sieviete uzturs izvēle
Foto: Shutterstock
Imūnsistēmas stiprināšana šobrīd ir īpaši svarīga ne tikai tāpēc, ka pasauli pārņēmusi koronavīrusa pandēmija, bet arī tāpēc, ka pavasaris ir viltīgs un tajā mēdzam slimot vēl biežāk nekā gada aukstajos mēnešos. Viens no noteicošajiem, kas var gan palīdzēt, gan kaitēt imūnsistēmas darbībai, ir mūsu uzturs. Šoreiz, iedvesmojoties no portāla ''Health'', iepazīstinām ar ēšanas paradumiem, kas mūsu imunitātei nodara pāri.

Savukārt šajā rakstā vari uzzināt veidus, kā palīdzēt organismam cīnīties ar vīrusiem, stiprinot imūnsistēmu.

Par daudz kofeīna


Kafija un tēja var nākt par labu veselībai, jo tajās ir augsts antioksidantu līmenis, kas palielina organisma spēju cīnīties ar dažādiem iekaisumiem. Tomēr pārāk daudz kofeīna, kas atrodams šajos dzērienos, var pasliktināt miega kvalitāti, kas savukārt dara pretējo – var samazināt organisma spēju cīnīties ar iekaisumiem un pasliktina imunitāti.

Lai neiedragātu imūnsistēmas darbību, atsakies no dzērieniem, kas satur kofeīnu, kuros nav barības vielu un kuriem pievienots cukurs vai mākslīgie saldinātāji, piemēram, saki nē limonādei vai enerģijas dzērieniem. Savukārt kafiju un tēju pēdējoreiz dienas laikā dzer vismaz sešas stundas pirms miega, lai samazinātu miega traucējumu iespējamību.


Par daudz alkohola

Foto: Shutterstock
Šad un tad glāze vīna lielu ļaunumu organismam nenodarīs. Taču pārmērīga alkohola lietošana, pat īstermiņā, var iedragāt tavu imūnsistēmu, kas šobrīd nepavisam nav vēlams. Žurnālā ''Alcohol Research'' publicēts pētījums atklāj – jau sen novērotas attiecības starp pārmērīgu alkohola lietošanu un pavājinātu imūno reakciju. Rezultātā organisms var kļūt pieļāvīgāks pret pneimoniju, un var palielināties akūta respiratorā distresa sindroma attīstības varbūtība. Citas pārmērīga alkohola lietošanas sekas var būt sepse jeb asins saindēšanās, biežākas pēcoperāciju komplikācijas, slikta brūču sadzīšana, lēnāka un nepilnīga atveseļošanās no dažādām infekcijām.

Pārmērīga alkohola lietošana sevī ietver gan nepārtrauktu dzeršanu, gan stipro alkoholu lietošanu. Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pārmērīgu alkohola lietošanu definē kā – vienā reizē četru vai vairāk dzērienu izdzeršana sievietēm, bet vīriešiem piecu un vairāk dzērienu. Smaga alkohola lietošana nozīmē, ka sieviete nedēļas laikā patērē vismaz astoņus dzērienus, bet vīrietis – 15 un vairāk.

Ja pieķer sevi pie domas, ka alkoholu lieto vairāk nekā vajadzētu, mēģini samazināt tā patēriņu līdz ne vairāk kā vienam dzērienam dienā vai, ja iespējams, nelieto vispār. Nepieciešamības gadījumā meklē profesionālu palīdzību.



Par daudz sāls

Foto: Shutterstock
Iespējams, tava pirmā asociācija ar pārmērīgu sāls patēriņu ir paaugstināts asinsspiediens. Taču Bonnas Universitātes slimnīcas jaunākais pētījums, kas veikts gan uz cilvēkiem, gan pelēm, rāda – pārāk liels sāls patēriņš var izraisīt imūndeficītu. Pētnieki atklāja, ka, nierēm izdalot lieku nātriju (sāli), samazinās ķermeņa spēja cīnīties ar baktēriju infekcijām.

ASV SPKC atklāj, ka vairāk nekā 70 procentus sāls ikdienā uzņemam no ķīmiski apstrādātiem ēdieniem. No tā izriet, ka labākais veids, kā samazināt sāls patēriņu, ir ierobežot šo produktu lietošanu uzturā, piemēram, čipsu, saldēto picu un citus gardumus. Lai pārliecinātos, cik daudz sāls ir tavos iecienītākajos produktos, veikalā pārbaudi etiķetes.

Runājot par to, cik daudz sāls dienas laikā ieteicams lietot, tā ir tējkarote sāls jeb 2300 miligrami nātrija. Iespējams, tev ļoti patīk gatavot, un sāls ir tava iecienītākā garšviela, taču tas nebūt nenozīmē, ka katram ēdienam jāpievieno daudz sāls. Tā vietā vari pievienot tikai šķipsniņu un to kombinēt ar citām garšvielām un garšaugiem, tādējādi arī samazināsi diena slaikā uzņemto sāls daudzumu.

