Holesterīns ir taukaina viela asinīs, kuru galvenokārt ražo aknas, bet daļu no tā iegūstam arī caur uzturu. Šķiet, piekritīs daudzi – tam tiek piedēvēta slikta reputācija, taču holesterīna klātbūtne asinīs pēc savas būtības nav slikta – mūsu ķermenim šī viela ir nepieciešama, lai veidotu šūnas un ražotu hormonus. Tiesa, ja holesterīna līmenis kļūst pārāk augsts, uz artēriju sieniņām var veidoties nogulsnes, kas savukārt var izveidot aizsprostus asinsvados. Tas palielina sirds problēmu risku.
Ir trīs holesterīna veidu: zema blīvuma lipoproteīni (ZBL), kurus sauc arī par slikto holesterīnu, augsta blīvuma lipoproteīni (ABL), ko dēvē arī par labo holesterīnu, un triglicerīdi – cita veida tauki asinīs, uzskaitīts portālā ''Prevention''. Kopējais holesterīna līmenis ir visu kombinācija. Novecojot, aknu spēja efektīvi likvidēt slikto holesterīnu samazinās, līdz ar to palielinās paaugstināta holesterīna līmeņa risks. Vissatraucošākais par paaugstinātu holesterīna līmeni ir tas, ka tas ne vienmēr rada acīmredzamus simptomus. ''Ja tu neveic pārbaudes, ir grūti noteikt, kāds ir tavas holesterīna līmenis,'' skaidro Demilade Adedinsevo, medicīnas zinātņu doktore, kardioloģe.
Paaugstināta holesterīna līmeņa simptomi
Daži cilvēki holesterīnu sauc par ''kluso'' stāvokli, jo tam simptomu var arī nebūt. ''Tu, iespējams, sporto, ēd veselīgi, dari visu pareizi, bet tev joprojām ir paaugstināts holesterīna līmenis,'' skaidro kardioloģe. ''Un, ja netiks veiktas padziļinātas asins analīzes, to tā arī neuzzināsi.'' Tāpēc ir svarīgi regulāri pārbaudīt holesterīna līmeni asinīs, īpaši tad, ja tev ir veselības problēmas, kas ar holesterīnu ir cieši saistītas, piemēram, sirds slimības vai cukura diabēts, vai ģimenes locekļu slimību vēsturē novērojama holesterīna līmeņa paaugstināšanās.
Riska faktori
- Uzturs ar augstu trans un piesātināto tauku saturu – abi tauku veidi paaugstina ZBL holesterīnu, bet transtauki samazina ABL holesterīnu.
- Fizisko aktivitāšu trūkums – izkustēšanās palīdz palielināt ABL, vienlaikus pazeminot ZBL holesterīnu.
- Smēķēšana – tā ne tikai samazina ABL holesterīna līmeni, bet arī bojā asinsvadus, tādējādi tajos uzkrājas vairāk tauku nogulšņu.
- Liekais svars – ''Pētījumi rāda, ka aptaukošanās var ietekmēt organisma spēju vielmaiņas procesā pārstrādāt holesterīnu un glikozi, kā rezultātā palielinās holesterīna daļiņu ražošana un samazinās to sadalīšana,'' skaidro kardioloģe.
Arī vecums var būt riska faktors. Tā kā novecojot aknu darbība kļūst mazāk efektīva, lielākajai daļai cilvēku augsts holesterīna līmenis tiek diagnosticēt 40 līdz 50 gadu vecumā. Tiesa, arī septiņiem procentiem bērnu vecumā no sešiem līdz 19 gadiem ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. Un, lai gan jaunām sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem, ir mazāks risks, pēc menopauzes sievietēm pazeminās estrogēna līmenis, izraisot kopējā un sliktā holesterīna līmeņa paaugstināšanos.
Visbeidzot, arī ģenētikai var būt liela nozīme, tāpēc ir svarīgi zināt savas ģimenes slimību vēsturi. Ja taviem vecākiem vai vecvecākiem ir bijis paaugstināts holesterīna līmenis, arī tev ir lielāks risks no tā ciest.
Augsta holesterīna līmeņa komplikācijas
- Perifēra artēriju slimība – holesterīns uzkrājas artērijās, kas atrodas ekstremitātēs, galvā un orgānos, kas var izraisīt sāpes un nejūtīgumu.
- Sirds un asinsvadu slimības – tā ir visaptveroša frāze apstākļiem, kas ietekmē sirds struktūru un darbību. Dažkārt paaugstināts holesterīna līmenis var izraisīt sāpes krūtīs – stenokardiju.
- Sirdstrieka – tā rodas, ja asins plūsma uz kādu sirds daļu tiek bloķēta, pārtraucot skābekļa plūsmu.
- Insults – tas ir rezultāts tam, ja asinsvads, kas baro smadzenes, tiek bloķēts, parasti asins recekļa dēļ.
Kā novērst paaugstinātu holesterīna līmeni
Esi aktīva. Fiziskās aktivitātes palīdz palielināt labā holesterīna līmeni. Amerikas Sirds asociācija iesaka katru nedēļu nodoties 150 minūšu garām mērenas intensitātes aktivitātēm vai 75 minūšu garām intensīvām aktivitātēm (vai abu kombinācijai). Tiesa, vislabāk no sākuma konsultēties ar savu ārstu, lai uzzinātu, kādi vingrinājumi tev būs vispiemērotākie un cik bieži tev tie jāizpilda. Galvenais ir pakāpeniski ik dienu sākt kustēties arvien vairāk.
Ēd veselīgi. Balsti savas maltītes uz augu izcelsmes produktiem, tostarp dārzeņiem, augļiem, pilngraudu produktiem, pupām, pākšaugiem, riekstiem un sēklām. Tas palīdzēs tev patērēt vairāk šķiedrvielu, kas var palīdzēt samazināt slikto holesterīnu, vienlaikus paaugstinot labo. Ja tu ēd gaļu, priekšroku turpmāk dod liesajai, piemēram, mājputniem vai zivīm. Tāpat ierobežo piesātināto un transtaukskābju uzņemšanu, jo tie palielina ZBL holesterīnu. Tā vietā izvēlies veselīgo tauku avotus, piemēram, olīveļļu un avokado.
Atmet smēķēšanu. Mazāk nekā trīs nedēļas pēc atteikšanās no cigaretēm ABL holesterīna līmenis palielinās, liecina 45 pētījumu pārskats, kas publicēts ''Biomarker Research''.
Uzturi veselīgu svaru. Ja tavs ķermeņa mazas indekss ir uzskatāms par lieko svaru vai aptaukošanos, piecu līdz desmit procentu ķermeņa masas zaudēšana var palīdzēt samazināt kopējā un ZBL holesterīna, kā arī triglicerīdu līmeni. Vispirms gan aprunājies ar savu ārstu par to, kāds būtu veselīgs svars tieši tev, kā to sasniegt un uzturēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
