Kal savu laimi, kamēr tā karsta! Darbības, kuras ik dienu veic laimīgi cilvēki

Laimes sajūta ir kaut kas, ar ko piedzimstam, vai tomēr izvēle? Par to, visticamāk, katram ir savs priekšstats, taču, piekopjot kaut dažus no turpmāk minētajiem vienkāršajiem laimīgu cilvēku ieradumiem, tiek garantēts, ka laime iezagsies arī tavā dzīvē. Un, kas zina, varbūt pat uz palikšanu!

Iedvesmojoties no portāla “Reader’s Digest”, apkopojām 22 darbības, kuras katru dienu veic laimīgi cilvēki. Tās ir no tiesas vienkārši piekopjamas!

Kaut arī tiek plaši atzīts, ka stress var izraisīt sliktu veselību, Roberts Valdingers, psihiatrs, Hārvarda Medicīnas skolas profesors un Hārvarda Pieaugušo attīstības studiju direktors, norāda – viens no ilgstošākajiem pētījumiem pasaulē, kas sākās depresijas laikā 1938. gadā, atklāja, ka pretējais arī ir taisnība. Laime veicina labu veselību, un mūsu attiecību kvalitāte ir galvenā. “Cik laimīgi mēs esam attiecībās, tik spēcīga ir ietekme uz mūsu veselību,” saka Valdingers. “Ir svarīgi rūpēties par savu ķermeni, bet arī rūpes par attiecībām ir pašaprūpes forma.”

Vaigu piestūķēšana ar neveselīgu ēdienu var apmierināt izsalkumu, bet, ēdot pārtikas produktus ar zemu barības vielu daudzumu, tu jūties kašķīga un gausa. Kur ir vidusceļš? Iekļauj savā uzturā barības vielām bagātus, bet veselīgus pārtikas produktus, piemēram, smadzeņu darbību stimulējošās jūras veltes, zaļumus un saldos kartupeļus, kas bagāti ar antioksidantiem. Barības vielām bagāts uzturs ne tikai uzlabos garastāvokli, bet arī palīdzēs normalizēt cukura līmeni asinīs, padarot enerģijas līmeni līdzsvarotāku.

Neatkarīgi no tā, vai dod priekšroku rīta skrējienam, jogai pusdienlaikā vai nopietnam treniņam ar dzelžiem sporta zālē pēc darba, jebkura veida ikdienas vingrošana būs labs ceļš, lai uzlabotu garastāvokli. Līdztekus pašpārliecinātības vairošanai un izpratnei par to, ko tavs ķermenis var paveikt, fiziskās aktivitātes veicina endorfīnu izdalīšanos. Šo hormonu pieaugums palielina laimes un relaksācijas sajūtas, un tas palīdz kliedēt stresu un trauksmi.

Stress, kas radies haotiska rīta rezultātā, var ilgt pat līdz pēcpusdienai, taču, ievērojot stabilu rutīnu, tu vari pārņemt kontroli pār savu garīgo stāvokli visas dienas garumā. Papildus ierastajiem higiēnas rituāliem velti dažas minūtes dienas saplānošanai, mērķu izvirzīšanai un meditācijai. Šie pārdomātie uzdevumi palīdz koncentrēt prātu un dos tev pārliecību, lai dotos dienai pretī paceltu galvu.

Lielu mērķu sasniegšana prasa daudz laika, tāpēc nereti gadās just satricinājumu, kad rezultāti nav tūlītēji. Ir svarīgi sevi apbalvot. Izjauc ilgtermiņa plānošanas monotono dabu, izbaudot gadījuma rakstura iepriecinājumu. Tam nav obligāti jābūt kādam kārumam. Apbalvo sevi ar labu grāmatu vai filmu vai atbrīvo laiku, lai dotos uz pludmali, – tu to esi nopelnījusi. Ja nu gadījies pārēsties vai ieturēt neparedzēti ilgāku pauzi treniņos, vienkārši sāc no jauna – netērē enerģiju sevis bāršanai.

Paralēli ļaušanai sev ik pa laikam atpūsties pilntiesīga nakts atpūta atjauno visas ķermeņa sistēmas un ļauj mūsu smadzenēm strādāt ar maksimālu jaudu. Miega trūkums ne tikai apgrūtina darba dienu, samazinot koncentrēšanās spējas, bet arī var pasliktināt garastāvokli, izraisot aizkaitināmību un kašķīgumu. Regulāram miega trūkumam ir nopietna ietekme uz veselību; tas ir saistīts ar tādām veselības problēmām kā diabēts, augsts asinsspiediens un sirds slimības, kas var saīsināt mūžu.

