Sirds un asinsvadu slimības ir pirmajā vietā starp nāves iemesliem Latvijā. Vislabāk šīs grūtības laikus pamanīt un ārstēt, bet ieteicamāk – jau parūpēties par profilaksi, lai tās nerastos. Pievēršoties sirds un asinsvadu veselības jautājumiem, "Delfi.lv" uzdod lasītāju jautājumus Kuldīgas slimnīcas kardioloģei Anitai Sirenko.
Lasītāja jautājums: Kas ir sinusa aritmija un vai par to jāsatraucas? Saprotu, ka bērniem tā var būt, bet pieaugušajiem? Kas to var izraisīt un vai jāpievērš uzmanība un jāiet pie kardiologa?
Sinusa aritmija ir neregulārs sinusa ritms. Tā ir norma bērniem un jauniem, veseliem pieaugušajiem un ir saistīta ar elpošanu. Tā liecina par veselu sirdi. Ieelpojot sirdsdarbības frekvence pieaug, izelpojot – samazinās. Cilvēks parasti to nejūt. Retāk sinusa aritmija veselam cilvēkam var nebūt saistīta ar elpošanu, bet vecāka gada gājuma cilvēkiem, parasti pēc 50 gadu vecuma, šāda sinusa aritmija, kas nav saistīta ar elpošanu, pati par sevi nav bīstama, taču jāpievērš uzmanība sirds veselībai, sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, asinsspiedienam, holesterīnam, cukura līmenim asinīs un citiem rādītājiem. Šāda sinusa aritmija var norādīt uz sinusa mezgla elektriskās aktivitātes izmaiņām, kas laika gaitā var sākt izpausties un radīt sūdzības. Ja rodas šaubas, vienmēr iespējams vērsties gan pie ģimenes ārsta, gan pie kardiologa.
Lasītāja jautājums: Cik sevi atceros, man bijis paātrināts pulss – 75 līdz 90 sitieni minūtē. Asinsspiediens ir normāls vai nedaudz pazemināts. Ar ko tas var būt saistīts un vai kaut kas jādara, lai mainītos?
Ja pulss, mierīgi sēžot, bez satraukuma, ir 75 līdz 90 sitieni minūtē, ieteiktu apmeklēt ģimenes ārstu. Gribētos zināt, vai ir kādas citas sūdzības. Būtu jāveic elektrokardiogramma, iespējams, arī ehokardiogrāfija, noteikti jāpārbauda vairogdziedzera funkcija, jānosaka hemoglobīna līmenis asinīs. Jānoskaidro, vai ir kādi slikti ieradumi, vai cilvēks nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Mēdz būt gadījumi, kad jaunām, citādi veselām sievietēm, ir paātrināts pulss un objektīvu iemeslu tam tiešām nevar atrast. Iespējams to varētu saistīt ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivitātes izmaiņām.
Lasītāja jautājums: Man ik pa laikam ir epizodes, kad sirds it kā aiztur asinis, iepauzē, un tad "blurkš" – ar švunku sāk strādāt. Kā tikt pie kardiologa, ja ģimenes ārsts neuzskata, ka šī iemesla dēļ vajag pārbaudīties (vai tiešām tas nav pamatots iemesls?)? Šī iemesla dēļ pirms pāris gadiem ir veikta kardiogramma (viss bija kārtībā) un likts Holtera aparāts – bet toreiz šis "blurkš" bija tieši divas minūtes pēc tam, kad aparātu noņēma...
Pirmkārt, būtu jāzina cilvēka vecums, dzimums, hroniskās slimības, asins analīžu rādītāji, tajā skaitā vairogdziedzera hormoni, hemoglobīns u.c. rādītāji. Domāju, ka ģimenes ārsts zina konkrēto cilvēku, viņa anamnēzi un uztraukumam tiešām nav pamata. Turklāt šķiet, ka problēma nav akūta, ja pirms pāris gadiem jau veikts Holtera izmeklējums. Ja šīs izjūtas ir tiešām ļoti traucējošas, tad var apsvērt Holtera izmeklējumu 72 stundas ilgi vai pat ilgāk ar domu, ka izdosies piefiksēt minētās sajūtas izraisītāju.
