Brīvdienās izgulēt miega badu: kā pārmērīga gulēšana kaitē veselībai

Kā pētījumā noskaidrojuši zviedru speciālisti, miega trūkumu pa nedēļu ir iespējams kompensēt.

Pētījums ilga 13 gadus un tajā noskaidrots, ka cilvēkiem, kas jaunāki par 65 gadiem un ikdienā guļ piecas stundas vai mazāk, ir augstāki mirstības rādītāji nekā tiem, kas miegā katru dienu pavada vismaz sešas vai septiņas stundas. Savukārt pētījums parāda arī to, ka tiem, kuri miegu kompensē, izguļoties brīvdienās, mirstības rādītāji ir tādi paši kā cilvēkiem, kas izguļas regulāri. Tas ļāvis izvirzīt teoriju, ka arī nedēļas nogalēs iespējams atgūt darba dienās iekavēto, un pētnieki šo secinājumu raksturo kā ļoti iespējamu. Iepriekšējos pētījumos, apskatot miega ilguma un veselības stāvokļa saistību, uzmanība pievērsta tikai vidējam gulēšanas laikam darbadienās, neņemot vērā miegu nedēļas nogalēs.

Nepietiekams miegs palielina risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, kā arī veicina liekā svara veidošanos. Varētu šķist, ka šo iemeslu dēļ jāieritinās segā un jāguļ pēc iespējas ilgāk, taču realitātē arī pārmērīgs miegs kaitē veselībai. Kādos veidos tas negatīvi ietekmē pašsajūtu, skaidrosim turpmākajās rindās!

Kā raksta "WebMd", ir cilvēki, kuriem kārtīga izgulēšanās brīvdienās pārmērības dēļ beidzas ar galvassāpēm. Pētnieki uzskata, ka pārmērīgs miegs izraisa arī serotonīna līmeņa svārstības, kā rezultātā cilvēks var izjust pastiprinātas galvassāpes. Tāpat vēstīts, ka, ilgstoši esot miegā, var pārmērīgi savilkties kakla muskuļi, kā rezultātā iespējams piedzīvot galvassāpes.

Jāpiebilst, ka no rītiem galvassāpes mēdz izjust arī cilvēki, kuru 20 minūšu diendusa pārvēršas vairāku stundu miegā, tādējādi ietekmējot miera periodu naktī.

Neskatoties uz to, ka miegam vajadzētu uzlādēt cilvēka "baterijas" līdz pilnīgai labsajūtai, pārsniedzot maksimumu, bieži vien notiek atgriešanās pie sākotnējā izsīkuma. Neapšaubāmi, piektdienas vakarā atslēgt modinātāju var šķist ārkārtīgi vilinoši, taču pārmērīga gulēšana var rezultēties sajūtā, kas pielīdzināma paģirām vai "jet-lag" (piemēram, no Latvijas ceļojot uz Ameriku un cenšoties pielāgoties laika starpībai). Šādā veidā tiek sajaukts bioloģiskais pulkstenis, kas liek izjust pastiprinātu nogurumu.

Lai gan daudzi uzskata – muguras sāpju gadījumā ātrāk jāsteidz atgulties un kustības pēc iespējas jāierobežo, eksperti teic, šīs dienas ir atstājamas pagātnē. "WebMd" norāda, ka, iespējams, nav pat nepieciešams saīsināt vai mazināt slodzi treniņu programmā, taču to iespējams noteikt, konsultējoties ar ārstu vai citu speciālistu. Jebkurā gadījumā – ilgstoša gulēšana situāciju neuzlabo, radot vēl pastiprinātāku stīvuma sajūtu.

Lielākoties depresija tiek saistīta ar bezmiega problēmām, taču "WebMd" norāda, ka aptuveni 15 procentiem cilvēku, kas cīnās ar šo stāvokli, guļ pārāk daudz un ilgi. Pārmērīga gulēšana atveseļošanās procesu var manāmi sarežģīt, jo konstanti miega paradumi ir ļoti svarīga atlabšanas laikā.

Guļot ilgāk nedēļas nogalēs, pirmdienās izlīst no gultas var būt pat ļoti apgrūtinoši. Ja svētdienā nogulēji līdz pulksten 12, visticamāk, nevarēsi pulksten 22 vai 23 sevi pierunāt iet gulēt, lai bez problēmām no rīta pamostos. Nav noslēpums, ka ikdienas dzīvē dažādi faktori ietekmē viens otru, tādēļ pārāk ilgs brīvdienu miegs var rezultēties grūtībā koncentrēties, kā arī produktivitātes zudumā. Tāpat cilvēks, pats nemanot, var būt kašķīgs un niķīgs, tādējādi negatīvi ietekmējot komunikāciju ar apkārtējiem.

Eksperti iesaka katru dienu iet gulēt un mosties vienā un tajā pašā laikā – vienalga, vai ir brīvdiena vai darba diena. Tāpat pirms miega ieteicams izvairīties no kofeīna saturošu dzērienu malkošanas, kā arī grādīgajām dzirām (arī viena vīna glāze skaitās). Kādi paradumi kaitē miega kvalitātei, lūko šajā rakstā.