Astoņi muguras lejasdaļas sāpju iemesli un ieteikumi to mazināšanai

Veids, kā mēs pārvietojamies (paceļam somas no grīdas, noliecamies, lai sasietu kurpes, tupjamies), un veidi, kā mēs nepārvietojamies (sēžam, stāvam, guļam), bieži ietekmē muguras lejasdaļas veselību, skaidrots portālā ''Prevention''. Ir daudz muskuļu, saišu un cīpslu, kas darbojas kopā, lai palīdzētu pārvietoties, stabilizēt un aizsargāt mugurkaulu. Un pats mugurkauls arī sastāv no daudziem pavedieniem – to veido 24 skriemeļi, starp kuriem ir mīksti gēlveida ''spilveni'' jeb diski. Kad viena no šīm detaļām (muskuļu, skeleta vai neiroloģiska) nedarbojas tā, kā tai vajadzētu, var rasties sāpes, stīvums, nejūtīgums un nespēja veikt normālas ikdienas darbības. Protams, muguras sāpju pamatā var būt arī nopietnāki apstākļi un slimības.

Tiesa, ne visas muguras sāpes ir vienādas, un, ņemot vērā daudzos iespējamos muguras sāpju cēloņus, īstā identificēšana var būt sarežģīta. Tāpat dažos gadījumos tās pazūd pašas no sevis, savukārt hroniskiem stāvokļiem var būt nepieciešama lielāka aprūpe un uzmanība. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar astoņiem muguras lejasdaļas sāpju iemesliem – gan biežāk sastopamiem, gan retāk. Tāpat varēsi uzzināt, kā rīkoties, ja tevi piemeklē šīs sāpes.

Daudzi no mums lielu daļu nomoda laiku pavada sēžot, pateicoties darbam pie datora. Bet diemžēl šāds mazkustīgs dzīvesveids var palielināt hronisku muguras sāpju, invaliditātes un pat mirstības risku, skaidro Steisija Popko, medicīnas zinātņu doktore, pediatre. Tiesa, precīzi iemesli, kāpēc tas tā ir, nav acīmredzami.'' Daļa fiziologu norāda – sāpes muguras lejasdaļā rodas no veida, kā mūsu muskuļi tiek aktivizēti (vai deaktivizēti) brīdī, kad sēžam. Piemēram, kad sēžamvieta pārāk ilgi paliek ''pielīmēta'' pie krēsla, mums ir tendence sagumt un nepietiekami izmantot muskuļus, kas atbalsta muguras lejasdaļu un mazina spiedienu uz mugurkaulu.

Ko darīt lietas labā? Piemēram, ja tev ir saspringtas un savilktas ciskas, arī ikri, jo teju visu dienu pavadi sēžam, pastaipīšanās un staigāšana vismaz reizi stundā var mazināt saspringumu un tā radītās sāpes.

Arī slikta stāja var izraisīt sāpes muguras lejasdaļā vai pasliktināt jau esošās. Jāsaprot gan, ka tas nebūt uzreiz nenozīmē, ka slikta stāja ir sēdēšana pie datora sagumušam. Tā sevī ietver arī balstīšanos vairāk uz vienas kājas, kamēr stāvi, vai pēcpuses ''atšaušana'' tik tālu atpakaļ, ka muguras lejasdaļā veidojas tāda kā arka. Lai arī šādas pozas uz īsu brīdi neko ļaunu nenodarīs, tās saglabājot ilgstoši, var palielināties muskuļu un saišu slodze ap muguras jostas daļu.

Šķiet, ikviens ir dzirdējis kāda paziņas vai ģimenes locekļa stāstu par to, kā, pārstumdot dīvānu, viņš vai viņa sastiepa muguru. Iespējams, tā pat biji tu. Muskuļu un saišu sastiepumi ir ļoti bieži sastopams rezultāts nepareizai lietu pacelšanai vai smagumu pārvietošanai, kuras laikā par daudz tiek sasprindzināta muguras lejasdaļa.

