Septiņi maratoni septiņās dienās visos kontinentos – latvietis uzsāk Lielo pasaules skrējienu

Andrejs ir vairākkārtējs Latvijas čempions smaiļošanā, bet nu jau vairākus gadus aktīvi trenē cilvēkus izturības izaicinājumiem, piemēram, maratoniem, ultratriatlona distancēm kā "Ironman". Viņš ir arī grāmatas "The Resilient Athlete" un bloga "The Athlete Blog" autors. Šogad savu izturību fiziski un garīgi sportists pārbaudīs pats. "Līdz šim neviens latvietis (vai cilvēks no Baltijas valstīm) nav noskrējis visus septiņus maratonus septiņos kontinentos secīgi vienā nedēļā, līdz ar to es gribētu izmantot šo izaicinājumu, lai nestu Latvijas vārdu pasaulē," viņš saka.

Lielajam pasaules skrējienam sekot līdzi iespējams "The Great World Race" "Facebook" lapā, kā arī mājaslapā. Notiekošajā Andrejs aktīvi dalās arī savā "Instagram" kontā un "Facebook" kontā.

Pirmais maratons tiks aizvadīts Antarktīdā, nākamais, kā jau teikts, Dienvidāfrikā. Tātad ne vien gari pārlidojumi, laika zonu maiņas un nogurdinošas distances, bet arī krasas temperatūras svārstības. Andrejs stāsta, ka visi dalībnieki pirms pirmā maratona bija sapulcējušies Dienvidāfrikā, no kurienes arī visi kopīgi devās uz Antarktīdu. "Tur ir karsts, baigi atpūsties nesanāk, ir ap 25 grādiem. Ja iziet paskriet, tad uzreiz jūti to papildu stresu. Tādēļ uz tādām sacensībām, kur ir karsti, vienmēr ir labāk atbraukt, kad jau esi maksimāli atpūties," viņš skaidro. Savukārt Antarktīdā sacensību dienā temperatūra varētu svārstīties ap mīnus 10 grādiem pēc Celsija. Tam, kādēļ pirmais skrējiens tiek aizvadīts tieši Antarktīdā, ir skaidrojums – tur laikapstākļi ir vismainīgākie, un, ja tie ir nelabvēlīgi, sacensību starta dienu var pārcelt.

Pēc Dienvidāfrikas trešajā dienā dalībnieki maratonu aizvadīs Austrālijā, pēc tam viens maratons tiks aizvadīts Stambulas Āzijas pusē, otrs Stambulas Eiropas pusē (Āziju un Eiropu atdala Bosfora šaurums Turcijā). Tā arī būs vienīgā diena, kad starp maratoniem nebūs jāmēro ceļš lidmašīnā, un nedaudz atgūt spēkus varēs viesnīcā, nevis cenšoties pagulēt garajos pārlidojumos lidmašīnā. Taču Andrejs norāda, ka arī tad nebūs ilga gulšņāšana viesnīcu numuriņos, jo paredzēts, ka viens maratons tiks aizvadīts vakarā, otrs – jau nākamajā rītā ap pulksten 9 vai 10.

Tālāk tiks mērots ceļš uz Kartāgenu Kolumbijā, bet pēdējais maratons notiks 21. novembrī Maiami, Floridā. "Es vispār nevaru saprast, kā tā atjaunošanās pašās beigās notiks, bet visas tās laika zonas būs jau vienā čupiņā, tu līdz galam nezināsi, kur esi un gan jau vienkārši lidmašīnā visi gulēs," viņš smejas. Sportists gan joko, ka ar diviem bērniem un daudzām negulētām naktīm aiz muguras, viņš noteikti spēs tikt galā arī ar šo pārbaudījumu.

Andrejs uzsver, ka šis izaicinājums netika pieņemts, lai paceltu savu ego. Viņš pats šādu pasākumu apzināti nemaz nemeklēja, taču sagadījās, ka aizpagājušajā gadā viņš šim mērķim trenēja citu sportistu. "Pagājušajā gadā aizlidoju ar viņu uz Madridi, lai tur noskrietu maratonu. Viņi man tur pateica, ka, ja gribu, varu braukt arī tālāk," viņš atceras. Piedāvājumu viņš pieņēma, un aizlidoja uz Brazīliju, kur guva ieskatu, kā šis maratons norit. Vienlaikus, protams, bijusi iespēja sapazīties arī ar pasākuma organizatoriem. "Tad viņi man vienu dienu uzrakstīja: "Klau, vai tu šajā gadā negribētu pats piedalīties?" Es ļoti ilgi domāju, jo, protams, ka tas ir interesants pārbaudījums, bet tas ir ļoti garš treniņu process, un ar darbu un uzņēmumu to ir diezgan grūti apvienot, un tas ir liels slogs, ko uzlikt ģimenei, un finansiāli arī."

