"Latvijā izdegšanas sindroms tikai salīdzinoši nesen tika aktualizēts, jo līdz šim uzskatīja, ka tā nav nopietna saslimšana, un daudzi ģimenes ārsti vēl joprojām to nediagnosticē kā slimību," stāsta Purviņa. "Izdegšanas sindroms mūsdienās kļūst arvien biežāk sastopams, jo paātrinās dzīves ritms, pieaug informācijas apjoms, kas mums katru dienu ir jāapstrādā, tāpat arī ievērojami palielinās darba temps un prasības. Liela loma ir arī cilvēku savstarpējo attiecību kultūrai gan darbā, gan ģimenē, un bieži vien vērojams, ka cilvēki kļuvuši neiecietīgāki, agresīvāki un prasīgāki. Šie visi faktori kopā rada emocionālo un fizisko izdegšanu."
Izdegšanas sindromu var definēt kā emocionālu un fizisku diskomfortu, kas var attīstīties gan darba vides, gan citu apstākļu dēļ, tomēr visvairāk tas ir sastopams kā arodslimība. Pirmie simptomi, kas parādās, ir miega traucējumi, trauksme, nomāktība, ātra aizkaitināmība, vēlme izolēties, depresija, kā arī raudulīgums. Bieži parādās saaukstēšanās slimības, dažādas infekcijas, arī sāpes muskuļos, kaulos – šīs problēmas lielā mērā ir saistīts ar sekundāru imunitātes samazināšanos, kas attīstās hroniska noguruma iespaidā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
