Ja veiksim sabiedrības aptauju uz ielas, darbavietā vai citviet un pavaicāsim, kas ir kvalitatīva dzīve, saņemsim visdažādākās atbildes. Kādam kvalitatīva dzīve asociēsies ar atpūtu Dienvidjūru kūrortā, citam ar plašu māju vai lielu automašīnu, vēl citam ar karjeras augstāko virsotņu sasniegšanu. Reti kuram fiziski veselam cilvēkam kvalitatīva dzīve asociējas ar veselību – spēju pašam par sevi parūpēties, nekļūstot par nastu tuviniekiem, būt pietiekami aktīvam un dzīvespriecīgam.
Dzīves kvalitātei ir tieša saistība ar veselību un pieejamu medicīnu. Pateicoties fiziski vieglākam darbam, pensiju sistēmai un attīstītai medicīnai, cilvēka mūža ilgums nemitīgi palielinās. Mēs esam iemācījušies labāk ārstēt hroniskās slimības un risināt akūtas situācijas. Diemžēl ne vienmēr garu mūžu varam nosaukt par kvalitatīvu, īpaši vecumdienās. Ja cilvēks ir vesels un viņam nekas netraucē, tā ir viena lieta. Savukārt, ja cilvēkam ir vairākas slimības, traucē sāpes un bieži jāuzturas slimnīcā, tad dzīves kvalitātes jautājums paliek ļoti aktuāls. Cilvēks, nerūpējoties par veselību, var nonākt līdz invaliditātes pakāpei, nespējot parūpēties par sevi. Piemēram, diabēta dēļ cilvēks var zaudēt redzi, savukārt sirds aritmija var novest pie insulta ar visām no tā izrietošajām sekām. Mums, mediķiem, ir uzskats, ka pacientiem ir jādzīvo ne vien ilgi, bet arī kvalitatīvi, tāpēc ir ļoti liela nozīme dzīvesveidam, īpaši uzturam, kustībām un dzīvespriekam.