Baltais drauds. Kā veselību ietekmē pārmērīgs cukura patēriņš

Pēc kārtīgi ieturētas maltītes bieži vien sagribas apēst kādu saldumu. Tas it kā būtu pieņemami, taču, ja dienā tiek iedzerta tēja vai kafija, kam pievienotas pāris karotītes cukura, tad jāatgādina, ka dienas cukura norma ir tik vien kā 50 grami. "50 grami, sanāk gandrīz 10 tējkarotes, liekas daudz, bet, ja izdzer vienu limonādes pudeli, tad vidēji tur sastāvā ir 10 procenti cukura. Līdz ar to dienas norma ir izsmelta. Šobrīd, domājot par pasaules mēroga problēmu saistībā ar cilvēku pārmēra aptaukošanos, Pasaules Veselības organizācija informē par to, ka dienā vajadzētu uzņemt tikai piecus procentus cukura [No kopējā uzņemtā kaloriju skaita – aut.]. Nebūtu vēlams šo normu pārsniegt," pauž Brēmanis.

Ikdiena katram cilvēkam var būt citādāka. Tas var būt aktīvs dienas ritms, kurā ietilpst sports, bet tas var būt arī mierīgs ritms, kad cilvēks savu lielāko dienas daļu pavada sēdus. Šīs divas lietas nosaka, cik daudz cukura mums būtu ieteicams uzņemt dienā. Speciālists skaidro: "Parasti mūsdienās cukuru patērē par daudz. Pārtikas ražotāji liek cukuru visur – limonādēs, saldinātos jogurtos, konditorejas izstrādājumos un pat dažādās mērcēs. No šāda viedokļa, ja šādu pārtiku izmantojam, tad viennozīmīgi cukura ir par daudz. Bet, ja runa ir par augļiem, ogām, arī tur būs iekšā cukurs, bet tā būs saharoze, glikoze un citi cukuri. Augļos, atšķirībā no bulciņām, būs arī vitamīni, minerālvielas un šķiedrvielas, tas nebūs rafinētais cukurs. Cukuri kā tādi ir viena no uztura sastāvdaļām. Ēdot mēs jau uzņemam cukuru, līdz ar to ir jādomā, vai ir vēl vajadzība to uzņemt papildus."