Miega poza, mazkustīgums, svars – neierasti galvassāpju cēloņi  (3)

Turpinājumā, iedvesmojoties no portāliem ''Health'', ''Reader's Digest'' un ''Web Md'', piedāvājam iepazīties ar vairākiem neierastiem galvassāpju cēloņiem, kā arī ieteikumiem, kā sāpes mazināt.

Jau no paša rīta pamosties neomā un ar galvassāpēm? Ļoti iespējams, pie vainas ir poza, kādā visu nakti gulēji. Ja guļot tava galva ir izliektā stāvoklī, piemēram, ļoti pacelta uz augšu, ko var ietekmēt pārāk daudz spilvenu, no rīta tu vari izjust posturālās galvassāpes. Ja tiešām guli ar 3 un vairāk spilveniem, pārdomā, vai nav laiks no kāda atbrīvoties, lai no rīta varētu mosties ar prieku nevis ar sāpēm.

Kādā pētījumā atklāts, ka sievietēm, kas cieš no aptaukošanās (ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir 30), ir par 35 procentiem lielāks galvassāpju risks nekā tām, kuru ĶMI ir zemāks. Savukārt smagas aptaukošanās gadījumā (ĶMI – 40) hronisku galvassāpju risks var palielināties pat par 80 procentiem.

Atsevišķas rakstura iezīmes, ieskaitot atturīgumu, perfekcionismu un stingrību, var būt galvassāpju izraisītāji. Ja tev šķiet, ka tava personība vainojama pie biežajām galvassāpēm, laiks meklēt veidus, kā atslābināties.

Brīžos, kad māc izsalkums, nereti šķiet, ka prāts ar mums izspēlē jokus – garastāvoklis kļūst nestabils, nekas nenotiek pēc plāna, sāp galva, un viss ir slikti. Taču tās nav tikai tavas iedomas, jo izsalkums var izraisīt pat ļoti spēcīgas galvassāpes, kas, visticamāk, arī visam citam liek izskatīties slikti. Ja izjūti sāpes galvā un zini, ka neesi ēdusi jau vairākas stundas, nekavējies un ieturi maltīti.

Cits bieži sastopams saspringtu galvassāpju cēlonis ir slikta stāja, kuru nosaka nepareiza telefonu, planšetes un arī datora lietošana. Visbiežāk šīs ierīces lietojam, skatoties uz leju, kas kaklu nostāda nedabiskā pozīcijā. Turot kaklu vērstu uz leju, nevis uzturot mugurkaulu taisnu, uz kakla locītavām un nerviem tiek izdarīts spiediens. Rezultātā rodas gan kakla, gan galvassāpes.

Nedēļas nogales vai īso brīvdienu galvassāpes var rasties brīdī, kad atpūšamies no ikdienas rutīnas, skaidro Aleksandrs Mauskops, Ņujorkas Galvassāpju centra dibinātājs un direktors. Lai samazinātu galvassāpju risku, arī brīvdienās mēģini saglabāt ierasto miega ritmu – tu pavisam noteikti jutīsies labāk, atmostoties plkst. 10 nevis plkst. 12 vai vēl vēlāk.

Protams, ja neesi lietus un negaisa mīļotāja, šādi laikapstākļi visnotaļ var pasliktināt garastāvokli, kā arī izraisīt galvassāpes, pat spēcīgas migrēnas. Tāpat arī straujas gaisa temperatūras maiņas, neatkarīgi no tā, vai tas ir pēkšņs karstums vai aukstums, var radīt sāpes galvā. Lai arī tavos spēkos nav laikapstākļu maiņa, piemēram, saulainās dienās vari nēsāt saulesbrilles un cepuri, dzert ūdeni un izvairīties no ilgstošiem un tiešiem saules stariem, kas palīdzēs no nepatīkamajām sāpēm izvairīties.

Iespējams, tev šķiet, ka organisms atūdeņojas vien tad, ja neesi ūdeni dzērusi vairākas dienas. Taču patiesībā tev pat nav jājūt slāpes, lai organisms jau būtu dehidratējies. Viena no biežākajām dehidratācijas pazīmēm ir galvassāpes, kas izpaužas kopā ar nelāgu garastāvokli, zemu enerģijas līmeni un nespēju koncentrēties. Ja tu nemīli parastu ūdens dzeršanu vai aizmirsti regulāri padzerties, šķidrumu vari uzņemt, ēdot augļus vai dārzeņus. Tādējādi tavs organisms uzņems ne tikai ūdeni, bet arī tam tik nepieciešamās barības vielas.

Slikto matu dienas nereti varam vērst par labu, matus saņemot astē vai copē. Taču, saņemot tos par ciešu, tu vari nodarīt sev pāri. Tādas frizūras kā, zirgaste, bizes, augstās copes un citas līdzīgas var galvas ādai izraisīt spiedienu – nepārtrauktā matu savilkšana var kairināt galvas ādas nervus, izraisot galvassāpes. Vienīgais risinājums ir matus izlaist.

Spilgta gaisma teātrī, klubā vai pat kinoteātrī var izraisīt reiboni. Mirgojošas un spožas gaismas var būt galvassāpju cēlonis, jo tās aktivizē nervus tajā smadzeņu daļā, kas ir atbildīga par redzi. Kas vēl – fluorescējošas gaismas arī ir vienas no galvassāpju izraisītājām, jo izstaro zilo gaismu.

Kafija ir viltīga – neirologs Odrijs Halperns skaidro, ka nelielā daudzumā kafija var palīdzēt samazināt galvassāpes, bet, ja to dzeram par daudz, tā sāpes izraisīs. Ja tev šķiet, ka kafija ir vainojama pie tavām galvassāpēm, neatliek nekas cits, kā samazināt savus kafijas dzeršanas paradumus.

Kāds Zviedrijā veikts pētījums rāda – neaktīvi cilvēki izjūt galvassāpes biežāk nekā tie, kas izkustas, nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Arī tev ikdienā vajadzētu ieviest 20 līdz 30 minūšu garas kardio nodarbības, lai ne tikai atbrīvotos no galvassāpēm, bet arī samazinātu stresu, palielinātu endorfīnu ražošanu un palīdzētu organismam piegādāt asinis tavām smadzenēm.

Tomēr paturi prātā, ka ir arī cilvēki, kam fiziskas aktivitātes ir galvassāpju izraisītāji, tāpēc nekad nenāks par ļaunu neizprotamu galvassāpju gadījumā konsultēties ar ārstu.

Daudziem cilvēkiem galvassāpju izraisītājs ir dažādas spēcīgas smaržas, piemēram, svaiga krāsa, benzīns, arī cigarešu dūmi. Patiesībā izteiktas smaržas var būt migrēnas cēloņi, arī tik ikdienišķas un citiem šķietami patīkamas kā tualetes ūdens vai izsmalcinātas un dārgas smaržas.

Neapšaubāmi, katrs uz galvassāpēm reaģē citādi, taču ir produkti, kas dažādos pētījumos parādās kā šo sāpju izraisītāji, tāpēc no tiem iespēju robežās vajadzētu izvairīties. Savukārt, ja tevi jau ir pārņēmušas galvassāpes, ir arī tādi produkti, kas var palīdzēt tās mazināt.

Kas var mazināt galvassāpes: spināti, tofu, auzu pārslas, mieži, zivju eļļa, olīveļļa, baltās pupiņas, saulespuķu un ķirbju sēklas.

Kas var izraisīt galvassāpes: sarkanais vīns, alus, šokolāde, izturēts siers, skābēti kāposti, kūpinājumi, marinēti produkti, peperoni desa un šķiņķis.