Foto: Shutterstock
Šķiet, ikviens ir piedzīvojis tādu treniņu, pēc kura jau tajā pašā dienā vai nākamajā muskuļus māc sāpes, kas aicina palikt gultā un neko nedarīt. Lai gan visbiežāk tās rodas pārslodzes, nepareizas tehnikas vai nepietiekamas atsildīšanās rezultātā, tās ne par ko sliktu nevēsta un pēc dažām dienām jau ir izgaisušas kā nebijušas. Taču ir arī tādas sāpes, kas pēc treniņiem saglabājas pārāk ilgi, pat saasinās un, ļoti iespējams, vēsta par nopietniem savainojumiem.

Portālā ''Live Strong'' medicīnas doktors, traumatologs-ortopēds Stīvens Gausevits skaidro: ''Sāpes ir aizsargājošs mehānisms, lai izvairītos no ķermeņa bojājumiem. Ikreiz, kad parādās sāpes, tās vēsta, ka kaut ko dari nepareizi vai pārāk strauji, tādējādi ķermeni pārpūlējot.'' Lai arī tu sevi netraumētu vai lieki nepakļautu nopietniem savainojumiem, piedāvājam iepazīties ar dažādām sāpēm, kas visbiežāk rodas pēc treniņiem, un pazīmēm, kas palīdzēs atšķirt tās sāpes, kuras vari mazināt pašas spēkiem, no tām, kuru ārstēšanai obligāti nepieciešama speciālista palīdzība.

Sāpes pēdās

Ja tu jūti sāpes papēža vidū vai pēdas izliekumā skriešanas laikā vai no rīta pēc pamošanās, iespējams, tev ir plantārais fascīts. Šis saistaudu iekaisums izpaužas tieši pēdas lejas daļā – rodas papēža apakšpusē un laika gaitā palielina arī ceļgala sāpju risku. Rodoties aizdomām par plantāro fascītu, nepieciešams izvairīties no ātrām un kāpinātām kustībām. Pēdu masāža, pretiekaisuma līdzekļi un atbalstoši treniņu apavi var palīdzēt remdēt sāpes. Taču labāk vispirms konsultēties ar ārstu.

Kā atpazīt sāpes, kas vēsta – laiks doties pie speciālista? Ja sāpes ilgst vairāk nekā dažas nedēļas, vislabāk apmeklēt pediatru, kas tad arī spēs noteikt sāpju cēloni un atrast piemērotāko ārstēšanas veidu.

Sāpes potītēs


Foto: Shutterstock
Nereti potītes ir tās, kas cieš kāda neveikla vai neērta soļa rezultātā, piemēram, izdarot lēcienu un nepareizi piezemējoties vai pamežģot kāju dejošanas laikā. Tā rezultātā var rasties viegls līdz pat smags potīšu saišu sastiepums. Taču viens ir skaidrs – jebkura sastiepuma gadījumā nepieciešams izvairīties no staigāšanas, sastiepums jāārstē ar atpūtu, ledu vai aukstu kompresi. Lai gan sastiepuma sāpes nav patīkamas un apgrūtina kustības, to gadījumā nav nepieciešams obligāti doties pie ārsta.

Kā atpazīt sāpes, kas vēsta – laiks doties pie speciālista? Ja uz potītes nevari noturēt jebkādu smagumu, ir laiks apmeklēt ārstu un veikt izmeklējumus ar rentgenu. Šāda rīcība ir īpaši nepieciešama, ja potīte arī kļuvusi jutīga, it īpaši brīdī, kad pieskaries potītes kaulam. Šādas sajūtas var vēstīt arī par lūzumu.

Sāpes celī


Foto: Shutterstock
Sāpes celī visbiežāk neparko ļaunu nevēsta. Tās var parādīties pēkšņi vai iesākties kā krakšķim līdzīga skaņa, kas pārvēršas par hroniskām sāpēm. Piemēram, sāpes, ejot pa kāpnēm, bieži rodas patellofemorālas disfunkcijas rezultātā, kuru laikā var just diskomfortu aiz ceļa locītavas un dzirdēt rīvējošu skaņu ceļgalā, izstiepjot kāju taisni priekšā. Šādas sāpes var mazināt, iespēju robežās izvairoties no vingrinājumiem un kustībām, kas tās izraisa, bet veicot tādas, kas palīdz stiprināt ceļu locītavas, piemēram, pietupieni.

Kā atpazīt sāpes, kas vēsta – laiks doties pie speciālista? Traumas brīdī izdzirdot paukšķim līdzīgu skaņu, celim šķietami pārspīlēti pietūkstot un, iespējams, arī izjūtot ceļa funkcijas apgrūtinājumus, piemēram, tas vairs nelokās vai kustība ir stīva, tas viss var liecināt par nopietnu savainojumu, tad nekavējoties jādodas pie ārsta. Tas tāpēc, ka šādas pazīmes var liecināt par pārrautām saitēm vai meniska plīsumu.

Sāpes mugurā

Foto: Shutterstock

Sāpes, stīvums vai diskomforts muguras lejasdaļā var rasties arī bez šķietama iemesla, taču tās pavisam noteikti ir raksturīgas atlētiskiem cilvēkiem, jo bieži vien rodas muskuļu sastiepumu gadījumā. Ja arī tev radušās nelielas sāpes šajā ķermeņa zonā, izvairies no vingrinājumiem, kas tās var saasināt, piemēram, skriešana pa slīpu skrejceļu (labāk atturies no kāpumiem un pieturies pie skriešanas pa līdzenu segumu), liekšanās vai augstas intensitātes aerobikas. Savukārt mazināt šādas sāpes palīdzēs atpūta, ledus un pavisam noteikti kārtīga izstaipīšanās gan pirms, gan pēc treniņa.

