Ak, kauli, ak, locītavas! Mīti par veselīgu dzīvesveidu vecumā  (2)

Lai palīdzētu būt aktīvam katru dienu, neskatoties uz savu vecumu, turpinājumā pašķetināsim vairākus populārus pieņēmumus, kas saistās ar veselīgu dzīvesveidu vecumā. Kas ir ačgārns mīts, bet kas – patiesība?

Lūk, šis nu ir absolūts mīts! Portāla "Psychology Today" blogā fizioterapeite Beta Templina skaidro, ka vecums neietekmē spēju būt aktīvam – tas ir ne tikai droši, bet arī sniedz labumu. Pasaules Veselības organizācija rekomendē pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 64 gadiem ar vidējas intensitātes aerobajām aktivitātēm nodarboties 150–300 minūtes nedēļā. Tas pats attiecināms uz gados vecākiem cilvēkiem, uzsverot, ka nedēļas aktivitātes ieteicams ietvert arī balansa un vidējas-augstas intensitātes spēka treniņus, lai uzlabotu funkcionālās spējas un novērstu kritienu iespējamību. Slimību kontroles un profilakses centrs iesaka senioriem pēc 64 gadu vecuma dažāda veida vingrinājumus muskuļu spēkam iekļaut 2 reizes nedēļā, bet vingrinājumus līdzsvaram – trīs reizes nedēļā.

Ir cilvēki, kuriem šķiet – sasniedzot konkrētu vecumu, nav jēgas vairs nodarboties ar sportu un būt aktīvam, jo tam vienkārši vairs nebūs nekāda rezultāta. Šī pētījuma ietvaros pētnieki 142 cilvēkus vecumā no 60 līdz 80 gadiem "iemeta" režīmā, kura sastāvdaļa bija arī spēka treniņi. Tā rezultātā tika secināts, ka dalībniekiem uzlabojās muskuļu spēka dinamika, muskuļi izmērs un funkcionālā kapacitāte.

Nenoliedzami, pirms jebkura jauna ieraduma uzsākšanas, kas ir aktīvāka par pastaigām, nepieciešams konsultēties ar savu ārstu vai jomas speciālistu. Lai gan ir skaidrs, ka kustība nāk par labu jebkurā vecumā, tikai viņi spēs noteikt, kuras aktivitātes konkrētajā veselības stāvoklī ir pieļaujamas, bet kuras var kaitēt.

Doties pastaigā ir viena no vienkāršākajām un labākajām aktivitātēm uz pasaules, taču, vai ar to pietiek? Templinas atbilde ir noraidoša. Taisnība, ka pastaigas trenē izturību, taču tās īpaši "nestrādā" uz vēl četrām svarīgām ķermeņa grupām: spēku, balansu, stāju un fleksibilitāti. Lai dzīvotu aktīvi un saglabātu patstāvību, fitnesa rutīnā nepieciešams ietvert visu šo grupu trenēšanu.

Tieši šī iemesla dēļ Templina iesaka piedalīties vai izmēģināt visdažādāko veidu aktivitātēs, līdz atrodi savējo. Tāpat svarīgi pārliecināties, ka šīs aktivitātes dos kādu pozitīvu ieguvumu kādā no augstāk minēto grupu attīstībā. Reizēm cilvēki sevi gana nepiespiež, tādējādi arī neļaujot sasniegt maksimāli labāko rezultātu, uzskata fizioterapeite. Secinājums – pastaigas ir laba lieta, bet noteikti vajag "piekabināt" klāt vēl kādu aktivitāti.

Nē, patiesībā kustība tavu veselības stāvokli tikai uzlabos! Artrīts jeb locītavu iekaisums vecumā nav retums, taču viena no rekomendācijām ir tieši fizisko aktivitāšu iekļaušana savā ikdienā. Lai gan varētu šķist tikai loģiski, ka pastiprinātas aktivitātes var vēl vairāk nodarīt pāri locītavām, taču, kā norāda Templina, tieši šis ir viens no ieteicamākajiem veidiem, kā situāciju uzlabot, izvairoties no operācijām un pretsāpju medikamentiem.

