Astoņi brīdinājuma signāli, kas vēsta – laiks pārbaudīt savu veselību  (1)

Tā kā tu pati savu ķermeni pazīsti vislabāk, ja novēro jebko, kas tev šķiet neparasts, pat nepareizs, vislabāk doties novērojumus pārbaudīt pie kāda speciālista. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar pie noteiktiem apstākļiem normālām blakusparādībām, taču kuras noteikti vajadzētu pārbaudīt, atkārtojoties jau pārāk bieži.

Kuram gan pēc smagas un nogurdinošas darba nedēļas negribas brīvdienās izgulēt miega badu, ne tā? Taču gulēšana krietni vairāk un ilgāk nekā parasti vai grūtības pamosties no rīta var liecināt par depresiju, portālā ''Prevention'' skaidro Kecija Gaitere, medicīnas zinātņu doktore, Linkolnas Medicīnas un garīgās veselības centra perinatālo pakalpojumu vadītāja. Ja pēdējā laikā izjūti pārmērīgu vēlmi gulēt, kas nav raksturīga, vislabāk doties pie ārsta.

Ja novēro, ka īsā laika posmā tavs viduklis kļūst platāks, bet uzturs nav mainījies, Dr. Gaitere brīdina, ka vēdera tauki var būt viena no sirds slimību pazīmēm. Vidukļa līnijas paplašināšanos parasti izraisa šķidrumu uzkrāšanās, kas nozīmē – pastāv kāda veida aknu vai sirds problēma.

Gada aukstajos mēnešos patērējam vairāk karsto dzērienu, un, jo vairāk dzeram, jo ātrāk urīnpūslis ir pilns, tāpēc biežāk staigājam uz tualeti. Taču, ja tavi šķidruma patēriņa ieradumi nav mainījušies, bet tāpat nemitīgi apmeklē labierīcības, Dr. Gaitere paskaidro – bieža urinēšana vai sajūtu, ka jau atkal nepieciešams skriet uz tualeti, var liecināt par cukura diabētu. ''Šis simptoms parasti kombinējas ar pastāvīgu nogurumu un slāpēm,'' viņa papildina. Tiesa, bieža urinēšana var arī liecināt par citām ar veselību saistītām problēmām, piemēram, urīnpūšļa infekciju, urīnceļu infekciju vai hiperaktīvu urīnpūsli.

Kam gan nav gadījies sevi piepūlēt tik ļoti, ka šķietami plaušās trūkst gaisa un, lai to atgūtu, nākas smagi elsot? Jā, elpas trūkumus pie noteiktiem apstākļiem kaut kādā ziņā ir normāla parādība, bet tas var būt pat ļoti biedējošs, it īpaši tad, ja tu to negaidi un rodas sajūta – gaiss plaušām pienāk nepilnvērtīgi. Daudzos gadījumos pēkšņs, negaidīts elpas trūkums var liecināt par obstruktīvu plaušu slimību, bronhītu vai, iespējams, asins recekli. Taču, ja blakus tam parādās arī drudzis, klepus vai citi saaukstēšanās simptomi, šajā laikā vislabāk sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai noskaidrotu, vai tev nevajadzētu veikt Covid-19 testu.

Galvassāpju parādīšanās var liecināt par daudz ko, taču, ja sāpes ir ļoti spēcīgas, teju neizturamas, nemēģini vienkārši iedzert kādu pretsāpju līdzekli un pagulēt cerībā – viss pāries. Galvassāpes, īpaši, ja tās ir smagas vai hroniskas, var liecināt par nopietnām veselības problēmām. Dažos gadījumos risinājums būs vienkāršas izmaiņas uzturā vai vairāk miera, bet citkārt diagnoze var būt nopietnāka, piemēram, insults, smadzeņu audzējs vai aneirisma. Tiesa, atgādinām – diagnozi neuzstādi sev pati, bet gan dodies pie ārsta.

Neliela daudzuma matu zaudēšana dušā nav nekas, par ko tev būtu jāuztraucas. Bet, ja tu pamani – tavi mati kļuvuši krietni plānāki un tie arī izkrīt vairāk nekā ierasts, arī tā var būt zīme – notikusi kāda nobīde no normālas veselības. ''Matu izkrišana var liecināt par daudz ko. Nopietnākās problēmas ir endokrīni vai autoimūni traucējumi, piemēram, vairogdziedzera slimība vai sarkanā vilkēde,'' atklāj Dr. Gaitere. Tāpat matu izkrišanas var liecināt par vitamīnu deficītu. Jebkurā gadījumā, lai mazinātu savas bažas, piesaki vizīti pie ārsta.

Ja tu pamani, ka kāda no tavām dzimumzīmēm ir kļuvusi lielāka vai mainījusi krāsu, nekavējoties pārbaudi to, arī tad, ja šaubies, vai tavi novērojumi ir pareizi. Kāpēc tas jādara pēc iespējas drīzāk? ''Tas var liecināt par ļaundabīgu melanomu – agresīvu ādas vēža formu,'' paskaidro Dr. Gaitere. ''Diagnostika tiek veikta ar biopsiju vai ultraskaņu, bet ārstēšanai var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, kurai seko imūnterapija vai ķīmijterapija,'' viņa papildina. Tāpat, aplūkojot savas dzimumzīmes, pievērs uzmanību asimetrijām, diametram un dzimumzīmes attīstībai kopumā. Ja novēro jebkādas izmaiņas, steidz pie ārsta.

Pat tad, ja šaubies, ka sasistā ekstremitāte varētu būt lauzta, Fišers iesaka divu dienu laikā doties pie ārsta, kurš veiks nepieciešamās pārbaudes, tostarp, iespējams, nosūtīs uz rentgena izmeklējumiem. Un nepieņem uzreiz ļaunāko – ja kauls būs lauzts, būs nepieciešama operācija un jāliek ģipsis. Viss atkarīgs no lūzušā kaula un traumas veida, un pie mazākām traumām var iztikt arī ar kustību un izdarītā spiediena uz šo ķermeņa daļu ierobežošanu.