Sirds 'lec ārā pa muti' bez iemesla. Cik bīstams ir paātrināts pulss miera stāvoklī  (6)

Runājot par tautā saukto pulsu, patiesībā runa ir par sirdsdarbības frekvenci. Kardioloģe Anna Labuce skaidro – katra pulsa vilni izraisa sirds muskuļa saraušanās, un miera stāvoklī sirdsdarbības frekvences norma ir apmēram 60-70 reizes minūtē (taču ne vairāk par 80). "Ir ļoti daudz faktoru, kas ietekmē sirdsdarbības frekvenci – vecums, dzimums un citi. Piemēram, maziem bērniem, zīdaiņiem un jaundzimušajiem pulss ir krietni ātrāks nekā pieaugušajiem, un tā tas ir fizioloģiski. Grūtniecības laikā auglim sirdsdarbības frekvencei jābūt krietni ātrākai nekā pieaugušam cilvēkam, tāpēc tie lielumi, kas būtu normāli pieaugušajiem, augļa un zīdaiņa gadījumā tiek uzskatīti par izteikti lēniem," skaidro kardioloģe. Pie citiem faktoriem speciāliste min hormonālo stāvokli, medikamentu lietošanu, arī hemoglobīna līmeni (iespējamu mazasinību). "Pazemināta hemoglobīna gadījumā pulss būs ātrāks. Tas saistīts ar to, ka hemoglobīns ir sarkanajās asins šūnās esošā viela, kas pārnes skābekli, un, ja tas ir mazāk nekā vajadzīgs, asins plūsmai, lai apgādātu visus audus, jābūt ātrākai. Respektīvi, šajā gadījumā arī sirds strādās ātrāk."

Paātrināta pulsa iemesls var būt arī mūsdienu cilvēka bieds – stress. Kā skaidro kardioloģe Labuce, stress ietekmē veģetatīvo jeb autonomo nervu sistēmu, kuru nevar kontrolēt ar gribu. "Autonomajai jeb veģetatīvajai nervu sistēmai ir divas puses, no kurām simpātiskā ir vairāk aktīva stresa, bet parasimpātiskā – miera apstākļos. Šī aktivitāte stresa apstākļos paātrina sirdsdarbību, paceļ asinsspiedienu un var radīt ritma traucējumus."

Kas attiecas uz fizisku slodzi, šajā gadījumā paātrināta sirdsdarbība ir fizioloģiska iezīme. "Fiziskas slodzes gadījumā jābūt sirdsdarbības frekvences pieaugumam. Asins cirkulācijai ir jābūt ātrākai, jo nepieciešams apgādāt muskuļus ar papildu skābekli. Tā kā miera stāvoklī muskuļi netiek nodarbināti, tiem skābekli vajag mazāk, tiem nav tik aktīva vielmaiņa, savukārt fiziskas slodzes laikā, piemēram, skrienot, nepieciešams papildu skābeklis visiem skeleta muskuļiem [roku, kāju, muguras, vēderpreses un arī pašam sirds muskulim – red]," skaidro kardioloģe Labuce. "Ja pulss nepieaugs, cilvēks nespēs veikt slodzi. Viņš izjutīs nespēku un vājumu."

Taču paātrināts pulss var tikt konstatēts arī miera stāvoklī, piemēram, krēslā lasot grāmatu vai vienkārši guļot dīvānā. Arī šajā gadījumā potenciālie iemesli situācijai ir vairāki. "Pulss ir lielums, kuru ietekmē ļoti daudz mehānismu, tāpēc pastāv arī ļoti daudz situāciju, kas šādu pieaugumu varētu radīt," uzsver kardioloģe.

Kardioloģe Labuce stāsta, ka paaugstināta pulsa ierosinātājs miera stāvoklī var būt iepriekš minētā stresa līmenis. "Reizēm cilvēki paši nevar pateikt, ka bijusi viena, izolēta stresa situācija, taču nav izslēgts, ka jau izveidojies hronisks stresa fons. Kā piemēru var minēt problēmas ģimenē, problēmas darbā, kas nemitīgi uztur stresa fonu, kā rezultātā simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte var pieaugt," tā speciāliste.

