Sāp locītavas un moka bezmiegs? Iespējams, pie vainas ir ziema  (2)

Sezonālie garastāvokļa traucējumi ir depresijas epizodes, kas saistītas ar gadalaika maiņu, skaidrojusi veselības centra "Vivendi" psihiatre Olga Sidorova. Slimības simptomi ir skumjš noskaņojums, aizkaitināmība, miegainība, apetītes un svara pieaugums, tieksme pārēsties, it īpaši ogļhidrātiem bagātus pārtikas produktus, piemēram, šokolādi, vēlme būt vienam, retāk iziet no mājām. Šie simptomi, kas parasti parādās rudenī, ziemas laikā pastiprinās, bet pavasarī, vasarā izzūd.

Kā norāda "Discover Magazine", dot absolūti konkrētu atbildi uz jautājumu, kāpēc rodas traucējumi, nav iespējams, taču vairāki pētījumi norāda uz saistību ar D vitamīna līmeni – jo tas ir mazāks, jo lielāka iespējamība gada tumšākajos mēnešos saskarties ar iepriekšminētajiem simptomiem.

Taču vēsie un drēgnie laikapstākļi var nodarīt mums pāri vēl vairākos veidos. Lūk, ko zinātnieki izpētījuši un noskaidrojuši!

Cenšoties saglabāt ķermeņa siltumu, augšējie elpceļi aukstā laikā sašaurinās, skaidro Šurtija Godhila Kalifornijas universitātes pārstāve ("assistant professor") infekciju slimību jautājumos. Lai nezaudētu siltumu, ķermenis sašaurina itin visus asinsvadus vietās, kas ir pakļautas "saskarei" ar auksto vidi. Viens no piemēriem ir plaušas.

Pēkšņs temperatūras kritums tiek saistīts arī ar zemu relatīvo mitrumu, kā rezultātā gaiss ir sausāks. Savukārt šāda gaisa elpošana var vēl vairāk sašaurināt augšējos elpceļus, izraisot klepošanu, sēkšanu un elpas trūkumu. Tāpat vērts piebilst, ka sašaurināšanās apgrūtina arī balto asins šūnu cirkulāciju, tādējādi ietekmējot arī spēju cīnīties pret patogēniem.

"Viens no iemesliem, kāpēc pastāv sezonālas vīrusu infekcijas, ir – jo zemāka temperatūra, jo spēcīgākas tās vidē jūtas," sacījusi Godhila. Speciāliste norāda, ka daži pētījumi vērš uzmanību arī uz Covid-19 vieglāku transmisiju tieši zemākās gaisa temperatūrās, taču ir pāragri pieņemt, ka tas attiecas uz visiem vīrusiem, ar kuriem inficējas caur gaisu. Iespējams, vīrusu izplatība zemās gaisa temperatūrās ir biežāk novērojama, jo cilvēki vienkārši vairāk laika pavada iekštelpās un kontaktējoties ar savas mājsaimniecības locekļiem.

Mainoties laikapstākļiem, sporta medicīnas speciālists Džeimss Sačijs no Dienvidkalifornijas "Hoag Orthopedic" institūta saskāries ar pacientiem, kuri sūdzas par sāpēm. Speciālists gan uzsver, ka šajā lauciņā vēl ir vieta plašām diskusijām un pētījumiem, tāpēc simtprocentīgi teikt, ka muskuļu un locītavu sāpes saistītas ar temperatūras izmaiņām, nevar.

"Liela daļa pētījumu bijuši salīdzinoši nepārliecinoši vai ar mazu pacientu izlases kopu," viņš sacījis. "Tāpat novērotas atšķirības datu ievākšanas metodēs un diskusijas par to informācijas gūšanas uzticamību." Tā kā lielākā daļa pētījumu ir savstarpēji saistīti un aukstais laiks ir grūti (lai neteiktu neiespējami) kontrolējams mainīgais, vienmēr pastāv rezultātu ietekmēšanas iespējamība.