Tiesa, dažos gadījumos muguras sāpes rodas nevis aktivitātes trūkuma dēļ, bet gan tās fiziskās slodzes dēļ, kuru piekopjam regulāri, atklāj Dr. Popko. ''Savā praksē esmu novērojusi, ka daudz muguras sāpju ir saistītas ar vieglatlētiku un dažiem darbiem, ko cilvēki veic,'' viņa piebilst. Piemēram, tev ir darbs, kas prasa bieži celt smagus priekšmetus. Bez pietiekamas atpūtas, turpinot celt atkal un atkal, muskuļi, kas atbild par celšanu, var ar laiku vairs nedarboties tik efektīvi, kas var izraisīt nepareizu mehāniku un savainojumus.

Želejveidīgie ''spilveni'' starp mūsu skriemeļiem jeb diski ir pakļauti ievainojumiem un vispārējam nodilumam. Mums novecojot, tie atūdeņojas, kļūst stīvi, dažkārt izplešas un kairina blakus esošos nervus. Savukārt traumatiski negadījumi un pēkšņas kustības var radīt pārāk lielu spiedienu uz disku un izraisīt tā plīsumu, izvirzīšanos no vietas un sāpes.

Skolioze ir traucējums, kas izraisa mugurkaula patoloģisku izliekumu. Tam nav zināmu iemeslu, un tas nav īpaši izplatīts muguras lejasdaļas sāpju avots, bet tam var būt sava loma izjustajās sāpēs šajā ķermeņa zonā.

Dažas slimības, piemēram, osteoporoze un osteoartrīts, arī var izraisīt sāpes muguras lejasdaļā. Osteoporozes dēļ kauli kļūst vāji un trausli, kas potenciāli var izraisīt mugurkaula lūzumus, savukārt osteoartrīts ir progresējoša locītavu slimība, kas noārda aizsargskrimšļus. ''Ir arī muguras sāpes, kas ir daļa no dažādām autoimūnām slimībām, piemēram, reimatoīdā artrīta un vilkēdes,'' piebilst Bils Rifkins, medicīnas zinātņu doktors, taču tās ir vēl retāk sastopamas.

Sāpes muguras lejasdaļā, dažos gadījumos var izraisīt audzējs jostasvietā. Tiesa, ja tev šajā ķermeņa apvidū parādās sāpes, nevajadzētu pieņemt ļaunāko scenāriju, jo arī tas ir tikai retos gadījumos. Taču, lai sevi nomierinātu, vizīte pie sava ārsta ir pat ļoti vēlama.

Tāpat varētu palīdzēt izvairīšanās no kustībām, kas pastiprina sāpes, taču neatslābsti pilnībā – paliec aktīva iespēju robežās. Ilgstošs gultas režīms var tikai pasliktināt muguras sasprindzinājumu, jo muskuļi ap mugurkaulu sāk vājināties un zaudēt tonusu. Kā arī lūko, vai nevari pārveidot savu darba vietu, kas arī var palīdzēt atbrīvoties no muguras sāpēm.

Ja muguras sāpes neizzūd sešu līdz 12 nedēļu laikā, piesaki vizīti pie sava ģimenes ārsta, kurš piemeklēs tev piemērotākos izmeklējumus un pēcāk arī ārstēšanu. Ārsts varētu tev, piemēram, nozīmēt fizikālo terapiju, ortopēda izmeklējumus vai masāžas terapiju.

Tomēr, pirms izlem izmantot pieeju ''nogaidīšu un novērošu'', ir daži sarkanie signāli, kuri jāzina ikvienam, lai saprastu, vai muguras sāpju pamatā varētu būt kāda nopietnāka problēma. Ja tev:

Paturi prātā – ja tev nav neviena no šiem simptomiem, nav pamata uztraukumam, un vari sākt ar atpūtu, lai mazinātu muguras sāpes. Taču, ja tu ļoti satraucies par to, kas varētu būt sāpju cēlonis, atceries – nav nekā labāka par konsultācija pie sava ģimenes ārsta.