Portālā "Psychology Journal" iespējamos psiholoģiskos iemeslus skaidro Jekaterina Teterņikova, klīniskā psiholoģe, kura specializējas darbā ar ēšanas traucējumiem.
Tātad – kādēļ cilvēkam gadiem neizdodas notievēt, kaut viņš to arī vēlas? Turklāt tam nav somatisku iemeslu un ārsti to ir apstiprinājuši. Kādēļ tā var notikt?
Pirmkārt, esmu pilnīgi pārliecināta, ka galvenais ienaidnieks tievēšanai ir, lai cik tas paradoksāli neliktos, – diētas. Tās ievērojot, kāds cits no ārpuses tev nosaka, ko, kad un cik ēst. Bet cilvēkiem nepatīk dzīvot pēc norādījumiem – tad sevi ir jāpiespiež, jālauž. Noteikumus vienmēr gribas pārkāpt, pierādīt, ka tu pats noteiksi, ko ēdīsi. Un, protams, gandrīz vienmēr stingra diēta, kurā nemaz neņem vērā cilvēka garšas gaumi un vajadzības, agri vai vēlu beidzas ar diētas pārkāpumu. Tā var zaudēt desmitiem kilogramu un... atkal "veiksmīgi" tos uzņemt.
Otrkārt, cilvēku var ietekmēt ģimenes un sociālie faktori. Nozīme ir gan ieradumiem, kurus iemācās ģimenē, kurā uzaug ("paēd par mammu un par tēti", "ak, kāda tu izdilusi – tevi neviens tādu nemīlēs"), gan kurā dzīvo pašreiz (pusspainis popkorna un riekstiņu, skatoties televizoru, ir nieks).
Bet ir vēl viens interesants un ne tik viegli ieraugāms iespējamais iemesls – sekundārais ieguvums.
Paskaidrošu. Tavs ķermenis nav tavs ienaidnieks. Bieži vien ķermenis savā veidā risina diezgan dziļas problēmas, ko cilvēks citādi pagaidām nav spējis pats risināt. Proti, ja liekais svars nekādi nemazinās, tātad tev kaut kādu iemeslu pēc tas ir vajadzīgs. Patiesībā – lai bez raizēm pazaudētu kādus liekos kilogramus, pietiek vienkārši atbilstošā daudzumā ēst vienkāršu, normālu, garšīgu ēdienu. Taču mēdz būt, ka cilvēks nezin kāpēc to nedara – pat īsti nesaprotot iemeslu.
Godīgi ielūkojoties sevī, var atrast negaidītas atbildes.
Veiksim nelielu eksperimentu!
Iedomājies, ka tu vairs neuztraucies par savu svaru. Tevi vispār vairs nesatrauc šis jautājums.
Nedaudz iejūties šajā stāvoklī, veic pāris dziļas ieelpas un izelpas. Sajūti sevi šajā veidolā – tevi vairs neuztrauc, ka tev ir kaut kāds daudzums lieko kilogramu.
Un tagad pajautā sev:
- Kas notiks, ja es pārstāšu uztraukties par savu svaru?
- Ko man nāksies darīt, ja es vairs neuztraukšos par savu svaru?
- Ko es zaudēšu, ja es pārstāšu domāt par to, ka man ir liekais svars?
Pieraksti atbildes. Pacenties notvert iemeslus, kurus ir grūtāk apzināties.
Pieredze rāda, ka iemesli var būt dažādi.
Kāds sajūt – ''oho! Cik lieliski! Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs! Nekas nespiež – ir tieši tā, kā esmu sapņojis/-usi! Nav diskomforta, paveras jaunas iespējas.'' Ja tu padomāji ko līdzīgu – visticamāk, tev būtu noderīgi aizmirst par diētām un sākt ēst intuitīvi. Tu vienkārši esi soļa attālumā no veselīga svara.
Bet kāds sapratīs: ''ak, vai! Tagad man nāksies rūpēties par sevi. Nopirkt jaunu skaistu kleitu/jaunas drēbes, ja reiz es neesmu resna/resns. Droši vien tagad es iešu uz randiņiem – es taču vairs neesmu resna cūka, bet skaista sieviete/pievilcīgs vīrietis.''
Šādas domas ir patīkamas, taču reizē trauksmainas – īpaši, ja agrāk šāda tipa cilvēks mazāk rūpējās par sevi, iespējams, viņam nav pat ieraduma to darīt. Un vēl – tagad vairs nevar uz lieko svaru "norakstīt" to, ka īsti neveidojas personiskā dzīve vai ka skapī visas drēbes ir bezformīgas un negribas tās mainīt pret jaunām.
Reizēm cilvēks, kuram nekādi neizdodas notievēt, pieķer sevi pie šādas domas: ''izrādās, es baidos kādam iepatikties, baidos uzsākt jaunas attiecības.'' Liekais svars ir bijis labs aizsegs šīm bailēm.
Bet citam ienāk prātā – ''man būs jāmaina viss ierastais dzīvesveids. Agrāk mana diena, mani hobiji un plāni tika pakļauti tam, ka es tagad esmu uz griķu vai citas diētas, no rītiem skrienu. Kā man tagad izlemt, ar ko nodarboties? Kā man kļūt par savas dzīves saimnieku – jo visu laiku nāksies pieņemt lēmumus pašam?''
Vēl kāds iedomājas – ''par ko tad es uztraukšos? Agrāk man bija tikai viena rūpe – liekais svars. Un es varēju norakstīt visas problēmas uz to. Bet tagad nāksies tikt skaidrībā, domāt par daudziem jautājumiem. Cik gan daudz jaunu satraukumu radīsies... Un, ak, vai, ja es tikšu vaļā no liekā svara, man nāksies to noturēt, rūpēties par to, jo ar lieko svaru it kā jau ir vienalga, bet slaidajiem nākas noturēt savu "statusu"...''
Bet varbūt izrādīsies, ka tu kautrējies būt slaids, jo tavā ģimenē visiem ir liekais svars. Piemēram, apalītis vīrs daudzus gadus nevar notievēt un sieva, izrādās, baidās kļūt slaida, jo vīrs varētu gribēt šķirties greizsirdības dēļ...
Var rasties visdažādākās, pirmajā brīdī pat šķietami dīvainas domas par to, kas notiks, ja tev nebūs jāuztraucas par svaru. Nevajag no tām baidīties – vienkārši šādā veidā var sākt saprast, kādēļ pūles notievēt nevainagojas panākumiem. Nevis tāpēc, ka tu par maz centies, ne tādēļ, ka ļauj sev kaut ko apēst, un pat ne tāpēc, ka maz nodarbojies ar sportu. Bet tādēļ, ka kādā dvēseles stūrī tā ir izdevīgi. Tā teikt – kilogrami ir galvā, nevis ķermenī. Bet ķermenis nav ienaidnieks – tas palīdz risināt kādu grūtu uzdevumu, kā nu prot.
Vai kaut ko tajā vajag mainīt? Tas jāizlemj pašam. Nevienam nav tiesības tev pateikt "notievē, tev to vajag" vai "netievē, tu tāpat esi ļoti simpātiska/-ks". Tas ir tavs ķermenis, tavs sabiedrotais, un tu vari ar viņu vienoties.
Tikai viens lūgums – lai jebkuros tavos centienos mērķis nav svars vai ķermeņa apjoms, bet tava laime un dzīves kvalitāte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
