Runājot par tautā saukto pulsu, patiesībā runa ir par sirdsdarbības frekvenci. Kardioloģe Anna Labuce skaidro – katra pulsa vilni izraisa sirds muskuļa saraušanās, un miera stāvoklī sirdsdarbības frekvences norma ir apmēram 60-70 reizes minūtē (taču ne vairāk par 80). "Ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē sirdsdarbības frekvenci – vecums, dzimums un citi. Piemēram, maziem bērniem, zīdaiņiem un jaundzimušajiem pulss ir krietni ātrāks nekā pieaugušajiem, un tā tas ir fizioloģiski. Grūtniecības laikā auglim sirdsdarbības frekvencei jābūt krietni ātrākai nekā pieaugušam cilvēkam, tāpēc tie lielumi, kas būtu normāli pieaugušajiem, augļa un zīdaiņa gadījumā tiek uzskatīti par izteikti lēniem," skaidro kardioloģe. Pie citiem faktoriem speciāliste min hormonālo stāvokli, medikamentu lietošanu, arī hemoglobīna līmeni (iespējamu mazasinību). "Pazemināta hemoglobīna gadījumā pulss būs ātrāks. Tas saistīts ar to, ka hemoglobīns ir sarkanajās asins šūnās esošā viela, kas pārnes skābekli, un, ja tas ir mazāk nekā vajadzīgs, asins plūsmai, lai apgādātu visus audus, jābūt ātrākai. Respektīvi, šajā gadījumā arī sirds strādās ātrāk."
Paātrināta pulsa iemesls var būt arī mūsdienu cilvēka bieds – stress. Kā skaidro kardioloģe Labuce, stress ietekmē veģetatīvo jeb autonomo nervu sistēmu, kuru nevar kontrolēt ar gribu. "Autonomajai jeb veģetatīvajai nervu sistēmai ir divas puses, no kurām simpātiskā ir vairāk aktīva stresa, bet parasimpātiskā – miera apstākļos. Šī aktivitāte stresa apstākļos paātrina sirdsdarbību, paceļ asinsspiedienu un var radīt ritma traucējumus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