Piemēram, laikapstākļu maiņa var ietekmēt subjekta aktivitāti. "Ja spīd saule, ļoti iespējams, gribēsi doties ārā un būsi aktīvs, tādējādi arī iekustinot locītavas. Tas savukārt palīdz mazināt stīvumu un diskomfortu," norādījis Sačijs. "Turpretī lietus laikā ir mazāka motivācija kustēties un lielāka vēlme palikt iekštelpās." Un tas šķiet loģiski – ja vairākas dienas pavadi guļus stāvoklī, skatoties seriālus, bet pēc tam dodies laukā un izskrien vairākus kilometrus, locītavas var noprotestēt ar stīvuma sajūtu.

Lai apstiprinātu un vispārinātu zemo gaisa temperatūru saistību ar slimībām, nepieciešama dziļāka izpēte, taču jau šobrīd ir vairāki pierādījumi, kas liecina – cilvēki ar artrīta un hronisku sāpju slimībām var pieredzēt to pastiprināšanos, mainoties laikapstākļiem. Turklāt 2017. gada pētījumā noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri regulāri sporto ārpus telpām, pastāv lielāks risks saskarties ar reimatoīdo artrītu, sportiskajām aktivitātēm nododoties tieši aukstā laikā.

Tam, kāpēc locītavas sāp, adekvāta skaidrojuma nav, taču spekulācijas, protams, pastāv, uzsver speciālists.

Cilvēki, tāpat kā ziedi, "plaukst" saules gaismā – vien dažas minūtes saulē, un smadzenes jau sākušas izdalīt serotonīnu – hormonu, kas iesaistīts emociju regulēšanā. Dienas gaišajam laikam kļūstot īsākam, bet laikapstākļiem – drūmākiem, tiek doti signāli, kas ne tikai sašūpo, bet var pilnībā mainīt garastāvokli. Un, kur maz serotonīna, tur var piezagties trauksme, depresijas simptomi un enerģijas trūkums.

Tumšā laika ietekmē mainās arī melatonīna līmenis, sacījusi Naomi Toresa-Makija, "Mental Health Coalition" pētījumu vadītāja. Melatonīns ir hormons, kas ietekmē cilvēka bioloģisko diennakts ritmu – saules gaismā tā līmenis pazeminās, bet nakts stundās – atkal dabiski palielinās. Savukārt garo ziemas nakšu ietekmē ķermenis to saražo vēl lielākos apmēros, un tas ne tikai padara miegaināku dienas laikā, bet arī apgrūtina iemigšanu pēc galvas nolikšanas uz spilvena.

Drēgniem laikapstākļiem ir arī netieša ietekme uz mentālo veselību, un tas cieši saistīts ar ilgāku uzturēšanos četrās sienās. Kad ārā ir tik auksts, ko mēs mēdzam dēvēt arī par "pārāk aukstu laiku", tiek apgrūtināta spēja iesaistīties aktivitātēs, par kurām mentālā veselība būtu pateicīga, uzsver Toresa-Makija. Pie šīm aktivitātēm pieder fiziska izkustēšanās un socializēšanās.

Taču starp ziemu un drūmumu nevar likt vienādības zīmi. Pati speciāliste uzsver, ka ir šī gadalaika piekritēja, jo īpaši sniega laikā. Bezbēdīga draiskošanās sniegā var uzlabot arī pieaugušo labsajūtu, jo ļauj būt rotaļīgiem un atcerēties patīkamās bērnības atmiņas. "Kad atminies sniegotas dienas, ļoti iespējams, sāc prātot par atceltām stundām, karsto šokolādi, pikošanos, braukšanu ar ragaviņām, sniegavīru celšanu un citām bērnības pieredzēm," teic Toresa-Makija, piebilstot, ka tās var palīdzēt veidot sociālās saites. Jo šīs dienas parasti saistās ar aktivitātēm, kurās iesaistīta visa ģimene un draugi.