  • Šajā rakstā vari uzzināt citus iemeslus, kāpēc samazināt sāls patēriņu, kā arī ieteikumus, kā to izdarīt.



Par daudz cukura

Foto: Shutterstock
Cukura patēriņa samazināšana ir laba ideja vairāku iemeslu dēļ, tostarp garīgās veselības normalizēšanai un imūnsistēmas stiprināšanai. Žurnālā ''The American Journal of Clinical Nutrition'' publicētajā pētījumā tā dalībnieki vakariņu vietā uzņēma simts gramus sāls, bet no rīta pētījuma dalībnieku imūno šūnu spēja absorbēt baktērijas bija samazinājusies. Pētījums atklāja, ka imūnās šūnas bija visvājākās pirmās divas stundas pēc cukura uzņemšanas, taču to darbība bija apgrūtināta līdz pat piecām stundām.

Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka šī brīža tev pilnībā jāatsakās no cukura, taču par ļaunu nenāks atteikties no kāda ierastā našķa vai papildus cukura pievienošana saldajam ēdienam. ASV sirds asociācija iesaka samazināt pievienotā cukura – tā, kuru tu vai pārtikas ražotāji pievieno produktiem – daudzuma samazināšanu sievietēm līdz sešām tējkarotēm dienā, bet vīriešiem līdz deviņām tējkarotēm. Vizualizēšanai – vienā tējkarotē ietilpst četri grami pievienotā cukura, no tā izriet, ka sievietēm tie ir 24 grami, bet vīriešiem 36 grami dienā.

Ja tu esi no tiem, kas cīnās ar stresu, ēdot cukurotus produktus, laiks izmēģināt veselīgākas stresa mazināšanas alternatīvas. Tā var būt saruna ar mīļajiem cilvēkiem, meditācija, fiziskās aktivitātes, grāmatu lasīšana, pat video spēles var palīdzēs samazināt vēlmi ''apēst savas jūtas''.

  • Te noskaidro, kā veselību ietekmē pārmērīgs cukura patēriņš.



Par maz šķiedrvielu


Foto: Shutterstock
organismam nepieciešamas, lai uzturētu labu gremošanas trakta veselību un palīdzētu saražot zarnu baktērijas tā, lai tās uzlabotu gan imunitāti, gan garastāvokli. Pētījumi rāda, ka lielāks šķiedrvielu un prebiotisko vielu patēriņš uzlabo imūnsistēmas darbību, tostarp aizsardzību pret dažādiem vīrusiem. Tāpat pilnvērtīgs šķiedrvielu patēriņš veicina labāku miega kvalitāti.

Runājot par ieteicamajām dienas devām, sievietēm būtu jāuzņem vismaz 25 grami, bet vīriešiem vismaz 38 grami šķiedrvielu dienā. Labākais veids, kā to izdarīt, ir – ēdot vairāk pilngraudu ēdienu, augļus, dārzeņus, pākšaugus (pupas, lēcas, zirņus), riekstus un sēklas. Nomaini cukurotās brokastu pārslas pret auzu pārslām, kas papildinātas ar augļiem un riekstiem, kā arī baltos rīsus iemaini pret brūnajiem. Samazini gaļas patēriņu un tās vietā ēd pupiņas vai lēcas, cepumus un čipsus aizstāj ar augļiem, riekstiem vai dārzeņiem.

  • Šeit vari uzzināt citus veidus, kā šķiedrvielas ietekmē veselību.



Par maz zaļo dārzeņu

Foto: Shutterstock
Zaļie dārzeņi var būt ļoti noderīgs palīgs imunitātes stiprināšanai, jo tie mūsu organismu apgādā ar uzturvielām, kas palīdz uzlabot imūnsistēmas darbību, tostarp ir vitamīni A un C, kā arī folāts. Zaļumi arī apgādā organismu ar bioaktīvajiem savienojumiem, kas izdala ķīmiskus signālus, kas savukārt optimizē imunitāti zarnās – vietu, kur organismā atrodas 70 līdz 80 procenti imūno šūnu.

Vislielāko ieguvumu veselībai var sniegt tieši krustziežu dzimtas zaļie dārzeņi, piemēram, lapu kāposti, dārza kāposts, brokoļi, galviņkāposti un Briseles kāposti. Nedēļā ieteicams apēst vismaz trīs tasītes jeb 450 gramus zaļo dārzeņu. Tos vari ēst svaigā veidā (neapstrādātus), piemēram, lapu kāpostu salātus vai brokoļus ar mērcīti. Tāpat vari tos sautēt, tvaicēt, apcept cepeškrāsnī vai pagatavot sev citā tīkamā veidā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!