Izdegšanas sindroms mūsdienās skar daudzus cilvēkus, lai arī par to joprojām runā maz. Lai no tā izvairītos vai arī to laikus atklātu un sev palīdzētu, ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību dažādiem simptomiem, kas liecina par tā tuvošanos. Tā var būt trauksme, spēku izsīkums, vienaldzība un pat fiziskas sāpes. Lai kāds arī būtu izdegšanas priekšvēstnesis, tā pamanīšana laikus palīdzēs ātrāk atgūt formu un neļauties spēku izsīkumam.
"Izdegšanas sindroms mūsdienās kļūst arvien biežāk sastopams, jo paātrinās dzīves ritms, pieaug informācijas apjoms, kas mums katru dienu ir jāapstrādā, tāpat arī ievērojami palielinās darba temps un prasības. Liela loma ir arī cilvēku savstarpējo attiecību kultūrai gan darbā, gan ģimenē, un bieži vien vērojams, ka cilvēki kļuvuši neiecietīgāki, agresīvāki un prasīgāki. Šie visi faktori kopā rada emocionālo un fizisko izdegšanu," skaidroja psihiatre Santa Purviņa.
Viņa arī norāda, ka izdegšanas sindroms var attīstīties jebkuram – tas nenozīmē, ka cilvēkam ir kāda nopietna psihopatoloģija. "Nevajag kaunēties to atzīt un iet meklēt palīdzību pie ārsta. Ārstēšana šajā gadījumā vienmēr būs kompleksa un ietvers atpūtu, miega režīma regulēšanu, tāpat arī medikamentu terapiju. Iespējams, būs jāņem arī darba nespējas lapa. Tāpat arī nav jābaidās iet pie darba devēja un godīgi atzīt, ka esi noguris vai pārstrādājies – tas tikai palīdzēs risināt problēmu un atjaunot dzīves kvalitāti," uzsver speciāliste.
Lai palīdzētu laikus pamanīt izdegšanas tuvumu un to uzveikt būtu vieglāk, piedāvājam iepazīties ar "Web Md", "Everyday Health" un "Psychology Today" ekspertu nosauktajām pazīmēm, kas liecina par izdegšanas sindromu, kā arī ieteikumiem tā uzveikšanai. Savukārt par to, kā izvairīties no šīs mūsdienu problēmas, lasi šeit.
Fiziskas sāpes muskuļos vai dažādās ķermeņa daļās
Tāpat par izdegšanas sindromu var liecināt tādi simptomi kā sāpes krūtīs, elpas tūkums, sirdsdarbības paātrināšanās, reiboņi, samaņas zaudēšana un citi. Sajūtot šos simptomus, vērsies pie speciālista, jo to cēloņu var būt dažādi. Atceries, ka speciālistam var būt derīgi uzklausīt sūdzības ne tikai par tavu fizisko, bet arī emocionālo stāvokli un noslogojumu darbā, jo tas var palīdzēt ātrāk atrast problēmas cēloni.
Darbaspēju un veselības stāvokļa pasliktināšanās
Izdegšana ne tikai rada nevēlēšanos apmeklēt darbu un pilnīgu motivācijas zudumu, bet arī novājina imunitāti. Tas nozīmē, ka tu ne tikai nevēlies, bet patiešām arī nevari doties uz darbu. Cilvēks ar izdegšanas sindromu patiešām var just fiziskas sāpes, nogurumu un nespēku, tāpat izdegšana nereti pavājina organisma aizsargspējas pret dažādiem vīrusiem. Pievērs uzmanību tam, cik bieži slimo un mēģini saprast, vai tas ir saistīts ar pārslodzi un stresu darbā. Un, protams, neaizmirsti, ka darba nespējas lapu ārsts atver tāpēc, lai tu varētu atpūsties un atveseļoties, nevis, lai tu turpinātu pārbaudīt darba e-pastu un risinātu "neatliekamus" jautājumus.
Dusmas un aizkaitināmība
Palielinātu aizkaitināmību bieži rada no sajūtas, ka esi neefektīva, tavs darbs ir bezjēdzīgs un mazsvarīgs. Tāpat to izraisa apziņa, ka tu vairs nespēj paveikt darbus tik efektīvi un prasmīgi kā iepriekš. Šīs sajūtas var atstāt ietekmi uz tavām attiecībām privātajā dzīvē un darbavietā. Ļaunākajā gadījumā nespēja valdīt pār savām emocijām un viegla aizkaitināmība var sabojāt attiecības, kā arī sagandēt karjeru.
Vienaldzība, motivācijas un intereses zudums
Tevi nomāc skumjas, kas sākumā šķiet uzveicamas, bet, ja nekas nemainās, tu vari sajusties ieslodzīta dzīvē, kas tev nepatīk, kurai neredzi jēgu. Var parādīties depresijas pazīmes. Atsevišķos gadījumos var sākt parādīties domas, ka pasaule būtu labāka, ja tevis tajā nebūtu. Ar speciālistu skaidrojumiem par depresiju un ieteikumiem, ko darīt, ar to saskaroties, vari iepazīties šeit.
Tāpat izdegšana var veicināt to, ka cilvēks jūtas neiederīgs un atrauts no savas ierastās vides un cilvēkiem līdzās.
Skumjas un nomāktība, protams, ietekmē to, kā cilvēks skatās uz dzīvi un nākotni. Saskaroties ar izdegšanas sindromu, cilvēks kļūst pesimistiski noskaņots. Sākotnēji šīs sajūtas var būt saistītas ar neticību sev, saviem spēkiem un savai nākotnei, bet, situācijai pasliktinoties, pesimisms un neticība skar arī līdzcilvēkus – šķiet, ka tu vairs nevari paļauties uz saviem kolēģiem un tuviniekiem. Ar laiku cilvēks kļūst cinisks.
Fizisks un emocionāls spēku izsīkums
Ja pēc ilgstošas slodzes jūties nogurusi un tev trūkst enerģijas, tad ar laiku tu vari sākt justies, pilnībā izsmelta. Tas var radīt bailes no katras nākamās dienas. Īpaši smagi var klāties tad, ja nespēku papildina bezmiegs, ieraujot tevi ritenī, no kura izkļūt var šķist teju neiespējami. Tu vari būt tik nogurusi, ka ne vien nespēj normāli pildīt savus pienākumus darbā, bet arī sāc izjust atmiņas traucējumus.
Plāns spēku atjaunošanai un rūpēm par sevi
Lūk, dažas vienkāršas darbības, kas var palīdzēt cīņā ar izdegšanu:
- Fiziskās aktivitātes – mēģini vismaz 30 minūtes katru dienu veltīt kustībai. Tev nav jākustas 30 minūtes pēc kārtas, vari to darīt īsāku laiku vairākas reizes dienā;
- Apzinātība – velti vismaz 10 minūtes katru dienu, lai apzinātos sevi, atslābinātos un meditētu;
- Miegs – nosaki sev gulētiešanas laiku, ko ievēro katru dienu, ieskaitot nedēļas nogales;
- Sociālās aktivitātes – katru dienu sazinies ar saviem draugiem un ģimenes locekļiem;
- Veselīgs uzturs – centies ēst veselīgi, atsakies no pusfabrikātiem un ierīko ēšanas dienasgrāmatu, lai varētu sekot līdzi tam, cik labi izturies pret savu organismu.
Atceries, ka ar vienu nelielu pārmaiņu nepietiks, lai ievērojami uzlabotu savu dzīvi un izvairītos no izdegšanas. Veic visas šīs darbības, lai ikdienā uzturētu formā gan savu ķermeni, gan prātu un izvairītos no pārpūles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