Andrejs sapratis, ka šo nevar darīt primāri sevis dēļ, jo tātad tā vienkārši būs sava ego pakutināšana. Tādēļ viņš sācis prātot, kā piedalīšanās šajā pasākumā varētu palīdzēt arī citiem. Pirmkārt, viņš ar šo visnotaļ smago izaicinājumu vēlas parādīt cilvēkiem, ka viss ir iespējams. "Gribu parādīt, ka gatavošanās un skriešana septiņos maratonos nedēļu no vietas ir iespējama, un tas ir iespējams arī tad, ja tev ir daudz darba," skaidro Andrejs, jo arī viņam ir ikdienas darbs, un papildus viņš vada savu uzņēmumu, kurā fiziski sagatavo citus cilvēkus.

Taču viņš noteikti vēlas uzsvērt, ka ar šo nemēģina pateikt cilvēkiem, ka jāpārtrauc zvilnēt uz dīvāna un tā vietā jādodas skriet septiņus maratonus septiņās dienās: "Katrs ir savā noteiktā attīstības fāzē, un man šajā fāzē tie ir septiņi maratoni septiņās dienās septiņos kontinentos. Kādam citam tā varētu būt noskriet pirmos 10 kilometrus. Vēl kādam citam – aizbraukt uz Himalajiem, aiziet līdz Everesta bāzes nometnei. Citam tā varētu būt aizlidošana uz kādu eksotisku valsti, lai piedalītos sērfošanas nometnē. Katram tie mērķi ir citādāki, bet pats galvenais, ka tie ir."

Andrejs norāda, ka sportiskajām aktivitātēm vienmēr pieiet ļoti zinātniski. Un viņš sapratis, ka īstenībā ir ļoti maz datu par cilvēkiem, kas kaut ko šādu ikdienā dara. "Man ir tāds unikāls kombinējums, ka es gan rakstu blogu un grāmatu, gan arī daru, tā kā tas ir tāds ļoti interesants veids, kā to visu pasniegt cilvēkiem, lai viņi šīs zināšanas var pielietot uz sevis," viņš stāsta. Andreja draugam ir doktora grāds sporta zinātnē, tādēļ galu galā no šī ekstrēmā piedzīvojuma taps arī pētījums: "Man ir ļoti daudz visādu gadžetu, un es veicu visādus mērījumus, sākot ar rīta pulsu un asinsspiedienu līdz temperatūrai. Viņš man ir iedevis protokolu, kas man ir katru dienu jāaizpilda – diezgan sarežģīti, ka tik daudz jāizdara, – bet pēc tam iedošu to viņam, lai varētu izstrādāt nelielu pētījumu," Andrejs skaidro.

Sportists skaidro, ka viņa galvenais mērķis šajos septiņos maratonos pēc kārtas ir finišēt ar smaidu. Kopā ar viņu ir unikāla grupa ar cilvēkiem – gan vairāki olimpieši, dažādi pazīstami un mazāk pazīstami cilvēki, taču katram no šiem cilvēkiem ir savs stāsts. Un tas šo pasākumu arī padara īpašu. "Man, protams, ir plāns, kuru gribētu izpildīt – katru maratonu aptuveni kādos tempos varētu noskriet, bet es vienmēr mēģinu sevi norobežot no ārējiem rezultātiem."

Viņš vēlas fokusēties uz to, kā šis izaicinājums viņu pārmainīs, kā viņš spēs tikt galā ar visām grūtībām, kas noteikti būs. "Pēc trim negulētām dienām nevienam nebūs viegli, jo ultramaratonos vienmēr ir tas teiciens – jo garāka distance, jo vairāk viss ir prātā, nevis fiziskajā aspektā. Protams, fiziskajam līmenim ir jābūt diezgan augstam, bet tālāk tas vairāk ir par to, cik ļoti tu vari sevi noturēt, lai nesāktu skriet pārāk ātri, un kad tev paliek grūti, kā tu spēsi risināt problēmas un piespiedīsi sevi iet tālāk. Kā pēc četriem grūtiem maratoniem sevi pierunāsi noskriet vēl trīs," skaidro Andrejs.

To, kā kādas emocijas galu galā tiks piedzīvotas varenajā pārbaudījumā, Andrejs "Delfi" pastāstīs pēc visu maratonu noskriešanas.