Paātrināts pulss var liecināt arī par palielinātu vairogdziedzera aktivitāti, skaidro kardioloģe. "Vairogdziedzeris ir orgāns, kas ar saviem hormoniem ietekmē sirdsdarbību. Jo vairāk hormonu, jo lielāka varbūtība paātrināties pulsam un parādīties citiem ritma traucējumiem." Iemesls paātrinātam pulsam var būt arī mazasinība vai kāda cita sirds slimība (piemēram, mirdzaritmija), taču izdarīt slēdzienu vai izslēgt varbūtību varēs tikai ģimenes ārsts pēc konkrētu analīžu un pārbaužu veikšanas. "Arī medikamentu lietošana var paātrināt pulsu. Piemēram, medikamenti, kurus lieto vienkāršos saaukstēšanās gadījumos – atsevišķi pret klepus medikamenti, arī deguna pilieni var palielināt sirdsdarbības frekvenci."

Kardioloģe Labuce atklāj, ka sirdsdarbības sistēmas paātrināšanās reizēm mēdz būt arī simptoms menopauzei. "Hormonālās svārstības arī ietekmē sirds frekvenci. Šādā gadījumā ārsts var nosūtīt pie ginekologa, kurš var nozīmēt terapiju no savas puses," skaidro kardioloģe.

Vai ikviens, kuram ir paātrināts pulss, to jutīs? Nē, skaidro kardioloģe Labuce: "Visbiežākie simptomi, kas par to varētu liecināt, ir sirdsklauves, sajūta, ka sirds strādā jūtami ātri, pulsējoša sajūta kaklā, arī galvas reiboņi, ģībšanas sajūta." Pielikt punktu bažām par paātrinātu pulsu miera stāvoklī vai vismaz izvērtēt sirdsdarbības frekvenci iespējams, izmantojot modernās tehnoloģijas, kas daudziem jau ikdienā ir uz rokām, t.i., sporta pulksteņus vai viedpulksteņus, vai arī pētot rādītājus lietotnēs, kas atrodamas mobilajās ierīcēs. "Dažas aplikācijas palīdz arī zīmēt līknes un saprast, kāds pulss bijis vakars, kāds – šodien."

Šobrīd, Covid-19 pandēmijas laikā, milzīgu popularitāti iemantojuši pulsa oksomentri, kas mēra skābekļa saturāciju asinīs. Taču šī ierīce rāda ne tikai to – tā parasti mēra arī sirdsdarbības frekvenci no pulsa viļņa, kuru iespējams sajust uz pirksta, teic kardioloģe Labuce. Tāpat sirdsdarbības frekvenci nosaka arī liela daļa asinsspiediena mērītāju. Taču, ja tev šādu ierīču mājās nav, kardioloģe iesaka pavisam vienkāršu veidu, kā pulsu noteikti arī bez to iesaistes. "Ar trim pirkstiem jāuzspiež uz otras rokas apakšdelma, īkšķa pusē, apmēram vienu centimetru virs plaukstas locītavas. Vajag nedaudz pataustīt, lai atrastu vietu, kur sajust pulsa vilni. Ērts veids, kā noteikt pulsu, ir skatīties pulkstenī un skaitīt sitienus minūtes laikā, bet vēl vienkāršāk – ja pulss ir ritmisks, var izskaitīt 15 sekundes un sareizināt ar četri vai 10 sekundes un sareizināt ar seši."

