Aizmāršība – 21. gadsimta norma?

"Zināmā mērā aizmāršība mūsdienu sabiedrībā ir uzskatāma par normālu parādību. Pieaugot atbildībai un paaugstinoties stresa līmenim, mēdzam dažas lietas atstāt novārtā, aizmirst," portālam "Live Strong" atzīst ģimenes ārsts un smadzeņu veselības eksperts Skots Nords. Turpinājumā aplūkosim vairākus izplatītus aizmāršības iemeslus un meklēsim tiem risinājumu.

Kad ātri jāfokusējas no vienas lietas uz nākamo, nepieciešams augsts koncentrēšanās līmenis. Nespēja koncentrēties, kad tas nepieciešams, savā ziņā iedarbina ķēdes reakciju: vajag koncentrēties, bet nesanāk; tas izsauc aizkaitinājumu un rada stresu; esot stresā, mēs nepietiekami skaidri domājam un izdarām vēl vairāk kļūdu, kas, savukārt, stresu tikai pastiprina. "Lai kaut ko patiesi iemācītos vai atcerētos, jums tam ir jāpievērš nedalīta uzmanība," skaidro Nords. "Hroniski paaugstināts kortizola līmenis piespiež smadzenes darboties izdzīvošanas režīmā, kas praktiski nav savienojams ar spēju saglabāt jaunas atmiņas." Padoms? Atrodi vienu stresu mazinošu aktivitāti, kas tev patīk, un dari to katru dienu bez izņēmuma.

Ne mazāk būtisks aspekts var būt miega trūkums. Kvalitatīvs miegs tavā labā dara daudz vairāk nekā tikai palīdz justies možai un enerģijas pilnai nākamajā dienā. Neizgulēšanās var negatīvi iespaidot īstermiņa atmiņu uztveršanu un to pārveidošanos ilgtermiņa atmiņās. Lai šo apgalvojumu pamatotu, Nords atsaucas uz 2014. gadā veiktu pētījumu, kur tika aptaujātas sievietes pusmūža vecumā. Tām, kuras gulēja piecas stundas un mazāk, vai arī ilgāk par deviņām stundām, kognitīvie rādītāji bija sliktāki, salīdzinot ar sievietēm, kuru miegs ilga septiņas stundas.

Jebkura veida anēmija, piemēram, deficīta anēmija, kad tiek konstatēts eritrocītu vai hemoglobīna ražošanai nepieciešamo vielu – dzelzs un B12 vitamīna, olbaltumvielu u. c. trūkums, var atstāt negatīvu iespaidu uz atmiņu un izpausties kā aizmāršība, uzsver Nords. Speciālists piebilst, ka ir atrasti pierādījumi, ka pieaugušie vidējā vecumā un vecāki, kuru organismā ir pietiekams B12 vitamīna līmenis, labāk veic atmiņu un citus kognitīvos testus. Cits pētījums, kā norāda Nords, atklājis identisku ainu attiecībā uz dzelzs deficītu jaunu sieviešu vidū. Raugi, viņu kognitīvais sniegums bija sliktāks salīdzinājumā ar otru grupu, kur ar šīs minerālvielas daudzumu problēmu nebija.

Ieteikums – labāk nerīkoties uz savu galvu, bet padomu meklēt pie ģimenes ārsta, kurš, visticamāk, palūgs nodot asinsanalīzes, lai iegūtu precīzus datus par vitamīnu un minerālvielu līmeni organismā. Kad skaidrs, kas tieši un cik daudz organismā trūkst, var plānot turpmāko taktiku – kopā ar speciālistu meklēt šo vielu avotus pārtikas produktos vai arī preparāta veidā lietot atsevišķi.

B12 vitamīna avoti uzturā: visi dzīvnieku izcelsmes produkti – olas, piens, gaļa.

Dzelzs avoti uzturā: gaļa (sevišķi sarkanā), cūku un liellopu aknas, zivis, bietes, zirņi, graudu maize, ķirši, melones, vīnogas, rozīnes.