Maska uz acīm un gulēt. Ko iegūsim?

Pētījuma gaitā veikti divi eksperimenti (jāatzīmē, ka pētījuma izlasi bijusi salīdzinoši neliela – 122 dalībnieki, tāpēc iegūtie rezultāti nav vispārināmi). Tā autori, institūciju pārstāvji no Lielbritānijas, Itālijas un ASV, uzsver, ka dati ir vēl viens pierādījums savstarpējai sakarībai starp gaismu un miegu. Un patiesībā vēl vairāk – kontrolējot gaismas aspektu, varam uzlabot miegu.

"Gaisma var ietekmēt miega struktūru un laiku," publicitātes materiālā norādījuši pētnieki. "Mēs lūkojām noskaidrot, kā acu maskas valkāšana nakts periodā ietekmē atmiņu un mundrumu. Izmaiņas varētu sniegt artavu ikdienas darbu veikšanā, piemēram, mācoties vai braucot ar automašīnu."

Pirmajā eksperimentā piedalījās 89 dalībnieki vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kuriem lūgts nedēļas garumā pirms došanās pie miera uz acīm uzlikt klasisko miega masku (pirms tam viņi šo paradumu nebija piekopuši). Otrs variants – vēl pēc nedēļas izmēģināt tādu masku, kas ir tikai šķietama – tāda, kurai tieši acu vietā ir caurumi. Testos, kas veikti katras nedēļas pēdējās divās dienās, dalībnieki uzrādīja labākus rezultātus vārdu asociācijas uzdevumā. Tas palīdz noskaidrot, kā mainījusies cilvēka spēja atcerēties notikumus un pieredzes. Tāpat dalībnieki uzrādījuši labākus rezultātus testos, kas mēra reakcijas ātrumu.

Otrajā eksperimentā piedalījās 33 brīvprātīgi, arī vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kuru inventāra kopums bija nedaudz plašāks, proti, acu maska, kā arī ierīces, kas mēra gaismas intensitāti mošanās laikā un smadzeņu darbību miega laikā. Lai pierastu jaunajiem apstākļiem, dalībnieki pārmaiņus gulējuši ar abām maskām uz acīm – vienu nakti ar "pilnajām", otru – iepriekš minētajām "tukšajām" acu maskām. Pēc tam sekoja divi naktsmieri identiskos apstākļos, klāt pievienojoties arī testēšanai.

Arī otrā eksperimenta rezultāti lika secināt, ka naktsmiers ar acu masku bijis mentālajai veselībai labvēlīgāks, proti, vārdu pāru asociācijas uzdevumi parādīja, ka šis šķietamais sīkums palīdzējis veiksmīgāk apgūt jaunu informāciju, kā arī veidot jaunas atmiņas. Vērts piebilst, ka ievāktie dati par smadzeņu darbību miega laikā uzrādīja sakarību starp acu masku valkāšanu un ilgāku lēno viļņu miega fāzi, kam ir liela nozīme atmiņas uzlabošanā.

Augstāk minētie atklājumi pētniekiem ļāvuši pieņemt, ka acu maska – tas ir efektīvs, ekonomisks un neinvazīvs veids, kas varētu labvēlīgi ietekmēt kognitīvo funkciju veikšanu, kā arī atstāt pēcāk izmērāmu ietekmi uz ikdienas gaitām. Jāizceļ, ka, pamatojoties uz abu eksperimentu dalībnieku aptaujām, acu maksu izmantošana neietekmēja miega laiku vai ilgumu, līdz ar to tie nevarētu tikt uzskatīti par ietekmes faktoriem testu rezultātu nolasīšanā.

Mūsdienās viens pētījums pakaļ nākamajam turpina skaidrot, cik patiesi liela nozīme mūsu dzīvēs ir tieši miegam. Šī konkrētā izpēte, kas publicēta izdevumā "Sleep", norāda uz to, ka acu maskas lietošana no jau tā tik svarīgās ikdienas komponentes var palīdzēt "izspiest" maksimumu. Ņemot vērā, cik liela nozīme ikdienas pienākumu pildīšanā ir mundrumam un augstām atmiņas spējām, iespējams, arī tu vari apsvērt to izmēģināšanu.

Ar kādiem paņēmieniem gulēt saldāk un mierīgāk? Par to vairāk "Cālis.lv" arhīva rakstos!

Mums katram ir sava mīļākā poza, kurā likties uz auss – viens pieradis iemigt uz muguras, cits iemīļojis gulēšanu uz vēdera, kamēr vēl kāda nakts paradumos dominē tā sauktā "embrija" poza. Skaidrs, ka šis aspekts ir gaumes jautājums, taču – kura poza dēvējama par vispiemērotākā naktsmieram? Kā norāda "Live Science", izvēlētā poza ir ne tikai viens no pamata balstiem miega kvalitātes nodrošināšanā, kas palīdz ķermenim atpūsties un atjaunoties pēc garas dienas, bet arī panākuma puzles gabaliņš ceļā uz dzīvi bez muguras sāpēm.

Lasīt vairāk

Smaguma jeb antistresa sega, kas darbojas kā brīnumlīdzeklis pret daudzām 21. gadsimta kaitēm – mazina trauksmi, uzlabo miegu un atbrīvo no stresa. Esi par tādu dzirdējis? Ne viens vien ražotājs un tirgotājs piedāvā iegādāties šādu segu – smagāka nekā parasti un ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti vairākos aspektos. Cik daudz patiesības ir šajos solījumos?

