Vienmēr trīci un drebinies: izplatīti iemesli, kāpēc nepārtraukti salst

Iemesli, kāpēc jūties nosalusi, var būt dažādi, piemēram, miega trūkums vai anēmija. Iedvesmojoties no "Prevention", piedāvājam iepazīties ar vairākiem bieži izplatītiem iemesliem, kāpēc cilvēki regulāri jūtas nosaluši. Nereti atrast īsto cēloni ir diezgan vienkārši, jo vēlmi sasildīties pavada arī citi simptomi, bet reizēm atliek vien pasekot līdzi savam dienas režīmam, lai kļūtu skaidrs, kāpēc vienmēr trīci un drebinies.

Vai zināji, ka sievietēm vidēji ir nedaudz augstāka ķermeņa temperatūra nekā vīriešiem? Ar to skaidrojams tas, ka daudzām sievietēm zemas gaisa temperatūras šķiet zemākas nekā vīriešiem.

Ja esam pietiekami atpūtušies, mūsu ķermenis spēj regulēt ādas temperatūras svārstības. Ja cilvēks cieš no miega trūkuma (un bieži pietiek ar vienu bezmiega nakti), šī funkcija ir apgrūtināta – plaukstas kļūst ievērojami vēsākas, bet pēdas - siltākas. Tāpat arī ķermenim ir daudz grūtāk pielāgoties siltuma zudumam vēsu un šķietami patīkamu temperatūru dēļ. Tas rada drebuļus un sajūtu, ka tev salst.

Ja nepārtraukti salsti un iemesls tam ir miega trūkums, to nereti var secināt, pārskatot savu dienas režīmu un izrēķinot, vai neguli par maz. Tomēr par miega trūkumu var liecināt arī citi simptomi, piemēram, nepārtraukts izsalkums, pieņemšanās svarā, atmiņas pasliktināšanās, imunitātes pavājināšanās, aizkaitināmība un citi. Vairāk par pazīmēm, kas norāda – miega trūkums kļuvis par problēmu, lasi šajā rakstā.

Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēki nereti izjūt pastiprinātu aukstumu, ir nepietiekams ķermeņa svars. To bieži skaidro ar to, ka tauku slānis var pasargāt ķermeni no aukstuma, bet nedrīkst arī aizmirst, ka cilvēkiem ar pārāk zemu masas indeksu ir arī sliktāka asinscirkulācija. Tas nozīmē, ka sirds nespēj nodrošināt pietiekamu ekstremitāšu apgādi ar sildošām asinīm. Tāpat jāņem vērā, ka muskuļi, kas dedzina kalorijas arī miera stāvoklī, ir lieliski ķermeņa siltuma nodrošinātāji.

Nepietiekams ķermeņa svars un uzturvielu iztrūkums organismam var radīt arī citas problēmas. Piemēram, cilvēkiem, kas neuzņem pietiekami daudz kaloriju, rodas problēmas ar matiem, zobiem, nagiem un kauliem, samazinās koncentrēšanās spējas, parādās atmiņas traucējumi, kā arī ir vērojama viegla aizkaitināmība. Vairāk par to, ko organismam var nodarīt nepietiekams uzņemto kaloriju un uzturvielu daudzums, lasi šeit.

Ūdens trūkums organismā, ja cilvēks nodarbojas ar sportu, var beigties ar pārkaršanu, bet tas var radīt arī pretēju efektu. Asins plūsma kļūst lēnāka, ja cilvēka ķermenis ir izkaltis. Karstā laikā atcerēties dzert pietiekami daudz ūdens parasti ir nedaudz vienkāršāk, bet tas ir tikpat svarīgi arī tad, kad saule nekarsē. Ja jūties izslāpusi un nosalusi vienlaikus, tā, visticamāk, nav tikai sakritība.

