Stresa radīts saspringums kaklā un plecos: ieteikumi spriedzes mazināšanai

Šajā rakstā, iedvesmojoties no portāla ''Health Line'', apskatīsim vairākas vienkāršas metodes, kuras vari izmantot, lai mazinātu spriedzi, kas ''sēž'' uz kakla un pleciem, kā arī dažas stresa pārvaldīšanas stratēģijas, kas palīdz nomierināt prātu un ķermeni.

Stresa vai trauksmes brīdī muskuļi saraujas, dažkārt ar lielu spēku, kas ir automātiska vai reflektīva reakcija. To sauc par reakciju uz stresu vai ''cīņas vai bēgšanas'' reakciju. Tas ir veids, kā ķermenis sagatavojas, lai stātos pretī fiziskiem draudiem, pret kuriem tev nepieciešams cīnīties vai no kuriem nepieciešams aizbēgt. Līdztekus muskuļu sasprindzinājumam iespējams novērot arī citus fiziskus simptomus, kas var vēstīt par stresu vai trauksmi, piemēram:

Lai arī ķermeņa stresa reakcijas funkcijas uzdevums ir palīdzēt tikt galā ar fiziskiem draudiem, tavs ķermenis tāpat reaģē reizēs, kad šie draudi nav fiziski, bet gan emocionāli. Tavi muskuļi var saspringt, ja, piemēram, atrodies sastrēgumā, cīnies ar darba stresu vai skaties satraucošas ziņas. Amerikas Psiholoģijas asociācija lēš, ka muskuļi un citi orgāni var atslābināties tikai tad, kad uztvertie draudi ir novērsti.

Ja stress ir ilgstošs – stresa piesātinātajai situācijai nav redzams gals –, tavs ķermenis var palikt paaugstinātā gatavībā stāties ''draudiem'' pretī. Tā rezultātā muskuļi var palikt saspringti daudz ilgāk, nekā tas ir nepieciešams. Nepārtraukts muskuļu sasprindzinājums kaklā un plecos var izraisīt nopietnas problēmas, piemēram, muguras un plecu sāpes, ķermeņa sāpes, migrēnas un spiedošas galvassāpes.

Joga ir lieliska aktivitāte, kas palīdz atbrīvot ar stresu saistītu spriedzi kaklā un plecos. Kādā pētījumā secināts – deviņu nedēļu ilga joga pētījuma dalībniekiem (cilvēkiem ar sāpēm kaklā) palīdzēja mazināt sāpes un uzlaboja kakla funkcijas. Ir arī dažas citas stratēģijas, kuras vari izmantot, piemēram:

Mēs visi piedzīvojam stresu, un ir gandrīz neiespējami no tā izvairīties. Bet, tāpat kā tavam ķermenim ir automātiska reakcija uz stresu, tajā ir arī ''iebūvēta'' sistēma, kas tevi nomierina, kas pazīstama kā relaksācijas reakcija. Tā atjauno visas ķermeņa sistēmas normālā stāvoklī. Relaksācijas reakcija arī palīdz aizsargāt ķermeni no veselības problēmām, kas saistītas ar stresa reakciju. Lai palīdzētu ''iedarbināt'' relaksācijas reakciju, vari izmēģināt šādas stratēģijas:

Fiziskās aktivitātes. Pat tik vien kā 20 minūšu ilga kustēšanās ik dienu var palīdzēt samazināt vispārējo stresa līmeni un mazināt spriedzi muskuļos. Ja tavā ikdienā nav laika treniņam, pietiks arī ar pastaigu.

Elpošanas vingrinājumi. Dziļā diafragmas elpošana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā relaksēties. Kā šo vingrinājumu izpildīt? Ieelpo dziļi caur degunu, ļaujot vēderam piepūsties, un izelpo caur muti. Un šādu kontrolētu elpošanu iespējams piekopt jebkur – pastaigas laikā, sabiedriskajā transportā vai mašīnā uz un no darba, skatoties seriālus u. tml.

Joga. Tādas ķermeņa un prāta prakses kā joga var palīdzēt mazināt stresu un trauksmi un uzlabot vispārējo labsajūtu. Ja jogu vēl neesi iepazinusi, tīmeklī atradīsi daudz pamācību, kas būs piemērotas iesācējiem.

Meditācija. Pētījumi rāda, ka meditācijas praktizēšana var palīdzēt mazināt stresa izraisīto iekaisuma reakciju, kā arī mazināt trauksmi. Un meditācija var būt jebkas, piemēram, jau pieminētie elpošanas vingrinājumi, kuriem velti vismaz piecas minūtes un pakāpeniski tiem veltīto laiku palielini.

Paturi prātā, ka, tāpat kā ar jebkuru jaunu prasmi, galvenā ir regularitāte. Minētie paņēmieni var neiedarboties uzreiz, kas ir normāli. Bet tos regulāri atkārtojot un pilnveidojot, iespējams, novērosi, ka ar laiku tie palīdz.