Lasītāja jautājums: Kāds var būt iemesls sajūtai, ka brīžiem šķiet "nogurusi"? Tiešām stress? Kardiogramma normāla.
Atbildot uz šo jautājumu, atkal jāsaka, ka būtu jāzina cilvēka vecums, dzimums, hroniskās slimības, asins analīžu rādītāji un citi izmeklējumi. Nav īsti skaidrs, ko nozīmē "sirds brīžiem ir nogurusi" – vai tas būtu vispārējs vājums vai pārāk lēna sirdsdarbība, vai kādas citas konkrētas sūdzības, to vajadzētu izrunāt ar ārstu.
Lasītāja jautājums: Cik lielā mērā Latvijā bēdīgā situācija ar kardiovaskulāro slimību ziņā ir saistāma ar dzīves līmeni, kas daudziem neļauj pilnvērtīgi rūpēties par savu veselību profilaktiskā līmenī?
Lai profilaktiski rūpētos par savu veselību, jāsāk ar veselības mācību ne tikai skolās, bet arī ģimenēs. Bērniem jau no mazotnes jāredz labais piemērs mājās no sev tuvajiem, mīļajiem cilvēkiem. Ne vienmēr jāpērk dārgi produkti vai jātērē nauda sporta zāles apmeklējumiem. Neviena sporta zāle nevar būt labāka par fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā. Tie paši pilngraudu produkti, kas nav pārāk dārgi, ir daudz labāki par slēptos taukus saturošajām kūpinātajām, žāvētajām desām. Pie tam daudziem šķiet, ka bez gaļas paēst nevar. Bet gaļa tiešām nav jāēd katru dienu. Manuprāt, svarīgākā ir izglītība. Un vēl kas – ja runājam par kardiovaskulāro profilaksi, tad pie ģimenes ārsta noteikti jāaiziet reizi gadā, pat ja nav sūdzību par veselību. Un cik daudzi zina savu holesterīna līmeni? Tam nav vajadzīgi lieli finanšu līdzekļi, bet gan jāsaņemas un jāiet pie sava ģimenes ārsta. Piekrītu, ka medikamenti Latvijā nav tie lētākie, taču profilaktiskos pasākumus katrs savas veselības labā var realizēt jau tagad.
Keto diēta ir zema ogļhidrātu daudzuma diēta, kur galvenokārt tiek lietoti tauki, piemēram, trekna gaļa un zivis, dažādas eļļas, olas, trekni piena produkti u.c.. Tauki keto diētā sastāda 75%, olbaltumvielas 15%, bet ogļhidrāti tikai 5%. Sākotnēji keto diētu izmantoja epilepsijas pacientiem. Nu jau kādu laiku šī diēta tiek izmantota arī liekā svara zaudēšanai. Ja runājam tieši par sirds veselību, tad jāteic, ka sirds muskulis spēj baroties un dabūt enerģiju no ketonvielām. Tomēr ievērojot šādu diētu, asinīs palielinās gan augsta blīvuma holesterīns, gan zema blīvuma holesterīns, ko esam pieraduši saukt par slikto, jo tas ir tas holesterīns, kas paaugstina kardiovaskulāro slimību risku. Noteikti neieteiktu šādu diētu pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām vai augstu kardiovaskulāro risku. Šīs diētas ilgtermiņa ietekme joprojām nav zināma. Un vajadzētu atcerēties zelta mērenības likumu, jo ēdienam jābūt pilnvērtīgam, sabalansētam, mērenā daudzumā. Ja ir vēlme atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, tad priekšroku dotu mazākām porcijām, vairāk fiziskām aktivitātēm un labam miegam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
