Jauni pētījumi Zviedrijā liecina, ka modinātāja atlikšana no rītiem nemaz nav tik kaitīga miegam, kā tas varētu šķist. Tomēr ne visi miega eksperti šim viedoklim piekrīt.
Divos pētījumos tika aplūkota modinātāja atlikšanas sekas, pirms no rītiem beidzot piespiežam sevi piecelties un sākt dienu. Aptaujājot vairāk nekā 1700 cilvēku par viņu miegu paradumiem, tika atklāts, ka 70 procenti no rītiem regulāri atliek modinātāju. Un to viņi darīja galvenokārt tādēļ, ka jutās vēl pārāk noguruši, lai pamostos. Savukārt 17 procenti atklāja, ka modinātāju atliek, jo tas vienkārši liek justies labi.
Pētnieki 31 cilvēkiem, kuriem ir ieradums atlikt mošanās laiku, vairākas naktis lika pavadīt miega laboratorijā. Vienu dienu viņiem tika atļauts atlikt modinātāju trīs reizes vēl par 10 minūtēm. Savukārt citā dienā viņiem bija jāceļas uzreiz pēc modinātāja signāla. Miega laboratorijā palika cilvēki bez bezmiega simptomiem un cilvēki, kuri atzina, ka viņiem sagādā grūtības gulēt svešās vietās.
Uzreiz pēc pamošanās telpā tika ieslēgta gaisma un dalībniekiem tika doti matemātikas uzdevumi un citi kognitīvi testi. Kopumā dalībnieki, kuriem bija atļaut atlikt modinātāja zvanu vēl trīs reizes, sniedza labāku rezultātu dažos no testiem. Arī miega kvalitāte nebija ievērojami sliktāka modinātāja atlikšanas dēļ.
Taču aizvien ir ļoti maz pētījumu par šo tēmu, turklāt, tā kā miega laboratorijā palika cilvēki, kuru vidējais vecums ir aptuveni 27 gadi, tādēļ ir neiespējami izdarīt skaidru secinājumu par to, kā patiesībā modinātāja atlikšana ietekmē veselību. 2022. gadā veiktajā pētījumā ASV, kurā piedalījās 450 cilvēki, tika secināts, ka cilvēkiem nezuda miega kvalitāte dēļ no rītiem atliktā modinātāja. Taču citā pētījumā Japānā, kurā piedalījās 300 universitātes studenti, atklājās, ka tiem, kuri uzreiz nepiecēlās, bija miega inerce (stāvoklis, kad cilvēks nepamostas možs un vēl kādu laiku nespēj atmosties). Šie cilvēki no rītiem jutās vieglāk aizkaitināmi un apmulsuši, un ar paildzinātu reakcijas ātrumu.
Amerikas Miega medicīnas akadēmijas pārstāvis un doktors Džons Saito stāsta, ka, viņaprāt, modinātāja atlikšana ir daudz brutālāks veids, kā sevi no rītiem pamodināt, jo starpposmā esi tikai nedaudz iesnaudies, nevis sasniedzis dziļā miega fāzi. Iesnaušanās negarantē tik kvalitatīvu miegu, kā dziļais miegs, tādēļ smadzenes šajā posmā tiek mulsinātas un, pamostoties varam justies tikai vēl miegaināki un dezorientētāki.
Savukārt Džona Hopkinsa miega un labsajūtas centra medicīnas direktora asistente Dr. Reičela Salasa norāda, ka vēlme atlikt modinātāju var norādīt uz lielākām un nopietnākām problēmām. Šiem cilvēkiem visticamāk ir miega trūkums, viņi neiet laikus gulēt, tādēļ no rītiem nevar pamosties. Dažos gadījumos cilvēkiem, kuriem tīk no rīta pasnaust pēc iespējas ilgāk, ir nediagnosticēti miega traucējumi, piemēram, narkolepsija vai miega apnoja.
Lai nedotu sev iespēju atlikt modinātāju, labākais veids ir tālruni vienkārši novietot citā telpā. Šādā veidā iespējams gan atradināties no nevēlamā ieraduma, gan izslēgt iespēju, ka no rīta aizgulies. Cits veids – atstāt vaļā aizkarus, lai istabā iespīdētu pirmie saulesstari, kas vēstīs, ka pienācis rīts un laiks mosties.
Lai nedotu iespēju modinātāju atlikt, to vienkārši var iestatīt pēc iespējas vēlāk – uz laiku, kad tā vai tā obligāti jāceļas, lai paspētu uz darbu, skolu vai citviet. Tādā gadījumā tiek nodrošināts ilgākās miega stundas, turklāt neesi iztraucēts no dziļā miega fāzes.
Izmantotie avoti:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
