Profesoram ir 71 gads un viņš joprojām ir fiziski aktīvs, enerģijas pilns, strādā un palīdz cilvēkiem tikt galā ar muguras sāpēm, konsultē veselības veicināšanas jautājumos. Un šajā rakstā viņš dalās nevis ar ilgmūžības teorijām, bet gan ar praksē pārbaudītām efektīvām receptēm vecumdienu pavirzīšanai tālākā nākotnē.
Pirms ienirt ilgmūžības tēmā, mēs piekrītam profesoram, ka nerunāsim par kvantitāti, bet par kvalitāti, nevis par to, kā dzīvot pēc iespējas ilgāk, bet gan par to, kā ilgāk saglabāt dzīves kvalitāti. Protams, neviens cilvēks vecumdienās nevēlas kļūt par apgrūtinājumu mīļajiem, nekādā gadījumā negrib zaudēt spēju patstāvīgi pārvietoties un ilgi baudīt dzīvi. Profesors ir optimistisks – tas nav tikai sapnis, par to jāsāk rūpēties no 30 līdz 35 gadu vecuma.