Sāc ar vienkāršāko – uzraksti zīmīti ar pateicību kādam, kurš izdarīja tev ko labu, izlīdzēja, kad bija vajadzīgs. Veido pateicību žurnālu vai vienkārši katru dienu velti laiku tam, lai meditētu par lietām, par kurām esi pateicīga. Veltītais laiks, pateicoties par to, kas tev ir, patiešām neļauj kavēties pie tā, kā tev pietrūkst. Kādā psihoterapijas pētījumā piedalījās apmēram 300 pēc nejaušības principa izvēlēti cilvēki, kuri vēlējās saņemt garīgās veselības ārstēšanas pakalpojumus. Viena grupa tika ārstēta tikai ar terapiju, cita grupa tika ārstēta ar terapiju un žurnāliem, koncentrējoties uz viņu visdziļākajām izjūtām par lietām, kas viņiem izraisīja stresu, un trešā grupa tika ārstēta ar terapiju un “pateicības” žurnāliem. Ārstēšanās beigās trešās grupas dalībnieki ziņoja par ievērojami labāku garīgo veselību nekā pārējās divas grupas.

Par naudu nevar nopirkt laimi, bet, iespējams, tā var palīdzēt tikt pie prieka un gaišām atmiņām. Tā vietā, lai tērētu jauniem “gadžetiem” vai drēbēm, izbaudi dažādas pieredzes. Dodies dienas ceļojumā, uz koncertu vai izmēģini kaut ko sen lolotu un tevi interesējošu. Protams, mazumtirdzniecības terapija ir efektīva, taču tā ir arī īslaicīga, savukārt pieredze paliek atmiņā, rosinot priecīgas domas arī nākotnē.
Kad dzīve dod citronus, tu pagatavo limonādi, vai ne tā? Laimīgi cilvēki mēdz meklēt sudraba maliņu pat nepatīkamākajās situācijās, un tas var palīdzēt mazināt stresu un depresiju. Tā vietā, lai koncentrētos uz sliktāko scenāriju, jārisina problēmas. Sadali tās sasniedzamos soļos un iztēlojies, kā izskatīsies uzvara pār visu šo soļu kopumu.

Ja jūties aizkaitināta, mēģini atsaukt atmiņā ko patīkamu un liec šai atmiņai atspīdēt arī savā sejā. Pat vienkārša smaidīšana var īslaicīgi palielināt laimi un palīdzēt novērst negatīvās izjūtas. Tāpat, ja nejūties laimīga, visai bieži der stratēģija “tēlošu, kamēr noticēšu”. Pētījums, kas publicēts žurnālā “Psychological Science”, atklāja, ka smaidīšana pazemina ķermeņa reakciju uz stresu un pat pazemina sirdsdarbību.

Iepriekš minētajā Londonas Ekonomikas skolas aptaujā pētnieki atklāja, ka darba esamība tiešā veidā palielina laimi, it īpaši, ja tas ir tāds, ko uzskati par svarīgu, nozīmīgu un vajadzīgu. Tie, kuriem nepatika viņu darbs, joprojām varēja saņemt šo laimes stimulu, palīdzot citiem vai izbaudot atalgojošu hobiju. Ja tev ir slikts darbs, kurā nejūties labi, noteikti nepaliec tajā mūžīgi. Tici vai ne, bet darbavietu izvēle arvien ir plaša – gan jau starp tām reiz būs arī tava īstā.

Katru gadu tu pie ārsta veic obligāto veselības pārbaudi, jo zini, ka tas ir svarīgi tavai ilgtermiņa veselībai, bet kāpēc gan tik daudz cilvēku savai garīgajai veselībai nepiešķir tādu pašu nozīmi? Saskaņā ar to pašu aptauju garīgās labsajūtas pārbaude bija vēl viens svarīgs faktors cilvēkiem, kuri paziņoja, ka ir laimīgākie. Nav pārsteigums, ka neārstēta depresija un trauksme bija saistīta ar jušanos briesmīgi, pat nožēlojami.

