Kā skaidro Latvijas Somnoloģijas centra (Miega slimību centra) psihiatre, medicīnas doktore Natālija Bērziņa, rudens bezmiegam ir fizioloģiski un psiholoģiski iemesli. Pirmais ietver ķermeņa reakciju uz nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kas raksturīgi šim gadalaikam:
- asinsspiediena kāpumi nestabilu meteoroloģisko apstākļu dēļ;
- diskomforts, kas saistīts ar temperatūras pazemināšanos;
- garastāvokļa pasliktināšanās un dažkārt depresijas attīstība dienas gaismas stundu samazināšanās dēļ.
Pēdējo apstākli fiziologi uzskata par galveno rudens bezmiega cēloni. Saules gaismai ir milzīga ietekme uz visiem procesiem, kas notiek mūsu organismā, tostarp uz bioloģisko ritmu regulēšanu, kas ir atbildīgi par miegu un nomodu.
Runājot par robežu starp parastu bezmiegu, ar kuru var salīdzinoši viegli tikt galā, izpildot vairākus noteiktus nosacījumus, un slimību, kad jāvēršas pie ārsta, Bērziņa atzīmē, ka šis process ir ļoti individuāls.
"Ja cilvēkam ir grūtības aizmigt vai ja viņš bieži pamostas naktī un tas notiek katru nakti, teiksim, nedēļu, tas jau ir signāls, ka ir jārīkojas. Pirmkārt, mēs runājam par miega higiēnu. Bet kopumā valda uzskats, ka akūts bezmiegs ir tad, kad cilvēkam ir grūtības aizmigt trīs naktis nedēļā mēneša garumā. Bet visbiežāk to var labot ar miega rutīnu un higiēnu. Un, ja tas nepalīdz nedēļas vai divu laikā, jākonsultējas ar speciālistu," saka ārste.
Jēdziens "miega higiēna" attiecas uz vairākām specifiskām metodēm un vides modifikācijām, ko var izmantot laba miega veicināšanai. Tie būtībā ir apstākļi, kādos cilvēks guļ. Piemēram, pret vakaru vajadzētu samazināt spilgtu apgaismojumu ar ziliem stariem un aizstāt to ar vakara apgaismojumu ar sarkanoranžu spektru. Tas veicina melatonīna veidošanos un cilvēks var vieglāk aizmigt. Savu lomu spēlē arī telpas ventilācija un gaisa temperatūra, kurā cilvēks guļ – tai jābūt aptuveni plus 18 grādi pēc Celsija. Guļamistabā nevajadzētu būt televizoram un vēlams iztikt arī bez mobilā tālruņa, planšetēm, datora. Gultas veļa un matracis arī ietekmē miegu. Svarīgi ir tas, ko darām pirms gulētiešanas – aktīvi sportot nedrīkst vēlāk kā četras stundas pirms gulētiešanas. Nav arī ieteicams ēst smagu pārtiku. Nevar dzert alkoholu un kafiju pēc pulksten 15, jo kofeīnam ir ļoti ilgs izvadīšanas periods no organisma.”
Ārste stāsta, ka nereti cilvēkus satrauc nevis pats bezmiega fakts, bet gan miega kvalitāte. Tas ir, pat ja cilvēkam nav problēmu aizmigt, tas vēl negarantē, ka no rīta viņš pamodīsies možs un atpūties.
Runājot par jebkuru medikamentu lietošanu, pēc Bērziņas domām, labāk no tiem atteikties. Tas ir, ja bezmiegs rodas tāpēc, ka dzīvē ir nedaudz vairāk stresa, nav jāizmanto medikamenti. "Vari lietot bezrecepšu medikamentus, taču nevajadzētu uzreiz ķerties pie miegazālēm," saka Somnoloģijas centra speciāliste. “Tā kā dažas no šīm zālēm izraisa atkarību, dažas izraisa blakusparādības, tas ir jāapspriež ar ārstu."
Kā saka Bērziņa, dažiem dabīgiem līdzekļiem ir nomierinoša iedarbība un tie veicina kvalitatīvāku miegu.
"Zinātniskajā literatūrā ir informācija, ka pasiflora (ēdamā pasiflora vai marakujas auglis), apiņi, melisa, piparmētra, baldriāns, lavanda ir augi, uz kuru bāzes gatavotie preparāti var pozitīvi ietekmēt miegu," atzīmē ārste. “Bet mums ir jāsaprot, ka tie neskar visus cilvēkus vienādi un palīdz visiem bez izņēmuma. Es atkārtoju, viss ir individuāls".