Par to, vai ierastais ritms ikdienā pārtiku uzņemt piecās ēdienreizēs – trīs galvenajās maltītēs un divās uzkodās – ir piemērotākais variants cilvēka organismam, eksperti joprojām diskutē. Pastāv viedoklis, ka mūsu senči ēdienu uzņēmuši vien pāris reizes dienā. Līdz ar to arī mūsdienās cilvēki, dažādu iemeslu vadīti, izvēlas dzīvesveidā iekļaut pārtraukto gavēšanu jeb intermittent fasting. Ko ķermenim sniedz šādi atelpas brīži? Un vai gavēnis tiešām piemērots ikvienam? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz uztura speciāliste Dārta Tene un Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Saskaņā ar kristīgajām tradīcijām laiks pirms Lieldienām ir gavēņa mēnesis, tomēr ir cilvēki, kuri piekopj pārtraukto badošanos jeb intermittent fasting visu gadu. Tā ir mērķtiecīga ēdienreižu izlaišana, ievērojot noteiktu režīmu. Badošanās veidi ir dažādi, taču populārākās pārtrauktās gavēšanas metodes ir divas:
- Dalīta diennakts pārtrauktā badošanās. Šīs metodes ietvaros diennakts laiks tiek dalīts divās daļās: 16 stundu gavēšana un astoņas stundas, kuru laikā tiek ieturētas plānotās maltītes (piemēram, pārtiku uzņem tikai laika posmā no plkst. 12.00 līdz plkst. 20.00). Cilvēki, kas ikdienā raduši iztikt bez brokastīm, lielākā vai mazākā mērā jau netīši ievēro pārtraukto gavēšanu.
- Dalīta nedēļas pārtrauktā badošanās. Metode paredz, ka nedēļas dienas tiek dalītas divās daļās: piecas dienas cilvēks saglabā ierasto ēšanas režīmu un divas dienas ievēro badošanos, pārtiku uzņemot vien minimālā daudzumā (ap 500–700 kcal/dienā).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
