Vertebrologs Artis Gulbis stāsta, ka gulēšanai jāizvēlas cietāka virsma tāpēc, ka cilvēkiem naktī ir jāgrozās, un, lai grozītos, matracim jābūt pēc iespējas cietākam.
Grozoties tiek labāk apasiņoti mugurkaula audi un tas ir mehānisms, kas nodrošina arī labāku pašsajūtu no rīta.
"Ja pacients naktī gulēs vienā pozīcijā, viņa audi tiek nospiesti un viņam līdz ar to tiek traucēta apasiņošana. Normāls miegs būtu tad, ja cilvēks naktī sakustētos vai grozītos no 20 līdz pat 30 reizēm," skaidro Gulbis.
Eksperts stāsta, ka arī japāņi guļ uz ļoti cietām virsmām. Tādām, kuras praktiski pat nevar uzskatīt par matraci. Tas tāpēc, ka viņi šīs kustības uzskata par vajadzīgām.
"Protams, ka cilvēkam, guļot uz pilnīgi cietas grīdas vai uz dēļiem, arī var būt tā, ka viņam sāpēs, jo, galu galā, viņš nevarēs nogulēt. Viņš atspiedīsies ar kaulu kaut kur vairāk, un viņš jau pamodīsies naktī. Svarīgi, lai naktī nepamostos un vienlaicīgi labi varētu pagrozīties."
Taču gulēšana uz grīdas var veicināt ne tikai biežāku izkustēšanos miega laikā, bet arī sapūstas ķermeņa daļas. Tas tāpēc, ka ierasti mūsu dzīvojamā telpa un grīda nav hermētiski noslēgta.
"Caurvējš ir bīstama lieta, un pa grīdu lielākoties iet vēja plūsmas. Tātad arī tad, kad logā vai durvīs būs kaut vai neliela šķirbiņa. Tāpēc mēs [guļamvietu] cenšamies pēc iespējas pacelt no grīdas uz augšu, lai tas caurvējš netiek klāt," stāsta eksperts.
Piebilstot, ka parasti siltais gaiss paliek telpas augšā, bet aukstais – lejā; tāpēc jāuzmanās, ka, guļot uz grīdas, diezgan ātri var arī saaukstēties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