Runājot par to, cik daudz ūdens cilvēkam jāuzņem, diētas ārsts Andis Brēmanis ir sacījis: "Kad man jautā, cik daudz ūdens dienā ir vajadzīgs, atbildu – es nezinu. Jo ir trīs mainīgie lielumi, kas ietekmē nepieciešamo ūdens daudzumu. Pirmkārt, tas, ko mēs ēdam. Ja vairāk ēdam sausus produktus – maizi, sieru u.tml., organismam vajadzēs vairāk ūdens. Ja pusdienās apēdīsiet arbūzu un svaigus gurķīšus, kādu laiku dzert noteikti negribēsies. Otrkārt, dienas režīms, proti, jo vairāk fizisko aktivitāšu dienas laikā, jo vairāk ūdens tiek izdalīts no organisma, attiecīgi vairāk jāuzņem atpakaļ. Treškārt, ietekmi rada arī laikapstākļi. Saprotams, ka karstākā laikā patērējam vairāk ūdens."

Aukstas pēdas un rokas ir salīdzinoši izplatīts anēmijas jeb eritrocītu vai hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs simptoms. Anēmija var būt pārejoša, bet nereti tā var būt saistīta arī ar ilgstošām veselības problēmām, tāpēc tās gadījumā ir nepieciešams konsultēties ar ārstu, kas palīdzēs atrast tev piemērotāko risinājumu.

Jau rakstījām, ka hemoglobīna veidošanai organismam ir nepieciešama dzelzs. Šim mērķim tiek izmantoti apmēram 70 procenti no uzņemtās minerālvielas. Ja dzelzs pietrūkst, veidojas anēmija. Hemoglobīna un eritrocītu trūkuma dēļ organisms netiek pienācīgi apgādāts ar tam tik svarīgo skābekli, tādēļ cilvēku moka bezspēks un nogurums.

Par dzelzs trūkumu organismā var liecināt arī sekojoši simptomi:

Sajūtu, ka tev visu laiku salst, var radīt arī nervu sistēmas bojājumi. Ja perifērie nervi ir bojāti, informācija no centrālās nervu sistēmas nepārvietojas no galvas un mugurkaula uz pārējo ķermeni. Cilvēks, kam ir šādi bojājumi, var saskarties ar nejutīgumu un aukstuma sajūtu, kas ir īpaši izteikta ekstremitātēs.

Šādu stāvokli sauc arī par perifēro neiropātiju, un tās cēlonis nereti ir cukura diabēts, īpaši, ja pacienta cukura līmenis asinīs netiek pietiekami kontrolēts. Jāpiebilst, ka arī cilvēkiem, kas necieš no cukura diabēta, zems cukura līmenis asinīs var izraisīt salšanu. Nervu bojājumu risku paaugstina smēķēšana, alkohola lietošana, kā arī reimatoīdais artrīts.

Viens no orgāniem, kas atbild par cilvēka vielmaiņu un pašsajūtu, ir vairogdziedzeris. Ja ar to radušās problēmas, aukstuma sajūta varētu būt viens no simptomiem. Traucējumi šī orgāna darbībā ietekmē sirds ritmu, tauku un ogļhidrātu pārstrādi, kā arī olbaltumvielu sintēzi un ķermeņa termoregulāciju. Nepietiekama vairogdziedzera darbība tiek saistīta ar paaugstinātu jutību pret aukstumu.

Par citām pazīmēm, kas liecina par problēmām ar vairogdziedzeri, vari lasīt te.

"Veselam pieaugušajam vairogdziedzeris sver tikai 18-25 gramus, tajā pašā laikā vairogdziedzera asinsrite ir 5 reizes intensīvāka nekā nierēs vai gandrīz 100 reizes intensīvāka nekā kāju vai roku muskuļos. Šie fakti liecina par vairogdziedzerī sintezēto hormonu būtisko nozīmi organisma vielmaiņas regulācijā un daudzu bioloģisko funkciju regulācijā," vairogdziedzera nozīmi ir skaidrojusi endokrinoloģe Ilze Konrāde.