Stress un problēmas ar vairogdziedzeri: iemesli, kāpēc ķermeņa svars nemitīgi pieaug  (1)

Pirms ķeramies klāt paradumu un veselības stāvokļa pārcilāšanai, jāpiebilst, ka nozīme ir arī tam, kā tu ēd. Šajā gadījumā ir runa par to, vai tā ir teju negausīga rīšana vai lēna pārtikas sagremošana. Cilvēki, kuri ēd ātrāk, uzņem daudz vairāk kaloriju, bet ēšanas laikā to nemaz nejūt, jo sāta sajūta rodas pamazām.

Tev var šķist, ka tavs vakariņu partneris speciāli ēd lēnām, lai nebūtu jāmazgā trauki vai jānovāc galds, taču iemesls var būt arī viņa vēlme neuzņemt kalorijas, kas it nemaz nav nepieciešamas. Ielūkojies šajā rakstā un uzzini par bieži sastopamiem ēšanas paradumiem, kas neļauj atbrīvoties no liekā svara.

Kad termiņi, pienākumi ģimenē un problēmas darbā ņem virsroku pār tavu ikdienu, ķermenis ieslēdzas "izdzīvošanas režīmā". Palielinoties stresa hormonam – kortizolam, mainās arī ēšanās paradumi, jo tā līmeņa celšanās izraisa palielinātu ēstgribu. Rezultātā arī pieaug svars, jo daudz mazāk kontrolē ko un cik daudz ēd.

Taču kortizola līmeņa celšanos izraisa divi faktori – stress un miega trūkums. Turpinājumā lasi par to, kāpēc arī miega trūkums var būt cēlonis tam, ka tavu kilogramu skaitlis uz svariem tikai turpina manāmi augt.

Ir cilvēki, kuru produktīvākās darba stundas ir no rītiem, turpretī citi vislabāk jūtas, darbojoties vakara stundās. Ja tavs ikdienas ritms paredz, ka vakaros esi ilgāk augšā, pastāv lielāka iespējamība, ka pieņemsies svarā – radīsies vēlme pēc našķiem un citiem ātri uzgraužamiem niekiem.

Taču miega un ķermeņa svara izmaiņu saistība meklējama arī tajā, ka miegs ietekmē divu hormonu – grelīna un leptīna līmeni, kas attiecīgi organisma "motoriņā" atbild par bada un sāta sajūtu. Ja miera periods ikdienā ir ļoti īss, ķermenī palielinās grelīna un samazinās leptīna līmenis, radot pastiprinātu vēlmi pēc ēdiena.

Neizgulējies cilvēks nav atjaunojis spēkus, no kā izriet fakts, ka viņš nav arī spējīgs un motivēts, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Tomēr pastāv iespējamība, ka, arī aktīvi sportojot, svars nekrītas. Problēma var būt meklējama ģenētiskajos pamatos, tavā ēdienkartē, kā arī kopējā svarā. Plašāk par to, kāpēc neizdodas ātri atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, lūko šeit.

Menopauze ir dabisks hormonālu pārmaiņu laiks, ko sievietes parasti piedzīvo 45-55 gadu vecumā. Ir divi galvenie iemesli, kāpēc sievietes pieņemas svarā, kad pienākusi menopauze – hormonālās izmaiņas un organisma spēja "dedzināt" kalorijas. Piemēram, estrogēni ir sievišķie dzimumhormoni – menopauzes laikā to līmenis sievietes organismā krītas, tāpēc vērojams svara pieaugums. Tāpat krītas arī progesterona līmenis. Zems šī hormona līmenis neveicina tauku uzkrāšanos, taču liek organismam aizturēt vairāk šķidruma, kā ietekmē palielinās gan ķermeņa apjoms, gan svars.

Vēl menopauze ietekmē arī vielmaiņu, kas šajā gadījumā tiek palēnināta, tādējādi kavējot un samazinot "dedzināto" kaloriju daudzumu. Visvairāk lieko tauciņu parasti koncentrējas tieši vēdera rajonā.

Taču menopauze var atnākt arī krietni ātrāk nekā iepriekš norādītājā vecumā. Kāpēc šādas situācijas rodas un kā sievietēm rīkoties, uzzini šajā rakstā.

Nav noslēpums, ka smēķēšana negatīvi ietekmē mūsu organismu (palielinās sidrs slimību, plaušu vēža, bronhīta un citu slimību risks), tāpēc atmešanai ir daudz plusu – šeit uzzini, kas notiek ar cilvēka ikdienu un ķermeni, atmetot nelāgo ieradumu. Taču lielu daļu no atmešanas attur pieņēmums, ka pēc tam cilvēks pieņemas svarā.

Nevar noliegt, ka ķermeņa svars var palielināties, taču tas vairāk saistīts ar dzīvesstilu nekā norisēm organismā. Piemēram, cilvēki bieži izmanto paņēmienu "cigareti aizstāt ar kaut ko citu". Ja katras neizsmēķētās cigaretes vietā uzkodīsi kādu neveselīgu našķi, bikses vai svārki tiešām ātri vien sāks neciešami spiest. Aizstājot cigaretes ar ēdienu, liekie kilogrami būs klāt, tāpēc uzmanīgi jāseko līdzi savai ēdienkartei.

Vienam smēķēšana samazina apetīti, tomēr netrūkst gadījumu, kad viss notiek tieši otrādi – smēķēšana iet roku rokā ar lieko kilogramu uzkrāšanos. Tieši tāpēc arī katrs organisms uz atmešanu var reaģēt citādi.

Noguruma, nespēka un vājuma iemesli var būt sezonālie garastāvokļa traucējumi, kas īpaši izplatīti ir rudens un ziemas laikā, taču, iespējams, problēma ir nopietnāka, piemēram, ar vairogdziedzeri. Tas atrodas kakla priekšpusē un ražo hormonus, kas kontrolē vielmaiņu.

Palēnināta vairogdziedzera darbība var izraisīt iepriekšminētās problēmas, kam papildus seko arī kilogramu skaita pieaugums. Neaktīvs vairogdziedzeris un nepietiekams trioksīna daudzums var veicināt pieņemšanos svarā.

Jāpiebilst, ka arī palēnināta vairogdziedzera darbība var ietekmēt cilvēka apetīti, jo tā rada izmaiņas garšas un smaržas sajūtā. Problēmas ar vairogdziedzeri parasti diagnosticē, veicot asinsanalīzes. Kādas vēl pazīmes norāda uz to, ka ir iespējamas problēmas ar variogdziedza aktivitāti, lūko te.