Neirotiskus traucējumus dažādos vecumposmos un dažādos intensitātes līmeņos var izjust kā baiļu un trauksmes sajūtu emocionāli saspringtās situācijās, protams, vadoties pēc katra individuālas uztveres un interpretācijas par notiekošo. Ja cilvēkam šī trauksmes un baiļu sajūta izpaužas pārāk intensīvi – bez racionāla iemesla parādās slikts noskaņojums, slikta pašsajūta, fiziski simptomi, domas par neirotisko traucējumu, kā arī pats neirotiskais traucējums, kas apgrūtina un izmaina ikdienas darbu un paradumus, tas var liecināt par kādu no neirotiskām un ar stresu saistītām grūtībām.
Cēloņi neirotiskiem traucējumiem ir ļoti dažādi, un tie papildina viens otru. Neirotisku traucējumu gadījumā bieži vien cilvēks cenšas noskaidrot precīzu diagnozi, ar vienu risinājumu izslēdzot pārējos iespējamos cēloņus. Tas ļauj saprast esošā traucējuma (grūtības) izpausmi un dod skaidru risinājumu, kas, šķietami, atvieglo skatījumu uz problēmu, bet patiesībā apgrūtina un palēnina neirotisko reakciju izpausmju un rezultātu mazināšanu. Sarunās ar speciālistu pacients bieži vien nestāsta par simptomiem vai kādām citām pazīmēm, jo uzskata, ka informācija nav pietiekami svarīga, lai palīdzētu ārstniecības procesā, vai arī cēloņi un simptomi tiek novēroti, bet cilvēks tiem nepievērš pietiekami daudz uzmanības. Svarīgi saprast, ka neirotiskiem traucējumiem cēloņi var būt ļoti individuāli.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
