Deviņi ikdienišķi ieradumi, kas palēnina vielmaiņu

Tava organisma vielmaiņas ātrums – ātrums kādā tiek sadedzinātas uzņemtās kalorijas – var noteikt, cik daudz svara tu uzņem vai nē. Lai efektīvi uzlabotu vielmaiņu, ir svarīgi atpazīt ikdienas paradumus, kas metabolismu var palēnināt. Turpmākajās rindās iepazīstinām ar ieradumiem, kas vielmaiņai var kaitēt, un ieteikumiem, kā negatīvo ietekmi mazināt.

Iespējams, ik rītu tavās mājās valda haoss – jāizved pastaigā suns, jāpagatavo brokastis mīļotajam, jāsagatavo bērni skolai u. tml. To visu paspēt un vēl pašai atrast laiku, lai apsēstos un mierīgi pabrokastotu, var būt neiespējami. Līdz ar to tavas brokastis ir glāze sulas, kafijas tase vai kāds auglis. Taču miega laikā tu pārtiku neuzņem, un, nepabarojot savu organismu arī pēc naktsmiera, tavai vielmaiņai – process, kura laikā organisms ēdienu un dzērienus pārvērš enerģijā, – nepieciešams uzrāviens, skaidrots portālā ''The Healthy''.

Lai tavs dabiskais kaloriju dedzinātājs sāktu darbotos, stundas laikā pēc pamošanās nepieciešams pabrokastot. Savukārt, ja tev izdodas pirmo maltīti ieturēt 15 minūtes pēc atmošanās, tas organismam nāks tikai par labu, stāsta Džoanna Rinkere, Amerikas Diabēta asociācijas prakses un satura izstrādes direktore.

Organismam nepieciešams ilgāks laiks, lai sagremotu olbaltumvielas. No kā izriet – omlete vai citādi pagatavota ola sāta sajūtu paildzinās pretēji apēstajām brokastu pārslām. Izvēloties omleti, grieķu jogurtu vai citu olbaltumvielām bagātu maltīti, tas var vielmaiņu paātrināt. Patiesībā, ja vien iespējams, olbaltumvielas vēlams iekļaut katrā tavā maltītē.

Kafijas dzeršana var izraisīt īslaicīgu, bet nozīmīgu vielmaiņas paātrināšanos, skaidro Kirstena Gradneja, Bērnu slimnīcas veselības centra vecākā direktore Luiziānā. Kofeīns ļoti ātri uzsūcas asinsritē, paātrinot sirdsdarbību un nodrošinot vielmaiņas darbību. Tāpēc droši vari malkot kafiju gan no rīta, gan vēlu pēcpusdienā. Galvenais, ja vien garšas kārpiņas to atļauj, nepievieno tai papildus kalorijas ar sīrupu, cukuru vai treknu putukrējumu, jo tas veselībai nepavisam nenāks par labu.

Ikvienu šūnu procesu tavā ķermenī ietekmē ūdens, tāpēc nepietiekams ūdens patēriņš var palēnināt vielmaiņu, stāsta Gradneja. Un, kad esi dehidratēta, tev ir mazāk enerģijas, lai staigātu, brauktu ar velosipēdu vai darītu jebko citu, kas nepieciešams, lai sadedzinātu kalorijas.

Iespējams, tev šķiet – jo mazāk ēdīsi, jo mazāk kaloriju uzņemsi, un jo vairāk svara zaudēsi. Taču tas tā nestrādā. Drastiski samazinot dienas laikā uzņemto kaloriju skaitu, tavs organisms tām ''pieķersies'' vēl spēcīgāk. Tas nenotiek spīta pēc, bet gan tāpēc, ka tavs ''domā'' – tu esi bada stāvoklī. Līdz ar to, lai kompensētu trūkstošās kalorijas un taupītu ''degvielu'' jeb enerģiju, tas palēnina kaloriju dedzināšanas ātrumu. Ēdos nelielas, sabalansētas maltītes visas dienas garumā – ik pēc trīs līdz četrām stundām –, tu jutīsies labi un arī tava vielmaiņa nestreikos.

Varbūt tu par to līdz šim neesi aizdomājusies, bet vairāk nekā pusi no mūsu nomoda stundām pēc pavadām sēdus – pie darba galda, mašīnā, vakarā uz dīvāna, skatoties televizoru. 47 pētījumu analīze, kas 2015. gadā publicēta žurnālā ''Annals of Internal Medicine'' atklāj – šāda mazkustīga uzvedība saistīta ar ievērojami lielāku sirds slimību, diabēta un citu nopietnu veselības problēmu risku pat tad, ja regulāri sporto. Sēžot, vielmaiņa nav tik funkcionāla, secināts pētījumos.

Nesteidzīgām kustībām, piemēram, aiziešanai līdz kolēģim otrā biroja galā, nevis ziņas uzrakstīšana, ir nepieciešama muskuļu aktivitāte, kas izraisa procesu, kas savukārt saistīts ar tauku un cukura sadalīšanos organismā. Pat vienkārša stāvēšana sadedzina vairāk kaloriju nekā sēdēšana, tāpēc ik pēc pusstundas vēlams veltīt dažas minūtes, lai vismaz pieceltos.

Tavs organisms nevar uzglabāt alkoholu .Līdz ar to, malkojot kokteili, tavas aknas koncentrējas uz grādīgā sadalīšanu vielmaiņas procesā nevis uz tauku sadalīšanu no pārtikas, kuru pirms tam esi uzņēmusi. ''Pārmērīgs alkohola patēriņš izjauks lipīdu vielmaiņas procesu,'' skaidro Gradneja.

Lai arī ir reizes, kad tas nāk par labu, stresam ir daudz negatīvu ietekmju. Tas palielina hormonu, kas stimulē apetītes centru, tādējādi tu meklē komfortu ēdienā, ražošanu. Un kādā ēdienā mēs visbiežāk meklējam mierinājumu? Kūkās un gardumos, kas bagātīgi ar taukiem un cukuru.

Miega zudums var palielināt organisma rezistenci pret insulīnu, kā rezultātā paaugstinās cukura līmenis asinīs. Tāpat tas var izjaukt normālu hormonu līmeni, kas var ietekmēt vielmaiņu. Lai organisms spētu pilnvērtīgi veikt savu darbu, tam ir nepieciešamas septiņas līdz deviņas stundas miega.