Kā atpazīt sāpes, kas vēsta – laiks doties pie speciālista? Ja sāpēm muguras lejas daļā pievienojas nervu disfunkcija, piemēram, nejūtīgums vai tirpšana kājās, kā arī nespēks, tas var norādīt uz disku, kas izgājis no vietas un spiež uz muguras smadzenēm. Novērojot šādas pazīmes, nepavisam nenāks par ļaunu apmeklēt ārstu.

Sāpes muguras vidus un augšdaļā

Jūtot spiedienu vai sāpes starp plecu lāpstiņām svaru celšanas brīdī, var vienkārši liecināt par nepareizu vingrinājuma tehniku. Tāpat arī pārāk aktīva, ātra svaru celšana var radīt sāpes lāpstiņu rajonā. Tāpēc pirms svaru celšanas pārliecinies, ka dari to pareizi un ka esi izvēlējusies atbilstošu smagumu. Jāņem vērā, ka sāpes mugurā var radīt arī kakla problēmas.

Kā atpazīt sāpes, kas vēsta – laiks doties pie speciālista? Ja izjūti asas, durošas sāpes vai tev ir apgrūtināta elpošana, ārsta apmeklējums ir obligāts. Tas tāpēc, ka šādas sāpes var liecināt par nopietnām veselības problēmām, piemēram, diska trūci. Atsevišķos gadījumos sāpes starp plecu lāpstiņām var liecināt par sirdslēkmi. Tāpēc, ja nekad iepriekš neesi jutusi šādas sāpes un tām pievienojas arī sāpes krūtīs un elpas trūkums, nekavējoties jāsaņem neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Sāpes plecos


Foto: Shutterstock
Ja, ceļot svarus, jūti sāpes plecos vai pēkšņu sajūtu, kas līdzinās plīsumam, iespējams, esi sastiepusi rotatora aproces muskuļus, kas stabilizē plecus. Sāpes rodas, jo plecu lāpstiņa rada spiedienu uz jau pieminētajiem rotatora aproces muskuļiem. Taču ņem vērā, ka sāpju iemesls var būt arī artrīts vai bursīts. Ja tas ir vienkāršs sastiepums, mazināt sāpes palīdzēs ledus, izvairīšanās no celšanas vingrinājumiem un pretiekaisuma līdzekļu lietošanas.

Kā atpazīt sāpes, kas vēsta – laiks doties pie speciālista? Rodoties sajūtai, ka plecs ir iznācis no vietas, vai izteiktām sāpēm un pietūkumam, tas var liecināt par muskuļu plīsumu vai kādu citu nopietnu savainojumu, kura ārstēšanai būs nepieciešama ārsta konsultācija.

Sāpes Ahilleja cīpslā


Foto: Shutterstock
Lēkāšana uz pirkstgaliem aerobikas nodarbībās vai citi augstas intensitātes treniņi var izraisīt sāpes Ahilleja cīpslā, kas ir lielākā cīpsla cilvēka ķermenī un savieno ikra muskuli ar papēdi. Ja sāpes šajā ķermeņa zonā ilgst dažas dienas un nav īpaši spēcīgas, tas ir pavisam normāli, un tās var saukt par ''labajām'' sāpēm. Ja tomēr sāpes palielinās, tas var liecināt par Ahilleja tendinītu jeb Ahilleja cīpslas iekaisumu – lai mazinātu tā radītās sāpes, var palīdzēt ledus, atpūta un ikra muskuļa izstaipīšana.

Kā atpazīt sāpes, kas vēsta – laiks doties pie speciālista? Uztūkums un citi simptomi, kas pasliktinās iešanas laikā, it īpaši staigājot pa nelīdzenu vai stāvu virsmu, var būt daļēji plīsušas Ahilleja cīpslas pazīme. Tādā gadījumā nevajadzētu pret savu veselību izturēties nevīžīgi un apmeklēt ārstu, jo šie simptomi var pasliktināties un arī novest pie pilnīga Ahilleja cīpslas plīsuma, ko tu pavisam noteikti negribi piedzīvot.

Sāpes elkoņos


Foto: Shutterstock
Neskatoties uz to, ka tu, iespējams, nekad neesi spēlējusi golfu vai tenisu, sāpes elkoņa iekšpusē, dēvētas par golfera elkoni, un sāpes elkoņa ārpusē, dēvētas par tenisista elkoni, var liecināt par pārmērīgas slodzes traumām. Muskuļu, kuros pārmērīgas slodzes dēļ rodas sāpes, saitēs var rasties mikroskopiski plīsumi, tādējādi izraisot iekaisumu. Roku atpūtināšana, pretiekaisuma līdzekļu lietošana vai vingrojumu ekipējuma maiņa var palīdzēt samazināt sāpes.

Kā atpazīt sāpes, kas vēsta – laiks doties pie speciālista? Ja šīs sāpes sešu līdz 12 mēnešu laikā nav samazinājušās, pat kļuvušas hroniskas, ārsta apmeklējums ir obligāts. Savukārt ārstēšanai speciālists var pat ieteikt vai arī nozīmēt operāciju, ja, protams, nelīdz citi sāpju remdēšanas paņēmieni.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!