Mūsdienu sērga – diska trūce. Operēt vai nē?

Vairs nekustējās pēda. Operēta diska trūce

Agneses ikdienas darbs ir cieši saistīts ar smagi slimu pacientu kustībām. Un, lai gan pašai ergonomikas un labas biomehānikas principi nav sveši, viņa uzsver, citu cilvēku darbības paredzēt nevar – pacients var veikt kādu negaidītu kustību vai, pašam negribot, zaudēt līdzsvaru, un tajā brīdī asistents aizmirst rūpes par savu veselību. "Kad esi jauns, sprauns un veselīgs, nešķiet – tevi kādā brīdī skars tāda lieta kā diska trūce. Tieši tāpēc principus reizēm izdodas ievērot tikai daļēji."

Šo un līdzīgu notikumu dēļ pirms četriem gadiem viņa iedzīvojās diska trūcē. "Atceros, ka oktobrī sāka sāpēt mugura. Bet ne vienkārši sāpēt, "īdēt", bet tā, ka fiziski nebiju spējīga pieliekties. Nevarēju uzvilkt zeķes. Tāds kā bloks, un viss," atminas Agnese. Kādu brīdi viņa cietusies un centusies sadzīvot ar sāpēm, līdz tās nedaudz atkāpušās, taču jau pēc mēneša sāpes atgriezās ar jaunu sparu. "Sāpes muguras lejasdaļā bija tik stipras, ka tās izstarojās pa kājām, uz iegurni. Bija grūti gulēt, naktīs cēlos. Protams, arī apģērbties un pastrādāt bija grūti. Sākumā jau šķita nedaudz smieklīgi aiziet uz darbu un prasīt kolēģiem, lai palīdz uzvilkt bikses."

Tajā laikā Agnese strādāja vienā slimnīcas nodaļā ar neirologiem, kuri rekomendēja veikt datortomogrāfijas pārbaudi. Tā skaidri uzrādīja diska trūci ar ietekmi uz nervu saknīti.