Augļi un svaigi spiestas sulas – vai tiešām tik veselīgi, kā varētu šķist?  (1)

Uztura speciālistes Anita Baumane un Baiba Grīnberga atklāj, kuros augļos ir visvairāk cukura un kad ar tiem labāk mieloties. Tāpat uztura ekspertes stāsta, kāpēc labāk uzturā lietot svaigus augļus, nevis spiest no tiem sulas vai ēst tos žāvētā veidā.

“Kā es parasti stāstu saviem klientiem, augļi un dārzeņi mūs nodrošina ar nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka augļos ir vairāk cukura,” atklāj Grīnberga.

Cukurs organismam ir vajadzīgs, jo tas nodrošina šūnu funkcionēšanu un ir galvenais enerģijas avots. Ja organismā cukura līmenis krītas, cilvēkam pasliktinās pašsajūta, parādās nogurums, ir grūti koncentrēties un dažos gadījumos pat rodas galvassāpes.

Labākais veids, kā uzņemt cukuru, ir ar augļiem. Veselības ministrija iesaka dienā uzņemt divas porcijas augļu. Taču liela nozīme ir ne tikai izvēlētajam auglim, bet arī tā lielumam. Piemēram, viens liela izmēra (200 grami) bumbieris ir pielīdzināms diviem vidēja izmēra (80 grami) āboliem.

Taču viss labs, kas ar mēru. Nenoliedzami, ja vēlamies dzīvot pēc iespējas veselīgāk, šokolādes vietā vajadzētu dot priekšroku auglim pēc pašu izvēles. Taču nereti cilvēki uzskata, ka, ēdot augļus, viņi varēs ātrāk tikt vaļā no liekajiem kilogramiem. Baumane atklāj, ka diemžēl tā nav taisnība, sevišķi tad, ja esi iecienījis niekoties ar augļiem vakarā. “Vakaros aizrauties un ēst tādus saldos augļus kā melone un arbūzs, protams, nav ieteicams,” skaidro uztura speciāliste. “Sevišķi tas attiecas uz tiem cilvēkiem, kas vēlas zaudēt svaru, jo vakarā uzņemtā fruktoze nakts laikā netiek pilnībā patērēta.” Ja nakts laikā cilvēks uzņemto cukuru nepatērē, tas uzkrājas organismā, piemēram, aknās. “Ja katru vakaru tiek uzņemts cukurs, kas netiek naktī patērēts, cilvēkam veidojas cukura uzkrājumi, kas pēcāk pārtop taukos,” skaidro Grīnberga. Šī iemesla dēļ uztura speciālistes iesaka augļus ēst dienas pirmajā daļā vai pirms fiziskām aktivitātēm, jo tad pastāv lielāka iespēja, ka apēsto fruktozi arī patērēsi. Grīnberga gan piebilst – ja vakarā ir izvēle starp svaigiem augļiem un ceptiem kartupeļiem vai kādu citu treknu ēdienu, tad labāk izvēlēties augļus. “Jāskatās, ar ko cilvēks augli aizvieto,” viņa stāsta.

Liela nozīme ir arī tam, ar ko augļi tiek kombinēti. Grīnberga iesaka – ja vakarā gribas panašķēties ar kādu augli, to labāk samalt smūtijā kopā ar auzu pārslām, pienu un čia sēklām. Tāpat augļus vakarā būtu ieteicams kombinēt ar produktiem, kas satur daudz olbaltumvielu, piemēram, grieķu jogurtu vai biezpienu. “Olbaltumvielas kavē cukura uzsūkšanos,” viņa skaidro. Tāpat Grīnberga iesaka augļus papildināt ar riekstiem. Piemēram, apēd vienu ābolu un pēcāk dažus riekstus.

Savukārt, ja ikdienā aktīvi nodarbojies ar sportu, uztraukties par vakarā apēsto banānu vai ābolu būtu lieki. Taču cilvēkiem, kas piekopj mazkustīgāku dzīvesveidu, vajadzētu pārstāt ticēt tam, ka augļu ēšana vakarā palīdzēs notievēt. “Viss ir atkarīgs no cilvēka dzīvesveida,” piebilst Grīnberga.

Sevišķi vērīgiem ar pārmērīgu augļu ēšanu vajadzētu būt cukura diabēta slimniekiem un tiem, kas cieš no metabolā sindroma vai aptaukošanās, uzsver Baumane.

Savukārt saldāko augļu topa apakšā ierindojas greipfrūts (septiņi grami cukura), arbūzs (seši grami cukura), zemenes (aptuveni pieci grami cukura), citrons (aptuveni trīs grami) un laims (aptuveni divi grami).

Laba vēsts tiem, kam garšo banāni: Baumane iesaka šos augļus labāk patērēt zaļus, jo tad tie satur mazāk cukura nekā tad, kad ir pilnībā nogatavojušies vai jau sākuši brūnēt. “Jo gatavāks banāns, jo vairāk tajā būs dabīgā cukura,” viņa skaidro.

Šķiedrvielām bagātāko augļu topa augšgalā ierindojas pomelo, mango, ananass, apelsīni, āboli, bumbieri, kā arī ogas un kivi. “Tie ir augļi, kuros iegriežot netek ārā sula. Ja tam ir mizas un ir nepieciešams vairāk laika, lai to sagremotu, tad auglī ir daudz šķiedrvielu,” piebilst uztura speciāliste.

Līdzīgi ir arī ar svaigi spiestām sulām. Uztura speciālistes ikdienā iesaka labāk ēst veselus augļus, nevis spiest no tiem sulu. “Izspiežot sulu, mēs neuzņemam augļos esamās šķiedrvielas,” skaidro Baumane. Tāpat uztura speciāliste piebilst, ka, izdzerot vienu glāzi svaigi spiestas sulas, mēs jau uzņemam nepieciešamo augļu dienas devu, kas ir pielīdzināma divām porcijām dienā. Taču tas nebūt nenozīmē, ka dzert svaigi spiestas sulas nevajadzētu – visam jābūt ar mēru.

Grīnberga iesaka svaigi spiestas sulas dzert uzreiz pēc slimošanas, jo tas palīdzēs atgūt spēku un enerģiju. Taču ikdienā nekādas vajadzības tās dzert neesot. “Svaigi spiestas sulas ir liels cukura koncentrāts,” viņa piebilst. Tāpat ir arī ar bērnībā iecienītajiem sīrupiem.