Kā skaidro SPKC, "fiziskās aktivitātes ir labs profilakses līdzeklis, lai novērstu daudzas slimības, kas izraisa dzīves kvalitātes pasliktināšanos, tostarp artrītu un osteoporozi, taču tāpat tās spēj arī ievērojami mazināt jau esošu hronisku slimību attīstības un progresēšanas risku."

Ļoti iespējams, šis ir mazāk mīts un vairāk atruna, taču nereti var dzirdēt jau gados vecākus ļaudis sakām – "viņu vecumā" vairs nav jēgas mest nost kaitīgo ieradumu, jo tāpat lielākā daļa dzīves jau aiz muguras un tas vairs neko nemainīs. Par taisnību gan šo nevar saukt.

Kā raksta "Very Well Mind", taisnība, smēķēšanas radītie veselības riski ar laiku kļūst augstāki, taču atmešanai jebkurā vecumā būs savi ieguvumi. Tādas problēmas un diagnozes kā elpas trūkums, nogurumus, sirds un plaušu slimības, vēzis – smēķēšana tās tikai pastiprina, savukārt atmešana pa mazam solīti ar katru dienu situāciju var uzlabot.

Vai zināji, ka jau 20 minūtes pēc pēdējās cigaretes izsmēķēšanas sirdsdarbības ātrums samazinās un normalizējas? Asinsspiediens sāk samazināties, un var uzlaboties asins cirkulācija. Vairāk par smēķēšanas atmešanas ieguvumiem itin visos vecumos uzzini šeit.

Osteoporoze ir kaulu slimība, kas nemanāmi attīstās vairāku gadu laikā. Šo slimību visā pasaulē dēvē par "klusējošo epidēmiju", jo tā progresē bez redzamām izpausmēm un, visbiežāk, to atklāj tikai pēc pirmā lūzuma. Sabiedrībā valda uzskats, ka ar osteoporozi saskaras tikai sievietes, taču tā vis patiesībā nav, vēsta "Medical News Today". Osteoporoze nešķiro ne pēc dzimuma, nedz arī vecuma.

Kā liecina publicētā informācija, Starptautiskais Osteoporozes fonds lēš – viena no trim sievietēm pēc 50 saskaras ar šo kaulu slimību, savukārt ar osteoporozi dzīves laikā aci pret aci nonāk katrs piektais vīrietis.

Vēl viens līdzīgs mīts saistīts ar to, ka no ostoporozes vecumā nevar izvairīties. Atsaucoties uz augstāk minēto informāciju, var, jo divām trešdaļām sieviešu šī kaulu slimība ikdienas dzīvi nebojā. Lai minimizētu saslimšanas risku, ieteicams uzturā lietot ar kalciju bagātus produktus, uzņemt D vitamīnu, kā arī būt fiziski aktīviem.

Taisnība, ja ķermenis netiek kustināts un nodarbināts, tas patiesi ierūsē, taču labā ziņa – ne uz ilgu. Ja pirmajās reizēs nevajadzīgi nepārslogo sevi, kā arī ārsts devis akceptu konkrētās aktivitātes veikšanai, "salūšana pa frakcijām" ir neiespējama. Svarīgi ir uzsākt mēreni, bet pēc tam jau turēties uz regularitātes taciņas.

Templina uzsver, ka muskuļu spēku nepieciešams attīstīt, jo arī seniori ikdienā ir spiesti nest dažādu smagumu mantas, par piemēru ņemot kaut veikala iepirkumu saiņus. Lai pēc iespējas ilgāk būtu patstāvīgs un šo darbiņu varētu paveikt pats bez kaimiņu vai bērnu palīdzības, neatmet fiziskajām aktivitātēm ar roku, tostarp arī muskuļu spēka trenēšanai, jo, kā norāda fizioterapeite, spēku zudums pielīdzināms arī patstāvības zudumam.