"Fastings 8/16" jeb daļēja badošanās ir viena no šobrīd populārākajām svara samazināšanas diētām. Dietoloģe Lolita Neimane un uztura speciāliste Eva Kataja atklāj, kādi ir šīs diētas ieguvumi, iespējamie riski un kādām cilvēku grupām daļēju badošanos piekopt nevajadzētu. Savukārt portāla lasītāja Sabīne, kura šādus ēšanas paradumus ievēro jau gadu, dalās savā pieredzē.
"Fasting8/16" pamatprincips ir – astoņas stundas dienā cilvēks var uzņemt sev vajadzīgo pārtikas daudzumu, savukārt atlikušās 16 stundas viņš badojas, pārtiekot vien no nesaldinātiem dzērieniem – kafijas bez piena, ūdens un tējas. 16 stundās, kurās netiek uzņemta pārtika, cilvēks ļauj gremošanas orgāniem atpūsties. Tāpat badošanās laikā, kad gremošanas traktam nav jāpievēršas pārtikas sadalīšanai, pārstrādāšanai un uzsūkšanai, organismā var notikt dažādi citi vielmaiņas procesi, piemēram, attīrīšanās. "Tas ir laiks, kad organisms var attīrīt savu sistēmu, ražot jaunas šūnas, atbrīvoties no vecajām, tikt galā ar kādiem iekaisuma procesiem vai iebrucējiem organismā (vīrusiem)," skaidro uztura speciāliste. Tāpat šajā laikā organismā neizdalās insulīns, tāpēc enerģija tiek iegūta no rezervēm, kas palīdz samazināt ķermeņa svaru.
Daļējas badošanās pamatprincips ir nomainīt trīs ēdienreizes uz divām jeb izslēgt brokastis, tāpēc tā vairāk būs piemērota cilvēkiem, kuri ikdienā brokastis aizstāj ar tasi kafijas vai tējas. "Šī ir laba iespēja cilvēkiem, kam nepatīk brokastot," viņa skaidro. "Mums ilgstoši ir mācīts, ka brokastis jāapēd visas, pusdienas jādala ar draugu, bet vakariņas jāatdod ienaidniekam, bet realitātē tā situācija ir citādāka. Ja cilvēks ar varu ēd brokastis, dienas laikā viņš var uzņemt vairāk kaloriju nekā būtu nepieciešams, kas var novest pie liekā svara problēmām." Dietoloģe piebilst – ideja par to, ka, ēdot brokastis tu būsi slaidāks vai veselīgāks, ir tikai iedomas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