“Laime ir lipīga, un tu vari to “noķert” no draugiem,” saka dzīves koučs Diāna Pasāža. Tas nenozīmē, ka no dzīves vajadzētu izslēgt māti, jo viņa par daudz sūdzas, taču pārliecinies, vai apkārt ir pozitīvu un negatīvu cilvēku līdzsvars. Uzmanies no “emociju vampīriem”, norāda Pasāža, ar to saprotot cilvēkus, kuri izsūc enerģiju un prieku no jebkuras telpas, kurā apgrozās. “Negatīvas attiecības var vairāk kaitēt cilvēka panākumiem un laimei, nekā viņi domā,” viņa skaidro. “Uztraucoties par negatīvu viedokli, noraidījumu vai neiederēšanos, tu sevi atturi no pilnvērtīgas dzīvošanas un patiesas laimes atrašanas.”

Saskaņā ar pētījumu, kas publicēts žurnālā “Social Psychology & Personality Science”, laiks ir sava veida valūta, un tas, kā tu tērē savu, var radīt atšķirību arī laimes jomā. Tu vari to iztērēt, taupīt, ieplānot budžetu vai palaist pa gaisu, bet der atcerēties, ka laika “summa” nav bezgalīga. Patiesi laimīgi cilvēki to zina un pieņem apzinātus lēmumus, par prioritāti izvēloties veltīt laiku mīļotajiem cilvēkiem un svarīgiem notikumiem. Pētījumā laimīgie ļaudis atzinušies, ka, piemēram, izvēlas zemāk apmaksātu darbu ar īsākām stundām, noalgo mājas tīrītāju un savlaicīgi rezervē atvaļinājumu, lai pārliecinātos, ka viņiem atliek laika tam, kas ir patiešām svarīgs.

Ritināšana caur sociālajiem medijiem, atbildēšana uz e-pasta vēstulēm, pārmērīga “Netflix” skatīšanās un spēļu spēlēšana tālrunī, iespējams, gādā par labu sajūtu, taču šo sajūtu nevajadzētu sajaukt ar patiesu laimi, liecina žurnāla “Social Psychology” pētījums. Labākajā gadījumā tehnika liek tavām smadzenēm nedaudz piebremzēt, atpūsties, bet sliktākajā gadījumā – tā traucē reālās dzīves saskarsmei, kas sniedz patiesu laimi. Laimīgi cilvēki to atzīst un katru dienu atvēl laiku, kad no visa atslēgties un tā vietā sarunāties ar mīļajiem, baudīt mājās gatavotu ēdienu vai nodoties kādai jautrai nodarbei, hobijam.

Skola nav paredzēta tikai bērniem! Jaunu prasmju vai zināšanu apgūšana ne tikai padarīs tevi labāku spēļu naktī ar draugiem, bet arī laimīgāku, liecina “Gallup” aptaujas dati. Cilvēki, kuri izmantoja dažādas dzīves dotās izglītošanās iespējas, ziņoja, ka ir laimīgāki.

Tas, ka sekss palielina laimes izjūtu, nevienam nebūs noslēpums. Endorfīni, kas izdalās orgasma laikā, var radīt sajūtu, ka vēl stundām ilgi staigā pāris metru virs zemes. Pārsteidzoši, iespējams, ir tas, ka nemaz nevajag pārmēru daudz seksa, lai cilvēks būtu laimīgs, liecina jau pieminētais pētījums, kas publicēts žurnālā “Social Psychological and Personality Science”. Pētnieki atklāja, ka laimīgākie pāri ir tie, kuriem sekss ir vismaz reizi nedēļā, un dzimumattiecības vairāk nekā vienu reizi nedēļā nepalielināja laimi.

Pastaiga ir lielisks veids, kā uzlabot garastāvokli, taču, lai panāktu pilnīgāku efektu, pārliecinies, ka šo pastaigu veic ārpus mūriem, – jo vairāk koku, augu un dzīvnieku redzi, jo labāk, liecina japāņu veikts pētījums. Cilvēki, kas pastaigājās dabā, ziņoja par zemāku asinsspiedienu, mazāku depresiju un lielāku vispārējo laimi nekā cilvēki, kuri pastaigājās tikpat ilgi pilsētvidē, secināja pētnieki.

Atzīšanās, ka izdarīji kļūdu, var šķist pilnīgs laimes sajūtas pretstats, taču cilvēki, kuri uzņemas atbildību par savu dzīvi, ir laimīgāki par pasīvajiem vienaudžiem, saka dzīves koučs Džeksons Kārpenters. “Visizplatītākā kļūda, ko pieļauj mani klienti, ir tā, ka viņi liek savu laimi uz kārts, skatoties uz citu darbībām, ne savām,” viņš saka. “Pārtrauc mēģināt kontrolēt citus un izmanto šo enerģiju, lai pārņemtu kontroli pār savu dzīvi.”