simptomu. D vitamīna trūkums rada muskuļu vājumu un negatīvi ietekmē arī kaulu veselību.

D vitamīnu var atrast dažādās jūras veltēs, zivīs, olu dzeltenumos. Tāpat vitamīnu ir iespējams uzņemt arī ar uztura bagātinātāju palīdzību. Ārsts un biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls uzsver, ka solārijos D vitamīnu uzņemt nav iespējams.

Vitamīna B12 trūkumu bieži novēro vegāniem un veģetāriešiem

Foto: Shutterstock
Vitamīns B12 piedalās asinsrades procesos. Tas nepieciešams arī smadzeņu un nervu funkciju nodrošināšanai. B12 vitamīna trūkums var veicināt sarkano asinsšūnu palielināšanos. Par tā trūkumu var liecināt arī traucēta smadzeņu darbība un paaugstināts homocisteīna līmenis. Pētījumi pierāda, ka apmēram 80-90 procenti vegānu un veģetāriešu cieš no šī vitamīna trūkuma.

Vitamīnu B12 var atrast tikai dzīvnieku izcelsmes produktos, piemēram, gaļā, zivīs, jūras produktos, pienā un olās. Vienīgais izņēmums ir jūraszāles un daži sojas produkti. Vitamīnu uzņemt ir iespējams arī ar uztura bagātinātāju palīdzību. Jāpiebilst, ka pārāk liels vitamīna B12 daudzums netiek uzskatīts par kaitīgu.

Kalcijs vajadzīgs ne tikai kauliem un zobiem

Foto: Shutterstock
Kalcijs ir ļoti vajadzīgs ikvienai organisma šūnai – tas stiprina zobus un kaulus un ir ļoti vajadzīgs gan to augšanai, gan veselības uzturēšanai. Tāpat bez kalcija nevarētu funkcionēt arī muskuļi, sirds un nervi. Asinīs vienmēr ir noteikts kalcija daudzums – visu lieko kalciju organisms uzglabā kaulos, bet, ja kalcija asinīs pietrūkst, organisms izmanto rezerves, kas atrodas kaulos. Kalcija deficīts izraisa kaulu mīkstumu un trauslumu.

Kalcijs ir atrodams veselā virknē dažādu produktu: zivīs, piena produktos un tumši zaļos salātos, piemēram, spinātos, lapu kāpostos un brokoļos. Lai arī kalciju vislabāk ir uzņemt ar pārtikas produktu palīdzību, cilvēkiem, kas cieš no šīs minerālvielas deficīta, var palīdzēt arī uztura piedevas un bagātinātāji.

Magnija trūkums paaugstina dažādu slimību risku

Foto: PantherMedia/Scanpix
Magnijam organismā ir ļoti daudz nozīmīgu funkciju – tas ir vajadzīgs kauliem un zobiem, kā arī piedalās vairāk nekā 300 enzīmu reakcijās. Pārāk zemu magnija līmeni asinīs asociē ar tādām slimībām, kā otrā tipa cukura diabēts, metaboliskais sindroms, sirds slimības un osteoporoze. Par magnija deficītu liecina sirds ritma traucējumi, muskuļu krampji, vājums, migrēna un nemierīgo kāju sindroms. Vēlāk var parādīties arī insulīna rezistence un paaugstināts asinsspiediens.

Magnijs ir atrodams dažādos pilngraudu produktos, riekstos, tumšajā šokolādē, spinātos, lapu kāpostos un citos tumši zaļos salātos. Jau rakstījām, ka šo organismam ļoti vajadzīgo minerālvielu var uzņemt arī ar zirņiem, pupiņām, banāniem, zivīm, rupjmaizi, ķirbju sēklām un saulespuķu sēklām. Vairāk par magniju un tā nozīmi organisma funkciju nodrošināšanai lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!