Alerģija un psihe: biežāka raudāšana, letarģija un depresija

[Uzziņai] Alerģija ir organisma imūnās sistēmas pastiprināta reakcija uz apkārtējā vidē esošām vielām, kas darbojas kā kairinātāji (putekļi, ziedputekšņi, dzīvnieku olbaltumi, pārtika, medikamenti utt).

"Saistību starp sezonālajām alerģijām un dažādiem garastāvokļa traucējumiem nepietiekami novērtē ne tikai paši ar alerģiju sirgstošie, bet arī mediķi. Tomēr saistība ir, turklāt būtiska. Alerģijas simptomi ietekmē pašsajūtu, miegu, enerģijas līmeni, uztvertspēju un produktivitāti, kas savukārt var ietekmēt mūsu psihisko labsajūtu," stāsta Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra vadītāja, psihiatre Sandra Pūce.

Pētījumi liecina, ka depresijas risks aptuveni divas reizes lielāks ir tiem cilvēkiem, kuri cieš no hroniskām alerģijām. Ja parasti ar alerģiju saistītas garastāvokļa izmaiņas izpaužas kā viegli depresijas simptomi, piemēram, skumjas, letarģijas un noguruma sajūta, tad alerģijas var pasliktināt simptomus ar klīnisku depresiju sirgstošam cilvēkiem. Hroniska šķaudīšana var izraisīt hiperaktivitāti un psihotiskas epizodes, radot apjukumu, zemu pašcieņu un savu vajadzību noliegšanu. Ir cilvēki, kuri apgalvo, ka alerģijas sezonā viņi biežāk raud.

"Nevar teikt, ka visiem cilvēkiem ar alerģijām ir nosliece uz depresiju vai lielāks risks tikt pie psihiskiem traucējumiem, bet ilgstoša nepatīkamu alerģisku reakciju piedzīvošana var būt depresijas attīstības riska faktors – ne vienmēr stāvokļa emocionālā puse, bet vairāk fizioloģiskie simptomi, " uzsver dr. Pūce.

Šeit stāsts ir pat nopietnāks, nekā mēs varam iedomāties. Piemēram, ja kādam ir alerģija pret koku ziedputekšņiem un tie elpojot nokļūst degunā un pielīp pie šūnu membrānas, tas liek imūnsistēmai "izmest" organismā vielu kokteili, kas var izraisīt iekaisumu ķermenī. Starp šīm vielām ir proteīni, ko sauc par citokīniem, ko organisms ražo, lai cīnītos pret noteiktām infekcijām (iespējams, atcerēsieties šo vārdu no ziņām par Covid-19 potēm, kad parādījās pirmā informācija (par laimi, tas neapstiprinājās), ka vakcinēšanās varētu izraisīt pārmērīgu un bīstami smagu imūno atbildi uz vīrusiem jeb citokīnu vētru). Tad nu šie citokīni aktivizē smadzeņu rajonus, kas regulē depresiju un trauksmi.

Piemēram, alerģiskais rinīts (AR) ir bieži sastopama hroniska augšējo elpceļu iekaisuma slimība, kas ir saistīta ar imūnglobulīna E (IgE) izraisītu imūn-iekaisuma reakciju ar lēkmjveida šķaudīšanu, iesnām. Tas skar 10–40 procentus pasaules iedzīvotāju, un tā izplatība visā pasaulē turpina pieaugt. Lai gan alerģiskais rinīts pati par sevi nav dzīvībai bīstama slimība, tā var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti un pat izraisīt darba efektivitātes samazināšanos; noteiktam pacientu skaitam tas var izraisīt depresiju, trauksmi un citus psihiskus traucējumus rinīta radītā stresa dēļ. Pētījumi rāda, ka 20,6–38,7 procenti alerģiskā rinīta pacientu ir depresijas simptomi. Lai gan nav pierādījumu, ka depresija var izraisīt AR, arvien vairāk pētījumu apstiprina, ka alerģiskā rinīta simptomi var izraisīt depresiju. Ir konstatēts, ka AR pacientu risks saslimt ar depresiju ir 1,82 reizes lielāks nekā parastiem cilvēkiem.Tāpēc papildus AR simptomu ārstēšanai liela nozīme ir psihisko problēmu, piemēram, depresijas, agrīnai atklāšanai.

Ja alerģijas simptomi tiešām ir izteikti, brīžiem ir grūti noteikt, vai tu jūties vienkārši noguris, jo organisms cīnās ar alerģiju, vai tās jau ir pirmās depresijas pazīmes. "Mēs ieteiktu sazināties ar savu ģimenes ārstu, ja novēro tādus depresijas simptomus kā nomāktu garastāvokli, kas rit ilgāk par trīs nedēļām, interešu trūkumu, vienaldzības sajūtu, nespēku, enerģijas izsīkumu, grūtības koncentrēties un pieņemt lēmumus, traucētu miegu, izmainītu apetīti, neizskaidrojamas fiziskas sūdzības – galvas vai muguras sāpes," iesaka ārste.

Pēc iespējas precīzāk pastāsti ārstam par saviem simptomiem un to ilgumu. Vai, piemēram, guli mazāk, vai arī esi zaudējis interesi par lietām, kas tev patika? Cik ilgi tu jau tā jūties?

Tāpat ar ārstu vajadzētu pārrunāt , kādas pretalerģijas zāles lieto. Daži pretalerģijas jeb antihistamīna medikamenti var ietekmēt tavu garastāvokli. Piemēram, doksilamīna sukcināta antihistamīna līdzekļi var traucēt koncentrēšanās spējas un pagarināt reakcijas laiku, kā arī izsaukt nemieru, uzbudinājumu un apjukumu. Perorālie kortikosteroīdi, piemēram, prednizolons, ko parasti lieto smagu alerģiju ārstēšanai, var izraisīt aizkaitināmību un palielināt trauksmes vai depresijas simptomu attīstības risku. Deguna dekongestanti (gļotādas tūskas mazinātāji) var izraisīt trauksmi, nervozitāti un bezmiegu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Rīgas psiholoģijas un narkoloģijas centrs iesaka ģimenes ārstiem un alergologiem:

Lai gan praktisku iemeslu dēļ lielāko daļu pacientu ar depresiju turpinās ārstēt ģimenes ārsti, alerģiju ārstējošajam speciālistam vienmēr jāapsver integrēta aprūpe dažādu veidu depresiju gadījumā.