Lasīt vairāk

Grūtās darba dienās daudzi cilvēki to vien gaida, kā varēs nolikt galvu uz spilvena un kārtīgi atpūsties. Labs miegs ir tikpat svarīgs kā veselīga ēšana un sportiskās aktivitātes, tāpēc "Healthline" iepazīstina ir ieteikumiem, kas palīdzēs naktīs gulēt mierīgāk.

Lasīt vairāk

Domājot par dziļu un atjaunojošu miegu, tu jau, visticamāk, zini ierasto kārtību – nekāda kofeīna jau pēc pulksten 15, nē smagām maltītēm un atsacīšanās no elektroierīcēm vismaz stundu pirms gulētiešanas. Bet, lai ko tu arī darītu, tāpat jau kārtējo nakti, nespējot aizmigt, iztēlē skaiti aitas.

Lasīt vairāk

Daļai sabiedrības pastāv uzskats, ka veselīgākais veids, kā gulēt, ir uz cietas virsmas, proti, uz grīdas. Mugurkaula ķirurgs un vertebrologs Artis Gulbis Latvijas Televīzijas raidījumam “Revidents” atklāj, kāpēc ar gulēšanu uz grīdas gan jābūt ļoti uzmanīgiem.

Lasīt vairāk

Lai cilvēkam būtu labs un veselīgs miegs, ir svarīgi, lai, aizejot gulēt būtu labs noskaņojums, sakārtots enerģijas līmenis, kā arī normāls veselības stāvoklis. Miegu ietekmē arī tas, ko tu esi darījis dienas laikā – cik liela bijusi fiziskā aktivitāte, ko tu ēdi un dzēri, kā arī tas, kā tu jūties garīgi.

Lasīt vairāk

Vieni sevi sauc par izteiktiem rīta cilvēkiem, citi – nakts putniem, taču jaunākie zinātnieku secinājumi par gulētiešanas laiku varētu gan vieniem, gan otriem likt pārdomāt savu dienas režīmu. Kura tad ir tā "zelta stunda", kad vajadzētu mēģināt iemigt? Lai sargātu savu sirdi, vislabākais laiks būtu no pulksten 22 līdz 23, secināts izpētē.

Lasīt vairāk

Vai kādreiz ir bijusi nepārvarama vēlme kustināt kājas, ko pavada tirpšana, plēšana, spiešana, karstuma vai aukstuma sajūta? Šīs sajūtas var liecināt par salīdzinoši mazzināmu problēmu – nemierīgo kāju sindromu, kas var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti un kopējo labsajūtu. Vairāk par nemierīgo kāju sindromu stāsta Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.

Lasīt vairāk

Gulēšana blakus mīļotajam cilvēkam brīnišķīga un mierīga izskatās tikai romantiskās filmās. Realitātē gultas dalīšana var būt cēlonis miega trūkumam, turklāt tas ne vienmēr notiek tāpēc, ka esat pārāk aizrāvušies viens ar otru, lai gulētu. Grozīšanās un knosīšanās, segas noraušana, krākšana un svīšana – kā gan tas var nekaitēt miegam?

Lasīt vairāk

Cik stundas īsti ir jāguļ? Vai tiešām "glāzīte" pirms galvas likšanas uz spilvena palīdz iemigt ātrāk? Jo augstāka gaisa temperatūra istabā, jo labāks miegs? Šie ir tikai daži no jautājumiem, kas "aizņem ētera laiku" kā bezmērķīgās pārdomu reizēs, tā arī jau nedaudz sakāpinātākās diskusijās, kurās katram ir dedzīga vēlme aizstāvēt savu taisnību. Ačgārni pieņēmumi ir, bija un būs, taču problemātiski tie pārtop brīdi, kad pamatīgi sāk bojāt naktsmiera kvalitāti. Ar septiņiem populārākajiem mītiem par miegu iepazīstina portāls "Live Science".

Lasīt vairāk

Pētījums, ko veica ASV Medicīnas institūtā, atklāja, ka 50 – 70 miljoni ASV pieaugušo cieš no miega vai nomoda ritma traucējumiem.

Lasīt vairāk

Vēsos ziemas vakaros, dodoties gulēt, reizēm vilinoša šķiet doma par siltu mīkstu zeķu uzvilkšanu. Izrādās šāda doma nebūt nav peļama, jo zeķes var uzlabot naktsmiera kvalitāti un palīdzēt ātrāk iemigt. Lūk, ko par zeķēm un miegu saka "Medical News Today" eksperti.

Lasīt vairāk

Gandrīz trešdaļu savas dzīves mēs pavadām guļot, tādēļ miega kvalitātei ir būtiska loma labsajūtas un veselības nodrošināšanā. Tomēr, saskaņā ar globāliem pētījumiem, miega traucējumi ir izplatīta problēma, kas apdraud veselību un dzīves kvalitāti līdz pat 45 procentiem pasaules iedzīvotāju. Visvairāk no bezmiega cieš nervu sistēma, kuras vājums izpaužas kā nogurums, atmiņas pasliktināšanās, koncentrēšanās spēju zudums, kavētas kopējās reakcijas, apgrūtināta jaunu faktu iegaumēšana un darba spēju pazemināšanās. Kā līdz tam nenonākt?

Lasīt vairāk