Soļu plāns, kas palīdzēs paātrinātajam pulsam, pat pavisam mierīgi sēžot uz gultas malas, nomierināties, atkarīgs no cēloņa. Ja paātrinātā sirdsdarbība jeb tahikardija ir simptoms, kas atklājis kādu pamata slimību, piemēram, vairogdziedzera saslimšanu vai mazasinību, mediķu virsvadībā tiek sākta tās ārstēšana. "Ir arī medikamenti, ar kuriem var mazināt sirdsdarbības frekvenci, taču tie visi ir recepšu medikamenti. Tieši tāpēc katrā konkrētajā gadījumā jāvēršas pie ārsta," teic kardioloģe.

Sakārtot sirdsdarbības frekvenci var palīdzēt sportiskas aktivitātes, kas trenē sirdi. Kardioloģe Labuce skaidro: "Cilvēkiem ar lieko svaru vienmēr būs augstāka sirdsdarbības frekvence. Viņiem ir lielāka ķermeņa masa, līdz ar to, vienkārši izsakoties, arī vairāk audu, kas jāapasiņo. Tieši tāpēc vienmēr palīdz svara samazināšana, mērenas fiziskas aktivitātes, jo arī tās trenē sirds muskuli. Jo spēcīgāks sirds muskulis, jo lēnāka būs sirdsdarbības frekvence. Profesionāliem sportistiem tā reizēm ir lēnāka, jo viņiem sirds muskulis ar vienu saraušanās reizi var veikt vairāk darba nekā netrenēta sirds. Tai savukārt ir jāsaraujas ātrāk, lai veiktu to pašu darbu, ko trenēta sirds var izdarīt lēnāk." Taču pulsa noregulēšanas nolūkos neiztikt arī bez veselīga uztura un kārtīga miega, jo, kā skaidro kardioloģe, tieši pēc negulētām vai slikti gulētām naktīm sirdsdarbība mēdz būt ātrāka.

Kā vēl vienu palīgu šajā ceļā speciāliste min tādu izmeklējumu kā Holtera monitorēšana, kas pēc būtības ir sirds ritma un frekvences monitorēšana 24, 48 vai 72 stundu garumā. Pacientam ambulatori tiek uzlikta neliela monitorēšanas iekārta, kas izmēros līdzinās peidžerim. Cilvēks visu šo laiku veic savus ikdienas darbus bez izmaiņām – iet uz darbu, veic mājas darbus, arī guļ, un pēc noteiktā stundu skaita ierīci atkal nodod medicīnas iestādē. Pēc tam iegūtie dati tiek lejupielādēti datorā, kur medicīnas speciālisti iegūst kardiogrammas ierakstu, kas veikts visu noteikto laiku. Ar datorprogrammu ieraksts tiek apstrādāts, tāpēc iespējams uzzināt, piemēram, kāds ir pacients sirds ritms, kāda ir vidējā frekvence dienā un naktī (naktī sirdsdarbība vienmēr ir lēnāka nekā dienā), vai 24 stundu laikā bijušas aritmijas, pārsitieni. Ja tādi bijuši, cik ilgi, gari, bieži, un tamlīdzīgi. Pēc tam ģimenes ārsts nepieciešamības gadījumā pacientu var nosūtīt pie speciālista – endokrinologa, kardiologa u.c.

"Sirdsdarbības frekvence noteikti ir lielums, kam jāpievērš uzmanība," teic kardioloģe Labuce. "Ja atkārtoti vairākkārt konstatēts paātrināts pulss, kuru nevar izskaidrot ar stresa situāciju vai tamlīdzīgi, labāk vērsties pie ģimenes ārsta, veikt analīzes un papildu izmeklējumus, uz kuriem ārsts nosūta pēc saviem ieskatiem. Pēc būtības paātrināta sirdsdarbība nav labs rādītājs. Ja arī vesels cilvēks ilgstoši dzīvo ar paātrinātu sirdsdarbības frekvenci, ilgtermiņā tas var radīt citas problēmas, piemēram, sirds mazspējas attīstību. Dzīvot ar sirdsdarbības frekvenci – 90 sitieni minūtē miera stāvoklī – nebūtu normāli. Tā ir nopietna lieta, uz kuru nevar pievērt acis."